Valsts policijas Liepājas iecirknis, prezentējot socioloģisko aptauju par sabiedriskās kārtības un drošības jautājumiem, uzsvēra, ka viena no aktuālākajām problēmām, uz ko norādījuši Liepājas iedzīvotāji, ir klaiņojoši jaunieši. Manuprāt, ja ģimenē aug bērni, par viņa attīstību, par to, kur un ar ko viņi nodarbosies, atbild paši vecāki. Valstij bērni nav jāaudzina, bet gan jārada apstākļi, lai es te gribētu dzīvot, lai būtu piedāvājums, kur bērnu palaist un attīstīt, izglītot.

Arī pašvaldību vadītājiem vajadzētu skaidri formulēt uzdevumu: bērni mūs interesē,tā ir patiesa prioritāte, tāpat kā viņu attīstība. Tad runa par klejošanu apkārt nebūtu aktuāla. Tas, ka bērns jūtas labi skolā, dzied vai dejo un jūtas laimīgs kādā no ārpusskolas pulciņiem, attur arī ģimenes doties prom uz ārzemēm. Taču jautājums par to, ar ko mūsu valstī bērni ir nodrošināti, ir ļoti diskutējams.

Šobrīd konceptuāls uzstādījums par bērnu brīvo laiku nav. Interešu izglītība ir brīvi apmeklējama iestāde. Domāju, ka šeit vajadzētu skatīties stingrāk, un varbūt to uzlikt kā obligātu pienākumu, gluži kā uzstādījumi, ka bērniem ik darbadienu ir jāiet uz skolu.

Pēc skolas liela daļa Liepājas skolēnu darbojas kādā interešu izglītības pulciņā, daudzi arī sporto. Manuprāt, tam, ka bērniem vecumā līdz 18 gadiem jābūt noslogotiem interešu izglītībā vai sportā no 80 līdz 90 procentiem, būtu jābūt valsts un pašvaldības uzstādījumam. Turklāt ekonomiski pamatotam.

Manuprāt, interešu izglītības piedāvājums Liepājā ir plašs, un, kas labi, šīs iestādes atrodas dažādos mikrorajonos, izņemot gan Karostu. Droši vien tas ir sāpīgs punkts par ko vajadzētu padomāt. Taču grūti pateikt, vai atverot kādu klubiņu, tas atrisinās problēmu ar klaiņojošiem bērniem. Vai skolas durvis būtu jāatver arī pēc stundām? Tas ir atkal jautājums par ekonomiskajiem resursiem. Lai kaut kas notiktu pēc stundām, kādam par to ir jāmaksā… Taču mēs zinām šā brīža situāciju valstī. Turklāt neesmu pārliecināta, vai bērns, kad visa diena pavadīta vienā izglītības iestādē, būs gatavs uzturēties tur vēl vairākas stundas. Arī vides maiņai ir būtiska nozīme. Skola tomēr asociējas ar stingrību, kontroldarbiem utt. Savukārt, ejot uz interešu izglītības iestādi, zini, ka tur ir daudz brīvāka atmosfēra, var papļāpāt.

Iemesli tam, kāpēc bērni blandās pa ielām, var būt dažādi. Vai nu vecāki ir tik ļoti ar visu ko nopērušies, ka savam bērnam neatliek laika. Vai arī pietrūkst spēka. Protams, vēl jau ir pilnīga vienaldzība. Taču visdrausmīgāk ir tad, ja abi vecāki ir aizbraukuši, atvasi uzticot, piemēram, vecmāmiņai. Tā bērnam ir liela trauma, un par to runāt viņam ir ļoti sāpīgi.

Pedagogs