Intervija ar Liepājas Komunālās pārvaldes Ziemas dienesta vadītāju Normundu Kairi.

– Kā vakar veicās ar kaisīšanu un tīrīšanu, cikos varēja izbraukt ielās?

– Normāli, ar darbiem tikām galā. Ziemas dienestā nav divu identisku situāciju un visticamāk nekad arī nebūs, mēs esam pie tā pieraduši. Vienkārši jāpieņem pareizais lēmums un jādod komanda.

Komandu kaisīt ielas devām ap vieniem naktī, kad bija jau sasnidzis un likās, ka snigšana pāries. Vēlāk uznāca sniegputenis, redzējām, ka ar to nepietiek, un no rīta devām komandu arī stumt sniegu.

Darbi dienā turpinājās, bet es pats pēcpusdien izbraucu pilsētu un, salīdzinot ar to, ko redzēju Rīgā un Cēsīs, pie mums ir pat ļoti labi apstākļi. Ja ielas ir izbraucamas, tātad darbs izdarīts veiksmīgi.

Tas nav tā, ka ar burvju nūjiņu pamāj un pēc pusstundas viss ir kārtībā.

A klases ielas jānotīra četrās stundās, B klases – sešās. Strādājām prioritārā kārtībā, sākot ar maģistrālajām ielām.

Viss atkarīgs arī no laikapstākļiem. Spīdēja saule, viss sāka kust, bet tad uznāca tāds sniegputenis, ka likās – neviens neko tur nav darījis.

– Kā Ziemas dienests organizēs darbus šonedēļ, kad prognozējas mainīgi laika apstākļi – snigs un putinās, kusīs, piesals?

– Mūsu darba organizācijā nekas nemainīsies. Ir diennakts dežurants, kurš seko līdzi prognozēm, skatās, kas notiek uz ielām, un pieņem lēmumu, ko ar to darīt. Sarežģītākos apstākļos konsultējamies savā starpā par to, ko darīt vispirms un ar ko var nogaidīt.

Mūsu dienesta darbībā šī nav ekstra situācija, pie tādām esam pieraduši.

Ko darīsim rīt vai pēc nedēļas, šobrīd pateikt nevaru. Tas ir viens telefona zvans, un tehnika pēc 15 minūtēm ir ielās un pilda savus uzdevumus.

– Vai daudzie ielu remonti ietekmē Ziemas dienesta darbu?

– Rada zināmas neērtības, bet ne vairāk kā jebkuram pilsētas iedzīvotājam. Lielajām tehnikas vienībām nav viegli izgrozīties un iegrozīties, tāpēc varbūt kaut kur paliek kāds stūris nenotīrīts, jo to fiziski nav iespējams veikt.

Daudzi ielu rekonstrukcijas projekti ir uzsākti, un mums ir jāpieņem šī situācija tāda, kāda tā ir.

– Vai siltā ziema ļāvusi ietaupīt, un vai pietiks līdzekļu, ja turpmāk snigšana ievilksies?

– Protams, pietiks, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un dinamiku. Sezona griezumā ir sarežģītāka tāpēc, ka lēcienveidīga. Ir tā, ka nezini, cik un kādas komandas dot, bet tad atkal divas nedēļas aizvadām pilnīgā mierā.

Darbi neapstāsies, nekas netiks taupīts uz tā rēķina, lai kādā brīdī kaut kur netīrītu.

Uzziņai

Ziemas dienesta finansējums

2022./23. gada sezonai – 510 000 eiro.

Uz 06.03.2023. izdoti 51 darba uzdevumi un izlietoti 285788,68 eiro.