Saeimas Budžeta komisijā, kurā piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji, runājām gan par jaunajām procentu likmēm, gan arī par kredītu izsniegšanu un finanšu pieejamību.

Pēc opozīcijas pieprasījuma ir nodibināta komisija, lai izmeklētu tā saukto finanšu sektora “kapitālo remontu” jeb iepriekšējās valdības īstenoto cīņu pret naudas atmazgāšanu. Tas gan ir divējāds stāsts, kas saistīts arī ar kredītprocentu likmēm.

Izskaužot Krievijas naudas atmazgāšanu Latvijā, kas noteikti bija nepieciešams, stipri tika nobremzēta arī kapitāla pieejamība, kas ietekmēja arī mājokļu tirgu.

Tāpēc tika radīts papildu instruments, lai ģimenēm ar bērniem būtu iespēja iegādāties sev mājokli.

Viens no šiem instrumentiem ir subsīdiju jeb granta programma “Balsts”, kas paredzēta daudzbērnu ģimenēm, kā arī “Altum” mājokļu garantiju programma, kurā ģimenes var saņemt garantijas bankas aizdevumam.

Šie ir tie mehānismi, kā valsts var atbalstīt kreditēšanas pieejamību un stiprināt ģimeņu finanšu stāvokli.

Valsts nevar līdzfinansēt iedzīvotāju hipotekāros kredītus, taču tai ir iespēja palīdzēt citos veidos. Šobrīd uzsākts darbs arī pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.

Nacionālās apvienības pozīcija ir, ka jāpārskata arī darbaspēka nodokļi, kas uzņēmējiem ļautu maksāt lielākas algas privātajā sektorā. Tāpat jāstiprina “Altum” kapacitāte un jāpaplašina atbalsts pirmā mājokļa iegādei, lai to varētu saņemt gan jaunie speciālisti, gan arī tās ģimenes, kurām nav daudzbērnu ģimenes statuss.

Latvijas Bankas dati rāda, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā mājsaimniecību uzkrājumu ziņā. Tas nozīmē, ka brīvais kapitāls, lai nopirktu, piemēram, mājokli, iedzīvotājiem ir ļoti ierobežots.

Tikmēr īres tirgus ir ļoti piesātināts un Liepājā īrei pieejamo mājokļu ir ļoti maz.

Skaidrs, ka hipotekārais kredīts kļūs dārgāks, taču pieļauju, kas tas būs samērīgs ar to pieaugumu, kāds šobrīd ir īres mājokļu tirgū.

Liepājā īres cenas ir būtiski pieaugušas un tās jau līdzinās Rīgas cenām. Un, lai arī maksājumi hipotekārajiem kredītiem aug, mājokļa iegādei joprojām izdevīgāk ņemt kredītu, jo ikmēneša maksājums tik un tā būs mazāks nekā par dzīvokļa vai mājas īri. Taču svarīgi panākt, lai kredīti kļūtu pieejamāki.

Diemžēl šobrīd, ja kāds speciālists ar labu un konkurētspējīgu algu vēlas būvēt māju ārpus Liepājas, ir ļoti liela iespējamība, ka banka viņam kredītu atteiks. Tas nav pareizi – šādi mēs tikai stimulējam urbanizāciju un to, ka visi spiesti dzīvot pilsētā.

Ja dati rāda, ka aptuveni 30% iedzīvotāju Latvijā vēlas dzīvot ārpus pilsētas, tad viņiem jādod iespēja to darīt.

Piemēram, Igaunijā ir atsevišķa programma, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi pierobežā, jo viņi sapratuši, ka tas ir arī drošības jautājums.

Tikmēr, ja paraugāmies uz leišmalīti Dienvidkurzemē, tad arī tur būtu vērts pētīt, kāda ir nekustamo īpašumu piederība pēc pilsonības. Ir liels risks, ka Latvijas pilsoņi tur kļūs mazākumā. Domāju, ka tā nav valstiska pieeja. Tāpēc arī Budžeta komisijā Latvijas Bankai norādīju, ka jāveicina mājokļa pieejamība visā Latvijā.

Ja komercbankas nevēlas riskēt un sakrāt daudz īpašumu, kurus neveiksmes gadījumā nespēs realizēt, tad mums ir gan “Altum”, gan citas institūcijas, kuras varētu palīdzēt šos riskus segt.

Artūrs Butāns, Saeimas deputāts