Jaunākā informācija:

22:47 Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā ceturtdien atzina, ka vēlas, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem atbild Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) priekšā.

“Man ir svarīgi, ka Putins zaudē šo karu un ka viņš atbild par saviem darbiem,” intervijā Vācijas laikraksta “Bild” telekanālam sacīja EK prezidente.

Nav šaubu, ka Ukrainā ir pastrādāti kara noziegumi, uzsvēra Leiena.

 “Tāpēc es atbalstu pierādījumu apkopošanu”, perspektīvā pastāvot iespējai, ka notiks process SKT, viņa skaidroja.

“Tas ir starptautiskās tiesiskās sistēmas pamats, ka mēs sodām par šādiem noziegumiem. Un galu galā Putins ir atbildīgs.”

Vaicāta, vai Putins kādu dienu varētu stāties šīs tiesas priekšā, Leiena sacīja: “Es uzskatu, ka tas ir iespējams.”

21:21 Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pieņēmusi rezolūciju, pieprasot Krievijai pamest tās karaspēka Ukrainā ieņemto Zaporižjas atomelektrostaciju (AES).

Vairums IAEA dalībvalstu Kanādas un Polijas pēc Ukrainas lūguma iesniegto rezolūciju atbalstījušas, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

Rezolūcijas apspriešana notika slēgtā režīmā, un tajā iekļauts aicinājums Krievijai “nekavējoties apturēt visas darbības Zaporižjas AES un ap to, kā arī jebkurā citā Ukrainas kodolobjektā”.

Stacijas okupācija “būtiski palielina kodolavārijas risku”, teikts rezolūcijā.

Rezolūcija pieņemta ar 26 balsīm “par” un divām “pret” – tā balsoja pati Krievija un Ķīna. Vēl septiņas valstis – Ēģipte, Dienvidāfrika, Senegāla, Burundi, Vjetnama, Indija un Pakistāna – atturējās.

17:54 Eiropas Parlaments šodien apstiprināja piecu miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ceturtdien EP deputāti deva zaļo gaismu piecu miljardu eiro makrofinansiālajam aizdevumam, lai palīdzētu Ukrainai segt akūtās finanšu vajadzības, ko radījis Krievijas iebrukums.

Šī ir otrā un lielākā daļa no Eiropas Savienības (ES) deviņu miljardu eiro atbalsta paketes, no kuras viens miljards eiro jau ir izmaksāts Ukrainai. Eiropas Komisija piešķir aizdevumu Kijevas valdībai ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem.

Krastiņš uzsver, ka Krievijas iebrukuma dēļ ir strauji pieaugušas Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības. Bez tā, ka nodarīti milzīgi postījumi ceļiem, tiltiem, rūpnīcām, mājām, slimnīcām un citai infrastruktūrai, valsts ir zaudējusi arī piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem.

Ukrainai, neraugoties uz divpusējā un daudzpusējā finansiālā atbalsta solījumiem, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem joprojām trūkst 10 miljardu ASV dolāru jeb 9,8 miljardi eiro.

Nosacījums palīdzības piešķiršanai ir tāds, ka Ukrainai ir jāievēro efektīvi demokrātiski mehānismi, neraugoties uz to, ka kara laikā vara ir koncentrēta izpildvaras rokās.

Tiesību aktu EP pieņēma pēc “steidzamības procedūras”, ar 534 balsīm par, 30 pret un 26 atturoties.

Makrofinansiālā palīdzība ir ārkārtas resurss, ko ES ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem piešķir kaimiņvalstīm, kuras cīnās ar grūtībām apmaksāt rēķinus. Kopējais aizdevumu apjoms, ko ES kopš kara sākuma piešķīrusi Ukrainai, varētu pārsniegt 10 miljardus eiro, ja tiks apstiprināts viss ierosinātais aizdevumu kopums.

Lēmums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas ES “Oficiālajā Vēstnesī”.

17:53 Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka aicinājusi ātri pieņemt lēmumu par Ukrainas pieprasīto kaujas tanku piegādi, tādējādi pastiprinot spiedienu uz kancleru Olafu Šolcu nolūkā panākt, lai viņš apstiprina šo papildu atbalstu.

“Es nedomāju, ka izšķirošajā periodā, kurā atrodas Ukraina, šo lēmumu var ilgi atlikt,” ceturtdien publicētajā intervijā Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeittung” sacīja Bērboka.

