Ar terminu ”vardarbība ģimenē” mēs saprotam visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus pret bērniem, pret intīmo partneri un vecāka gadagājuma cilvēku.  

Manuprāt, svarīgi nošķirt divas galvenās problēmas: viena ir vardarbības neatpazīšana un nevēršanās pēc palīdzības, otra – neziņošana par vardarbību, kura ir atpazīta. 

Runājot par pirmo –

daudzi cilvēki neatpazīst vardarbību ģimenē dažās vai pat jebkādās tās formās vai veidos. 

Vardarbībai ir vairāki veidi, arī mazāk zināmi un saprotami – vajāšana, ekonomiskā vardarbība, kibervardarbība, fiziskās un seksuālās vardarbības draudi, novārtā pamešana un citi. 

Cilvēku izpratne par to, kas ir vardarbība ģimenē, ir atkarīga no viņu izglītības, dzīves pieredzes un sabiedrības, kādā viņi dzīvo.

Parasti cilvēki, kuri paši cieš no vardarbības ģimenē, par vardarbību uztver tikai vienu viņus traumējošo attiecību aspektu, proti, fizisku vardarbību, bet, piemēram, emocionālo vardarbību vai vardarbīgu kontroli uzskata par savstarpējo attiecību problēmu, varmākas personības īpatnībām vai, kas notiek ļoti bieži, – savu vainu. 

Vardarbības atpazīšanai vislabāk palīdz informētība, zināšanas un atpazīšanas prasmes. Un tā ir gan sabiedrības, gan mūsu, profesionāļu, atbildība. Tādēļ rīkojam dažādus seminārus, kuros var gūt noderīgu informāciju. Piemēram, šomēnes notiks informatīvs seminārs ”Kādās attiecībās esi tu?”.

Tāpat ikviens ir aicināts vajadzības un neskaidrību gadījumā sazināties ar mums, zvanīt vai vērsties pie mums personīgi. 

Otra problēma – kad cilvēki atpazīst pret sevi vai citiem vērsto vardarbību, taču nevēršas pēc palīdzības vai neziņo par to. Aicinu ikvienu, kurš saskāries ar vardarbību, vērsties pēc palīdzības pie mums vai savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vērsties pēc palīdzības klātienē ir sarežģīti, tāpēc vērts atcerēties par iespēju saņemt telefonisku konsultāciju, zvanot uz noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006.

Atbalsta tālruņa konsultantu galvenā funkcija ir uzklausīt un sniegt zvanītājam emocionālu atbalstu, dodot sarunai tik laika, cik nepieciešams, un iespēju savus pārdzīvojumus paust pilnīgi anonīmi, bez vērtējuma vai nosodījuma. Konsultanti var arī palīdzēt atpazīt vardarbību un sniegt ieteikumus, kur vērsties pēc palīdzības. 

Attiecībā uz vardarbību ģimenē īpašā ievainojamības stāvoklī atrodas bērni, sievietes un seniori.

Vērsties pēc palīdzības piedzīvotas vardarbības gadījumā ir sarežģīti, jo ir ne vien kauns, vainas izjūta, bailes un varmākas radītie šķēršļi – tālruņa, e-pasta kontrole –, bet bērni un vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien ir pilnīgā bezpalīdzības stāvoklī.

Un tieši tāpēc tā ir kaimiņu, tuvinieku, pedagogu un visas sabiedrības kopējā atbildība – ziņot par novēroto vardarbību vai vardarbības draudiem.

Atgādinu, ka ziņot policijai, kaut vai piezvanot uz tālruni 110, vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu, ir ne vien mūsu ētiskā atbildība, bet arī likumā noteiktais pienākums un par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. 

Madara Lapsa, centra “MARTA” Liepājas filiāles vadītāja