Uldis Lipskis: Festivāla repertuārs jāsaglabā publikas ausīm tīkams un saprotams
Šonedēļ no 9. līdz 13.martam Liepājas teātrī norisināsies XIX Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls. Saistībā ar to ir daudz darāmā un arī emocijas. Simfoniskais orķestris ir nostrādājies, jo ārkārtīgi vēlas nospēlēt izcili. Un tas uzliek papildus slodzi.
Pianisma zvaigžņu festivālam ir ilga un dziļa tradīcija. Ir grūti aptvert, kādas vērtības tas ir sakrājis zem sava vārda. Un tajā piedalījušies daudzi pianisma pasaules giganti. Mūs gaida nopietns uzdevums festivālu turpināt un arī mazliet konceptuāli atsvaidzināt. To, kā festivāla programma iekļaujas kopējā ainā, lai vērtē profesionāļi. Mūsu skatījums ir tāds, ka repertuārs – klasiskais, romantiskais, 20.gadsimta sākumā radītie skaņdarbi – jāsaglabā publikas ausīm tīkams un saprotams. Taču vēlamies iet arī mūsdienu virzienā, parādot modernos klavieru pēctečus, piemēram, sintezatorus, tā mainot priekšstatu par šo mūzikas instrumentu. Tas būtu viens no zariem, ko nākotnē festivālam uzpotēt. Festivālā rodas jauni koncerti, tāpēc esam apņēmušies kādu no tiem adaptēt par Liepājas koncertu, tā, lai tas paliek arī pēc šī festivāla.
Ar lielu nepacietību gaidu visus šā gada festivāla koncertus. Tā ir sanācis, ka organizatoru komanda ir kreatīva un vērsta ar skatu nākotnē. Skatāmies jauno zvaigžņu virzienā, jo gribam gan sev, gan klausītājiem saglabāt intrigu un būt kaut kādā ziņā atklājēji. Atvest un atrādīt ordeņotus vīrus un sievas nav interesanti. Tas, protams, palielina risku un stresu, jo jaunajiem var sanākt visādi, viņi tikai veido savu meistarību, un nervu faktors ietekmē vairāk, nekā rūdītus pianistus. Taču, manuprāt, publiku var piesaistīt dažādi. Viena Eiropas topa pianista uzstāšanās maksā vairāk, nekā viss festivāls kopumā. Līdz ar to skatāmies tīri praktiski, lai tas varētu notikt pilnā apjomā. Tāpat tas ir sarucis par divām, trim dienām.
Atšķirībā no citām reizēm, šogad neorganizējam atsevišķu pianistu koncertus bez Simfoniskā orķestra. Koncerti notiek tikai Liepājas teātrī, lai gan arī šeit nav tik laba akustika. Graudu ielā zāles infrastruktūra neatbilst mūsdienu prasībām, publika tur nevar justies komfortabli. Savukārt Latviešu biedrības namā ir tehniskas problēmas, jāiegulda papildu finansu līdzekļi tā iekārtošanā. Pagaidām viss, kas šeit notiek, uzskatāms par lāpīšanos, jo arī kvalitatīva, mūsdienu prasībām atbilstoša koncertflīģeļa uz kā māksliniekiem spēlēt mums nav.
Šogad ir jūtami lielāks latviešu pianistu īpatsvars, parasti bija tikai viens starp viesiem. Turklāt festivāla noslēguma koncertā būs mūsu pianistu parāde.
Jaunievedums festivāla norisē ir arī ģeogrāfiska paplašināšanās – džeza koncerts skanēs arī Ventspilī. Interese ir arī no Rīgas. Ja redzēsim, ka tas neapdraud Liepājas koncertu apmeklējumu, noteikti kooperēsimies un domāju, ka nākamgad varētu būt pa kādam koncertam arī citās pilsētās, jo daudzi no festivāliem paplašina robežas un nāk tuvāk klausītājiem.
Jāsaka gan, ja vēlamies Pianisma zvaigžņu festivālu turpināt un attīstīt, tad akūti nepieciešama ir jaunā koncertzāle. To ļoti gaidām. Tas ir fantastiski, ka valsts turpina uzturēt orķestri tādā nelielā pilsētā, par ko arī nebeidzu brīnīties. Turklāt nākamgad festivālam apritēs 10 gadi.
Zinu, ka ir cilvēki, kas festivālu katru gadu ļoti gaida, tāpēc tas uzliek milzīgu atbildību. Esam pagodināti darīt ko tādu, kas ir tik pieprasīts un kam ir augstas prasības.
Uldis Lipskis,
Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis