Akmens žogs ilgi jābūvē, bet tas ilgi kalpos
Akmens žogi ir pamatīgi un skaisti, taču redzami reti, jo tie dārgi. Ja saimniekiem par velti pieejams vecs bruģis, ko izmantot būvniecībā, tādu pamatīgu žogu var veidot, taču būvēšana jebkurā gadījumā būs laikietilpīga. Bet ne vienmēr vajadzēs aicināt talkā mūrnieku, ir saimnieki, kuri uzdrīkstas darīt paši.
Agrita Maniņa
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
”Lai akmens žogs būtu skaists, katrs akmens tiek akurāti piemeklēts. Tos nevar tāpat vien salikt, pa virsu – cements, un gatavs. Akmeņi tiek iegrozīti tā, lai konkrētā vietā der, tāpēc process ir lēns. Dienu no dienas uz priekšu tiek tikai pa mazam gabaliņam,” stāsta pilna servisa žogu būvniecības uzņēmuma ”Liepājas brāļi” pārstāvis Uldis Saulkalns.
Tāpēc jāapdomā laikus, vai entuziasms, ar kādu saimnieks ķeras pie būvēšanas, darba gaitā nenoplaks.
Spēkus un izdomu prasīs laukakmeņu skaldīšana, jo no plāksnēm žogs būs pievilcīgāks nekā no atstātiem neapstrādātiem akmeņiem.
Plēšanas paņēmieni ir vairāki. Viens no tiem – izpētīt akmens līnijas, tad liek uz tās kaltu un ar smagu āmuru bliež. Vieni saka – nav grūtāk, kā skaldīt malku, citi apgalvo, ka darbs smagāks.
”Latvijā zemes virskārta sasalst 1–1,2 metru dziļumā, tāpēc pamati jārok dziļāki – līdzīgi kā mājai. Jo kārtīgāks pamats, jo lielākas iespējas, ka žogs būs stabils. Turklāt jāņem vērā, ka
laukakmens ir smags, tātad zem tā vajag drošu pamatu.
Parasti izrok tranšeju, ielej betonu, uz tā arī būvē – kā mājas sienas fasādi,” turpina U. Saulkalns.
Mūra žogam atšķirībā no citiem izteikta īpašība ir stingrība. Ne velti vietumis tādos ceļa vai ielu pagriezienos, kur automašīnas lielā ātrumā aiziet pa taisno un betona stabiņus nogāž, saliek lielus laukakmeņus. Ja ietriecas pusmetru biezos, spēkrats ir apturēts.
Cilvēkiem akmens rada stabilitātes iespaidu, drošības izjūtu, iespējams, arī tāpēc izvēlas ar šo materiālu apjozt savu dzīves telpu. Varbūt šķiet vērtīgs tāpēc, ka masīvs.
Pavisam kas cits ir 3D panelis, ko mūsdienās daudz izvēlas teritorijas norobežošanai.
U. Saulkalns piedāvā vēl kādu alternatīvu:
”Es izmantotu štaketa dēlīšus – metāla žogu, kas ir izturīgs un glīts.”
Vai pēc tam, kad gatavs, mūris ir kaut kā jākopj? Akmens žogu būvnieks saka – diezin vai. Agrāk tādas būvēja lauksaimniecības ēkas, muižu celtnes, tās taču īpaši nekopj. Ja nu vienīgi virskārtā veidojas sūna, ko gribas notīrīt.
”Es teiktu, ka laikapstākļi mūrējumam neko sliktu nenodara. Koka žogus gan ietekmē, bet akmenim nekas īsti nevar notikt. Ja ir labs cements, tad arī nelūzīs,” apgalvo meistars.
