Līvas ciema tirgus ir ieguvums gan amatniekiem, gan
apmeklētājiem. Amatniekiem tā ir lieliska iespēja parādīt sevi, to, kas gada
laikā sastrādāts. Savukārt pilsētniekiem tā ir iespēja atnākt paskatīties, kas
jauns. Un arī sevi parādīt. Kā jau tirgū – gan sevi parādīt, gan citus
apskatīt. Katru gadu ir kas jauns – jauni dalībnieki, jaunas preces. Amatnieki
ik gadu izdomā ko svaigu, iepriekš neredzētu.

Viesamatniekiem pasākuma dienās Liepāju diezin vai izdodas
iepazīt, jo parasti jau viss laiks tiek veltīts, lai strādātu tirgū. Taču
lielos vilcienos cits citu jau esam iepazinuši, sveicināmies. Satiekamies ne
tikai tepat Latvijas tirgos, piemēram, Brīvdabas muzejā, bet reizēm arī ārpus
Latvijas. Taču tirgu arī viesamatnieki redz, turklāt viņiem šeit ir iespēja
parādīt savu preci, dibināt jaunus kontaktus. Interesi izrāda arī veikaliņu un
suvenīru bodīšu īpašnieki.

Līvas ciema tirgū piedalos ne pirmo gadu, ja nekļūdos, šis
ir jau piektais. Tirgus kļūst aizvien košāks, izkristalizējas amatnieki. Ja
kādreiz bija arī tādi tirgotāji, kas piedāvāja preces no Polijas, tad nu
pārsvarā ir amatnieku darinājumi. Mehāniski sunīši un lācīši te vairs nav.

Man kā liepājniecei piedalīties tirgū ir ekonomiski
izdevīgi, bet, ja būtu jābrauc, piemēram, no Cēsīm, tad gan nezinu. Vietējiem
amatniekiem noteikti vajag šajā pasākumā piedalīties – parādīt, kas Liepājā
notiek.

Grūti teikt, vai Līvas ciema tirgū izjūtams, ka ekonomiskā
situācija valstī uzlabojas. Tas, ka pamazām ejam ārā no krīzes, vairāk bija
jūtams izstādē ”Ražots Liepājā”. Tur cilvēki ļoti intensīvi nāca klāt, pirka
produkciju, interesējās. Taču nevarētu teikt, ka te tirdzniecība nenotiek –
katrs meklē to, kas viņam vajadzīgs: viens meklē māla podus, kāzinieki nāk pēc
dāvanām.

Domāju, ka Līvas ciema tirgum jānotiek arī nākamgad.
Vienreiz gadā šāds pasākums ir nepieciešams, lai sevi parādītu un uz citiem
paskatītos.