Sakarā ar iestādes 20 gadu jubileju Valsts zemes dienesta (VZD) ir sagatavojis divas izstādes, ar kurām ir dota iespēja iepazīties arī liepājniekiem.

Pirmdien, 18. februārī, un otrdien, 19. februārī, izstāde “Zemes reformas Latvijā XX-XI gadsimtā. Mērniecība no cirkuļa līdz digitalizācijai” un izstāde “Garāk, smagāk, ilgāk”  būs apskatāmas Domes foajē, portālam apstiprina Domes sdabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Izstāde “Zemes reformas Latvijā XX-XI gadsimtā. Mērniecība no cirkuļa līdz digitalizācijai¨ atspoguļo divas pēdējās Latvijas Republikā īstenotās zemes reformas un ir savdabīgs ceļvedis vēsturē.

Mūsu valstī zemes reforma sākās ar likuma “Par valsts zemes fondu” pieņemšanu 1920. gada 16. septembrī un turpinājās līdz 1939. gadam. Tā ļāva izveidot un nostiprināt Latviju kā valsti un radīja nekustamā īpašuma formas, kas kalpoja par pamatu arī otrajai zemes reformai pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Savukārt zemes reformu jau aizsāka Ministru Padomes 1988. gada 4. oktobra lēmums ”Par zemnieku saimniecībām”, izveidojot tā sauktās “Breša zemnieku saimniecības”, bet turpināja 1990. gada 13. jūnijā pieņemtais lēmums “Par agrāro reformu Latvijas Republikā”. Šo reformu īstenoja, atjaunojot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem, kā arī dodot iespēju par zemi saņemt kompensāciju. Pārējiem zemes pieprasītājiem bija iespēja iegūt zemi īpašumā, maksājot ar privatizācijas sertifikātiem vai latiem.

Abu zemes reformu daudzveidību, mērniecības nozares attīstību, Valsts zemes dienesta lomu reformas īstenošanā pēdējos 20 gados ilustrē konkrētu zemes īpašumu vēstures gaita no to izveidošanas līdz mūsdienām.

Otrajā izstādē “Garāk, smagāk, ilgāk”  ir atspoguļoti dažādi kuriozi, piemēram, populārākie un  īpatnējākie  māju vārdi, ilgākā vai netradicionālākā sarakste ar kādu klientu, smagākā, senākā vai garākā kāda nekustamā īpašuma “lieta”, savdabīgākās zemes konfigurācijas, mazākie un lielākie zemes īpašumi u. tml.

Abas izstādes ir veidotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA) un tā struktūrvienībām, Latvijas Valsts vēstures arhīvu (dokumenti līdz 1945. gadam), Latvijas Valsts arhīvu (padomju okupācijas laika dokumenti), Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu (fotodokumenti), Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo bibliotēku “Letonica”, Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas fakultāti, kā arī Latvijas Mērnieku biedrību, SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju.