Šī būs ceturtā vasara, kopš pludmalē Glābšanas dienests savas funkcijas veic Komunālās pārvaldes vadībā. No 15.maija līdz 15.septembrim dienestā strādās deviņi glābēji. Abās Zilā karoga pludmalēs (Centra un Dienvidrietumu pludmalē) glābēji strādās ik dienu no pulksten 10 līdz 22.

Peldvietas novēros, izmantojot videokameras un veicot patrulēšanu no krasta un jūrā, tas ir, ejot kājām, braucot ar kvadriciklu vai automašīnu, pārvietojoties ar laivu vai ūdens motociklu.

Abu peldvietu robežas ūdenī būs apzīmētas ar koši sarkanām bojām, kopā – 36. Bojas atradīsies tādā attālumā no krasta, kas nerada papildu riskus peldētāju drošībai. To izvietošana notiks maija beigās vai jūnija sākumā, tas būs atkarīgs no laika apstākļiem un ūdens temperatūras.

Šogad iecerēts iepretim centrālajai glābšanas stacijai uzstādīt novērošanas torni – vieglu, paaugstinātu metāla/koka konstrukciju ar stiklotu telpu. Pašreiz notiek iepirkuma procedūra. Tādējādi uzlabosim glābēju darba apstākļus un iespējas. Pludmales novērošanu no glābšanas stacijas torņa pašlaik apgrūtina smilšu sanesumi un krūmi.

Peldvietās izvietoti liela izmēra stendi ar informāciju par pludmales zonējumu, par drošību uz ūdens, glābēju karogu signālu nozīmi, par kārtību, kas jāievēro apmeklētājiem. Tāpat stendos peldsezonas laikā regulāri izvietos Veselības inspekcijas datus par ūdens tīrību un citu informāciju.

Lai atpūtnieki labāk spētu saprast, kur atrodas drošas peldēšanas zonas, liedagā izvietos pilonus ar norādi “Peldēt starp karogiem!”, kas norādīs abu Zilā karoga peldvietu robežas jeb zonas, kur strādā glābēji. Piloni liedagā netiks izvietoti, ja peldēties laika apstākļu dēļ būs aizliegts. Tad pie abu peldvietu novērošanas torņiem un liedagā tika pacelts sarkanais karogs.

Katram cilvēkam pašam jārūpējas par savu un bērnu drošību. Nav jārada situācijas, kad nepieciešama pludmales glābēju palīdzība. Tā var būt par vēlu vai noteiktos apstākļos pat neiespējama.

Pēc glābēju statistikas, kas apkopota iepriekšējos gados, daudz bērnu un pusaudžu jūrā dodas peldēties vieni, bez vecāku uzraudzības, un nereti pusaudži vai jaunieši peld aiz bojām.

To pašu dara arī pieaugušie, nerēķinoties ar bīstamību, – peld aiz bojām vai jūrā dodas, kad pacelts sarkanais brīdinājuma karogs. Bieži pludmales apmeklētāji peldas reibumā.

Glābēji sadarbosies ar Pašvaldības policiju, kas regulāri veiks pludmales apsekošanu un palīdzēs novērst iespējamos riskus, kā arī ierobežos suņu saimnieku nevērīgo attieksmi pret pilsētas noteikumiem un citus sabiedriskās kārtības pārkāpumus.

Runājot par Beberliņu peldvietu, pašvaldībā šobrīd nav pieņemts lēmums par Glābšanas dienesta funkcijas nodrošināšanu.

Aigars Štāls, Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis