– Pagājuši teju divi mēneši, kopš oficiāli atklāta peldsezona. Pastāstiet, kas līdz šim noticis?

– Kā katru gadu, ir vairāki sasāpējuši jautājumi, ko nevar atrisināt vienā dienā, jāpaiet gadiem, lai sabiedrība saprastu. Pirmais, ko uzsver visā valstī, ir bērnu nepieskatīšana. Tas pie mums ir ļoti aktuāli. Bērni nāk uz pludmali bez vecākiem un peldas, vai arī vecāki sēž krastā vai kafejnīcā un bērni tikmēr jūrā ir vieni. Vecāki paļaujas, ka ar viņu bērnu jau nekas nenotiks, jo paši ir tuvumā. Bet mazs bērns var pakrist, apjukt, nespēt piecelties kājās, un tad uznāk vilnis un nes viņu prom. Jūra ir jūra, un var būt straumes, ko bērns, maziņš esot, nejūt.

Vecāki joprojām nesaprot, ka viņi ir atbildīgi par bērniem, nevis glābēji,

kuri peldvietā strādā, vai kāds cits, kurš stāv krastā. Mums nav jāpieskata jūsu bērni. Jūs esat vecāki, kam jārūpējas par saviem bērniem.

– Kas vēl?

– Otra problēma tāpat kā citus gadus ir došanās jūrā alkohola reibumā. Lai gan tās ir divas nesavienojamas lietas. Esam daudzus izraidījuši no pludmales, pirms viņi alkohola reibumā devušies jūrā. Cenšamies novērst traģēdijas, strādājam preventīvi. Ieraugot, ka lieto alkoholu, aizrādām. Tāds ir mūsu darbs, jādara viss, lai nenotiktu nelaime.

– Pludmalē patlaban ir aktīva dzīve – atvērtas kafejnīcas, kur vecākiem aizsēdēties, kur nopirkt ko stiprāku…

– Jā, bet neuzskatu, ka iepriekš minētās problēmas būtu jānoraksta uz kafejnīcu rēķina. Sabiedrībai ir jāsaprot: ja reiz esi atnācis uz pludmali ar bērnu, tad ar viņu tev jābūt kopā. Vari pavadīt laiku kafejnīcā, bet kopā ar bērnu.

Manuprāt, ir jauki, ka pludmalē ir dzīvība.

Trīs kafejnīcas – tas mūsu ieskatā ir pietiekami. Ja arī nebūtu nevienas kafejnīcas, grādīgo cilvēki paņemtu līdzi no mājām, tāpat arī ēdienu, un turpinātu sēdēt savā telefonā vai planšetē. Tā ka būtu tieši tas pats. Nav jau svarīgi, ir kafejnīca vai nav, tas ir sabiedrības galvā – vai vecāki rūpējas par bērnu, ir kopā ar viņu, iet jūrā ar viņu, vai sēž, guļ krastā, atrodas kafejnīcā un palaiž bērnu vienu pašu, jo grib atpūsties. Ja gribas atpūsties, tad bērns ir jāaizved pie vecvecākiem. Kad esi brīvs, nāc uz pludmali un atpūties. Bet, ja reiz esi kopā ar bērnu, tad arī esi kopā pa īstam.

– Kādu palīdzību esat cilvēkiem līdz šim snieguši?

– Esam glābuši cilvēku, kurš aizpeldēja jūrā pārāk tālu. Tas notika ne mūsu zonā, bet pie “Kursas”, ko it kā neapkalpojam. Saņēmām lūgumu pēc palīdzības no viņa sievas un, protams, atsaucāmies. Cilvēku izvedām krastā. Taču strādājam ne tikai jūrā. Krastā bijuši neskaitāmi lūgumi pēc palīdzības – cilvēkiem paliek slikti ar sirdi, ir bijusi epilepsijas lēkme, saulesdūrieni. Esam saukuši ātro palīdzību.

30. jūnijā izglābām zēnu, kurš smilšu nogruvuma dēļ tika apraksts.

Tas notika Dienvidrietumu rajonā. Viņš kāpās raka bedri, bet ne dziļumā, uz sānu. Taču vienā brīdī smiltis viņu apraka. Blakus bija cilvēki, kuri to redzēja un sauca pēc palīdzības. Mūsu glābēji piesteidzās un izvilka bērnu ārā. Uzskatu, ja nebūtu glābēju, viss varēja beigties slikti. Kā zināms, viens tāds gadījums Liepājā jau ir bijis. Šeit bērns bija atnācis uz pludmali viens pats – 13 gadus vecs, tikai kopā ar draugu.

Vēl ļoti smags gadījums bija 3. jūlijā, kad ar fosforu stipri apdedzinājās kāds tūrists, lai gan brīdinājums par tā iespējamību ir izlikts dažādās valodās. Mūsu darbinieki viņam sniedza pirmo medicīnisko palīdzību. Cilvēkam bija 9% ķermeņa apdegumu – apdega roka un kāja. Pēc notikušā apsekojām pludmali, nevienu gabaliņu vairs neatradām.

– Kāda ir jūra pēc vējainās nedēļas nogales?

– Uz sēkļiem ir izveidojušās nelielas bedres, bet nav dziļas. Jūra ir ļoti mainīga. Vienu brīdi peldēties var droši, nākamajā – ir bīstami. Vakarā var uznākt vējš, tad peldēties būs aizliegts. Cilvēkiem jāpievērš lielāka uzmanība karogiem, tiem tomēr ir nozīme. Mēs jūs brīdinām. Ja ir bīstami peldēties, padomājiet, pirms peldat līdz bojām. Varbūt labāk to nedarīt. Nedēļas nogalē bija uzvilkts sarkanais karogs, kas aizliedz peldēties, bet cilvēki tik un tā to darīja. Kādreiz par to sodīja, tas bija ierakstīts pludmales lietošanas noteikumos.

Kāpēc vairs nevar sodīt?

Jo šāds cilvēks neapdraud sabiedrību, tikai pats sevi. Ja esi pilngadīgs, tu saproti, ko tu dari. Cilvēki ļoti daudz peldas pie aizliedzošā sarkanā karoga. Vējš, straume, viļņi – tos grib izbaudīt, bet neapzinās, cik jūra var būt spēcīga. Protams, mēs skatāmies uz visiem, bet lielāku uzmanību šajās reizēs pievēršam bērniem. Daudz bērnu esam izraidījuši no ūdens, kuri atnākuši bez vecākiem peldēties bīstamos apstākļos. 12, 13, 14 gadus veci. Ja atnāk vecāks kopā ar bērnu šādā dienā, atgādinām, ka jāpieskata vērīgi.

– Kā patlaban ir ar straumēm?

– Tagad nav novērotas krusteniskās straumes. Mēs arī paši dodamies peldēt un skatāmies – rauj vai nerauj iekšā. Pagaidām jūra ir labvēlīga. Ir tikai sānu straume. Tās dēļ, ieejot jūrā Centrālās glābšanas stacijas tuvumā, var nonākt pie Vēja mātes, nemaz nepamanot, kā straume aiznesusi tik tālu. Šādās reizēs cilvēki, kas gaida krastā, nodomā to sliktāko, neiedomājas, ka cilvēks vienkārši aizpūsts pa labi.

Ritvars Šenvalds, pludmales Glābšanas dienesta instruktors

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.