Dzejas dienas man kā dzejas lasītājai un rakstītājai ir gaidīts notikums, varētu teikt pat svētki, kurus vienmēr gaidu ar nepacietību. Tā ir vienīgā reize gadā, kad ir tik blīvs pasākumu piedāvājums. It īpaši Liepājā, ja salīdzina ar Rīgu, kur šādi pasākumi notiek biežāk.

Dzejas dienas norisinās visā Latvijā, ne tikai galvaspilsētā un lielākajās pilsētās, bet arī mazpilsētās un ciematos. Visur lasa dzeju.

Jāsaka gan, ka dzejas lasītāju un līdz ar to arī klausītāju pulks nav liels. To var novērot kaut vai aizejot uz bibliotēku vai grāmatnīcu, jo visvairāk pirkto un lasīto grāmatu vidū dzeju atrast ir grūti. Viens no iespējamiem skaidrojumiem varētu būt, ka dzeja ir samērā sarežģīta lasāmviela.

Pati sāku rakstīt skolas laikā. Mācījos Skrundas vidusskolā. Skolā katru gadu norisinājās domrakstu konkurss. Toreiz domāju, ka varu rakstīt tikai prozu, dzeja likās pārāk sveša, tāla un sarežģīta. Arī no lasāmvielas vairāk izvēlējos tieši prozu.

Satikšanās ar dzeju notika nejauši, neilgi pirms iestāšanās Liepājas Universitātē. Toreiz dzejas pasaule arvien vairāk ievilka sevī, šķita, ka valodas iespējas ir neierobežotas. Dzeju lasīju kaudzēm.

Dažus mēnešus pēc tam, kad nopietnāk pievērsos rakstīšanai, mani pamudināja pieteikties Jauno un iesācēju autoru literāro darbu konkursam, kas deva iespēju apmeklēt dzejas meistardarbnīcas dzejnieku Ronalda Brieža un Māra Salēja vadībā. Meistardarbnīcās iemācījos strādāt ar saviem tekstiem, saprast, ka ne viss, kas ir uzrakstīts, ir labs.

Atzinīgi vērtēju arī Piejūras pilsētu akadēmijas darbību Liepājā, jo tādējādi var piedalīties gan teorētiskās lekcijās, gan praktiskās nodarbībās.

Būtu melots, ja teiktu, ka nevaru dzīvot bez rakstīšanas. Ir periodi, kad nerakstu ilgi, bet pēc tam atkal atsāku. Tas notiek dabīgi.

Dzejas dienas ir laba iespēja visiem, kuriem šāda lasāmviela nešķiet saistoša, apmeklēt kādu no pasākumiem un pārliecināties, ka dzeja ir dzīva, dažāda un mūsdienīga. Ja nepatīk viena autora dzeja, tas nenozīmē, ka cita nevar likties sev saistoša. Tomēr visa pamatā ir kvalitāte.

Dace Metēja, jaunā dzejniece