Ļoti svarīgs būs iecerētās jaunās kārtības izpildījums. Ja viss tiks izdarīts tā, kā sākotnēji bija plānots, proti, ka tiks ieviestas Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzētās e-kvītis un process būs maksimāli automatizēts, lai deklarācijas iesniedzējam nekāda papildu informācija nav jāievada, tad šis mehānisms būs ļoti labs.

Galvenais mērķis ir noteikt tos cilvēkus, kuri dzīvo pāri saviem līdzekļiem –

kuriem nav nekādu deklarētu ienākumu, lai segtu savus izdevumus. Taču šī mērķa detaļas un izpildījums, manuprāt, vēl ir pārāk lielā miglā tīts, lai varētu pateikt, ka pasākums būs vai nebūs veiksmīgs.

Mums ļoti pietrūkst normas, kas ir Igaunijā. Tur šāda veida likumi nedrīkstētu stāties spēkā agrāk par pusgadu pēc to pieņemšanas, un izmaiņām vajadzētu būt pietiekami plaši izdiskutētām ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

Šajā gadījumā lielie partneri ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, svarīgs būtu arī Latvijas nodokļu konsultantu viedoklis.

Šobrīd man grūti komentēt, cik plašas diskusijas ir bijušas, jo līdz šim tas publiski nekur nav izskanējis.

Valdības atbalstītie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli izskatījās kā steidzīgi pieņemts pasākums.

Vakar gan Finanšu ministrija paziņoja, ka rosinās valdību izņemt no valsts budžeta šo likumprojektu, lai nodrošinātu plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzēts plašs pasākumu kopums. Ēnu ekonomikas apmēri Latvijā ir lieli, un ir skaidrs, ka tur apakšā galvenokārt ir aplokšņu algas un PVN karuseļi. Tāpēc, manuprāt, uz to pareizi tiek vērsti dažādi ierobežojošie un kontrolējošie mehānismi.

Aplokšņu algas un PVN karuseļu naudai kaut kur ir jānogulstas. VID piedzen ļoti niecīgu procentu no reālajiem nodokļu aprēķiniem.

Tas nozīmē, ka dienests tērē milzu resursus, bet neiekasē gandrīz neko.

Līdz ar to VID uzmanība jāvērš pilnīgi citā virzienā – uz cilvēkiem, kas šīs shēmas reāli ir taisījuši un kas šo naudu pēc tam lieto.

Taču ir cita problēma, kas saistīta ar parādniekiem, – viņi faktiski tiek izstumti no darba tirgus. Pelēkajā zonā ir ne tikai uzturlīdzekļu nemaksātāji, bet arī tie, kas paņēmuši kredītus, kurus nespēj nomaksāt, un viņiem uz kakla sēž administratori ar kaut kādām summām, ko atvelk no strādājošajiem, tiklīdz viņi sāk saņemt legālas algas.

Šis jautājums, manuprāt, neparādījās ne Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, ne arī citur.

Šī problēma būtu risināma, jo tā proporcija, ko administratori piedzen no legālajām algām, dažreiz ir pārāk liela, lai cilvēki ietu atpakaļ legālajā sektorā. Viņiem nepaliek nekādas iespējas izdzīvot ar pāri palikušo algu, pēc tam, kad no tās atvilkta summa par parādu.

Jābūt kaut kādam mehānismam, lai šie cilvēki atgrieztos legālajā darba tirgū.

Tātad mums jādod ne tikai pātaga, bet arī burkāns – ka par parādiem no algas nevar atvilkt vairāk, piemēram, par 10%, lai cilvēks, kurš atgriežas legālā darba tirgū, spētu izdzīvot. Un tagad ir labs brīdis atgriezties, jo strādājošo trūkst.

Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, nodokļu eksperts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.