Tomēr lēmumu var pieņemt tikai “kopīgi koalīcijā un starptautiskā līmenī”, teica Bērboka.

Viņas vārdi pastiprinās spiedienu uz Šolcu, kurš ir nokļuvis kritikas krustugunīs gan pašu mājās, gan ārzemēs par to, ka Vācija nav piegādājusi bruņutehniku, ko Ukraina pieprasījusi pretuzbrukumam.

Vācija uz Ukrainu ir nosūtījusi desmitiem raķešu, haubiču un pretgaisa aizsardzības tanku.

Taču Berlīne līdz šim ir noteikusi robežu un atteikusies apstiprināt Ukrainas pieprasīto tanku “Leopard” un kājnieku kaujas mašīnu “Marder” tiešo nodošanu.

Ukrainas spēki ir izmantojuši Rietumu piegādātos ieročus pretuzbrukumā, kas sākās septembra sākumā un kura laikā Ukrainas karaspēks atguva plašas teritorijas.

“Ukraina saņems vēl vairāk ieroču,” ceturtdien preses konferencē sacīja Bērbokas Zaļās partijas biedrs, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

Viņš nesniedza sīkāku informāciju par bruņojumu, bet norādīja, ka tie būs īstie ieroči šajā situācijā.

Otrdien Šolcs sacīja, ka Vācija ir piegādājusi ieročus, kas “rada pārmaiņas kaujas laukā”, taču Vācija nerīkosies viena pati attiecībā uz ieroču piegādēm.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nosodīja Vācijas nevēlēšanos sūtīt kaujas tankus, sakot, ka nav “neviena racionāla argumenta, kāpēc šos ieročus nevar piegādāt”.

16:52 Ukrainas Mikolajivas apgabalā kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma nogalināti 436 mierīgie iedzīvotāji, arī 11 bērni, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

“Visā laika sprīdī [cietušo skaits] ir pieaudzis. Patlaban cietušo civiliedzīvotāju skaits ir 1613 cilvēki. No šī skaita 436 gājuši bojā, arī diemžēl 11 bērni”, ceturtdien brīfingā mediju centrā “Ukraina – Ukrinform” sacīja apgabala vadītājs.

Pilna mēroga kara gaitā Mikolajivas apgabalā postījumi nodarīti 10 940 objektiem. To skaitā ir 7150 dzīvojamā fonda objekti, arī daudzstāvu nami.

13:58 Krievija neatzīst savas pases, kas izdotas tā dēvētās Doneckas tautas republikas teritorijā, un šo pasu turētāji nedrīkst šķērsot robežu, ziņo Ukrainas izlūkdienesti.

Pēc Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāju noskaņojums ir krasi mainījies. Viņu vidū pieaug neapmierinātība ar tā dēvētās Krievijas speciālās operācijas gaitu un Krievijas valdības rīcību.

Pastāv uzskats, ka Krievija nodod “republiku” intereses. Šie noskaņojumi vēl vairāk pastiprinājās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievijas pasēm, kas izdotas okupētajās teritorijās, nav juridiska spēka pašas Krievijas Federācijas teritorijā.

Cilvēkiem, kas mēģināja pamest tā dēvētās Doneckas tautas republikas teritoriju ar šādu pasi, uz Krievijas robežas paziņots, ka viņi nekas neesot.

Ukrainas izlūkdienesti arī uzzinājuši, ka Krievijas bruņoto spēku 14.atsevišķās brigādes karavīru vidū izplatījusies informācija, ka līdz 1.decembrim jāpabeidz viens no operācijas etapiem. Pēc tam no daļas Ukrainas okupētajām teritorijām plānots izvest Krievijas bruņoto spēku regulārās vienības.

Šīs teritorijas plānots nodot tā dēvēto brīvprātīgo bataljonu kontrolē. Tie, piemēram, varētu būt tā dēvētais pirmais (Doneckas) un otrais (Luhanskas) armijas korpuss.

09:49 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 53 850 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2193 tankus, 4682 bruņutransportierus, 1295 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 167 zenītartilērijas iekārtas, 250 lidmašīnas, 215 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3522 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 120 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:16 Ukrainas armijas pretuzbrukumā Harkivas apgabalā Krievijas karaspēks cietis ievērojami lielākus zaudējumus nekā ukraiņi, televīzijas tiešraidē paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.

“Varu teikt, ienaidnieka zaudējumu skaitļi attiecībā pret mūsu zaudējumiem (..) ir viens pret deviņi vai viens pret desmit. Uz vienu no mūsu kritušajiem (..) ir deviņi līdz desmit kritušo” krievu sacīja Danilovs.

Viņš piebilda, ka tas ir ļoti interesants rādītājs un ka Ukrainas bruņotie spēki lauž karamākslas stereotipus, jo saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem uzbrucējiem parasti ir lielāki zaudējumi.

“Mēs laužam ne tikai karamākslas stereotipus, mēs šodien laužam daudzus NATO valstu pārstāvju un mūsu partneru stereotipus. Viņi ir patīkami pārsteigti par mūsu militārpersonu, mūsu civiliedzīvotāju un visas sabiedrības darba kvalitāti cīņā par neatkarību un brīvību,” uzsvēra Danilovs, piebilstot, ka ne katra valsts spēj tā pretoties ienaidniekam.

09:16 Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi aptuveni 30 krievu kara tehnikas vienības, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.

Saskaņā ar apstiprinātajām ziņām likvidēti 33 iebrucēji un 31 viena kara tehnikas vienība, tajā skaitā 11 tanki, piecas haubices “Mcta-B”, pašgājējs lielgabals “Gvozdika”, kā arī 13 citas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.

Čkaloves rajonā notriekts krievu bumbvedējs “Su-24”.

Iznīcinātas divas pretinieka munīcijas noliktavas Mikolajivas un Hersonas rajonā.

09:15 Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska automobilis trešdien Kijivā iekļuva satiksmes negadījumā, bet prezidents tajā nav cietis, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja prezidenta preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.

“Kijevā notika vieglās automašīnas sadursme ar Ukrainas prezidenta automobili un viņa eskorta mašīnām. Mediķi, kas pavadīja valsts galvu, sniedza neatliekamo palīdzību vieglās automašīnas vadītājam un nodeva viņu ātrās palīdzības mašīnai,” kas aizveda viņu uz slimnīcu, rakstīja Nikiforovs.

Zelenski apskatīja ārsts, bet nopietni ievainojumi netika konstatēti. 

Satiksmes negadījuma apstākļus izmeklē tiesībsargājošās iestādes.

Pirms šī incidenta Zelenskis trešdien apmeklēja no Krievijas karaspēka atbrīvoto Harkivas apgabala Izjumas pilsētu un tur piedalījās Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā.

09:15 Ukrainas pilsētu Krivijrihu apdraud plūdi pēc Krievijas raķešu trieciena, kas izraisījis ūdens līmeņa celšanos Inhulecas upē, trešdien brīdināja Ukrainas prezidenta birojs.

Prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko paziņoja, ka pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihas hidrotehniskajām būvēm ūdens līmenis upē mainās katru stundu un pastāv applūšanas draudi.

“Trieciena vietā ir vērojama ūdens aizplūšana ar ātrumu 100 kubikmetri sekundē. Tas ir ievērojams apjoms. Ūdens līmenis Inhulecas upē mainās katru stundu. Mēs skaidri saprotam mērogu uzdevumiem, kas mums jārisina, lai likvidētu raķešu triecienu sekas,” sacīja Timošenko.

Viņš piebilda, ka īpaši posteņi pastāvīgi novēro ūdens līmeni pilsētas ielās. Viņš sacīja, ka “situācija ir kontrolējama”, bet ātrākai draudu likvidācijai ir piesaistīti visi dienesti.

Krivijriha ar 600 tūkstošiem iedzīvotāju ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā pilsēta.

Krievijas bruņotie spēki trešdienas pievakarē deva raķešu triecienu Krivijrihai, nodarot postījumus hidrotehniskajām būvēm, un vairākos pilsētas rajonos radās ūdensapgādes traucējumi. Zelenskis paziņoja, ka okupanti ar šo raķešu triecienu mēģināja appludināt pilsētu.  

Dnipropetrovskas apgabala gubernators Valentīns Rezničenko paziņoja, ka septiņas Krievijas raķetes H-22, kas tika izšautas no lidmašīnas, nodarīja “nopietnus bojājumus” Krivijrihas infrastruktūrai.