Latvijā desmit gadu laikā jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem sarucis gandrīz uz pusi – viņu īpatsvars sabiedrībā ir 6,4 procenti no visiem iedzīvotājiem, bet Liepājā – 6,9 procenti, kas ir lielākais jauniešu īpatsvars starp Latvijas lielajām pilsētām.

Vide, kultūras un izklaižu iespējas Liepājā ir tādas, kas atbilst jauniešu interesēm, un tas viņus šeit arī notur un motivē palikt. Bet ar to nepietiek.

Jaunas ģimenes šeit noteikti labprāt iedzīvotos, ja būtu lielākas iespējas bērniem apmeklēt bērnudārzu, būtu plašākas izglītības iespējas, labāka veselības aprūpe ģimenēm ar bērniem – tās ir lietas, kas klibo visā Latvijā.

Jaunieši saka, ka trūkst darba vietu. Es gan domāju, darba vietu Liepājā pietiek. Taču tās nav tādas, kas būtu piemērotas mūsdienu jauniešiem. Pieejamās darba vietas bieži vien ir tādas, kurās veicami vienmuļi, apnicīgi konveijera pienākumi, bet mūsdienu jauniešiem ir pilnīgi citas prasības.

Šajā gadsimtā dzimušie krasi atšķiras no tiem, kuri pasaulē nākuši, piemēram, 20. gadsimta 80. gados. 21. gadsimta jauniešiem ir pavisam citāda uzmanības noturība, viņu dzīvē ārkārtīgi svarīga ir sociālo mediju loma – šie ir tikai daži piemēri, kas rāda atšķirību.

Šiem jauniešiem rutīna neder, tādus darbus viņi pat nespēj veikt. Varbūt viņi būtu ar mieru kaut ko tādu darīt īslaicīgi, bet ne visu laiku, ne gadiem, un no garlaicīga darba viņi tik un tā drīz aizietu prom. Es neminu atalgojuma prasības, jo nauda cilvēku nevar motivēt, ja viņam nepatīk tas, ko viņš dara.

Liepājā gan ir radošās industrijas, tomēr es pilsētas ekonomiku vērtēju kā diezgan konservatīvu. Šeit trūkst tādu darba vietu, kurās jaunieši varētu radoši izpausties.

Kristīne Jonova, jauniešu mentore