Garantēts glābējs būs žogs

Vislielākās kaitnieces ir stirnas, tās posta augļu dārzus, apgrauž košumkrūmus un puķes pie mājas: tūjas, bukšus, rododendrus, spirejas.

Briežiem garšojot pat sniega rozes, novērojuši saimnieki, dzīvnieki mēdz daudz ko dārzā nolauzt ar ragiem.

Stirnām īpaši garšojot ceriņi, ziemā tos apgrauž pamatīgi, ziņo citi saimnieki. Kādā dārzā noēsta pat īve, lai gan mežos skuju koku it kā netrūkst.

“Ja laukos grib ko stādīt, žogs jāliek apkārt, jo stirnu ir daudz. Ja ne, ātri vien zari, pumpuri nograuzti,”

saka Gramzdas sidra darītavas “Herbsts” īpašnieks Raimonds Štāls.

Žogs aptur meža zvērus, bet tam jābūt pietiekami augstam. Cilvēka auguma šķērsli briežu bars noslauka, 2,5 metru augstumu gan nepārvar. Stirnas netiek pāri arī zemākam nožogojumam.

“Mums ir vecais ābeļdārzs, stādīts 20. gadsimta 60. gados, tur stirnas, var teikt, dzīvo. Esmu izveidojis tādu kā dabas rezervātu. Agrāk dārzs bija aizaudzis kā ābeļu mežs. To sakopu, un tagad stirnām mazāk, kur paslēpties,” R. Štāls stāsta, ka tās lielām ābelēm īsti neko nodarīt nevar.

Paplakas tuvumā viņam ir vēl cits īpašums, kurā stāda jaunas ābeles sidra darīšanai. Tur gan apgrauza kociņus, uz pāris gadiem ieildzinot ābeļu augšanu. Tāpēc ap to uzstādīja žogu.

“Sākumā mēģinājām apvilkt ar trosēm, bet izrādījās bezjēdzīgi. Nopirkām aitu žogu – ar lieliem caurumiem augšā, maziem apakšā,” sidra darītājs stāsta, ka 1,7–1,8 metru augstajam žogam stirnas pāri nelec.

Talkā ņem aizsarglenti

R. Štāls dzirdējis par neparastiem dārzu aizsardzības veidiem. Piemēram, no medniekiem dabū stirnu kājas un piesien pie žogu stabiem. Kādu laiku pasargājot arī nemazgāta aitas vilna.

Cilvēki reizēm pavasarī uz puķēm karina drēbes, kas pa dienu bijušas mugurā, vai izliek zeķes, cerēdami ar tām atbaidīt zvērus. Taču tādas zāles darbojas dažas stundas.

Bundžas, krāsaini maisiņi varbūt atbaida putnus vasarā, bet stirnām nedod neko, dzirdēta konkrēta pieredze.

Lienei Andersonei dārzs ir Bunkas pagastā. Tam apkārt krūmāji, tuvumā vairāki meži. Viņa stāsta:

“Ar sarkanbalti sarkano norobežojošo lenti, kas apvilkta kā žogs apkārt augļu dārzam, esam to nosargājuši jau gadiem.

Pavasarī tikai atjaunojam. Ap dārzu – 1,6 metrus augsti mieti zemē ik pa 4–5 metriem; lente augšā un apakšā – 30 centimetru no zemes un no augšas.”

No mežiem nāk stirnas, brieži, zaķi. “Stirnas lēca pār baļķēnu žogu, noēda galotnes ābelītēm. Daudz domājām, kā pasargāt pundurābelītes, bumbieres, jāņogas un citus augus. Ar lenti izdevās – tā vibrē, stirnas nenāk,” Lienes ģimene tagad ik gadu ievāc lielisku ābolu ražu.

Visvairāk jāsargā jaunie koki

Vispārzināms, ka augus var pasargāt apsedzot, jauno kociņu stumbrus – aptinot. Taču ne vienmēr šīs metodes līdz.

Kādās mājās stirna noēda skujās ievīstītu rododendru; ar kāju pavandīja zarus nost un krūmu nograuza.

Ja augļu dārzs nav iežogots un zaķis vēl nav nograuzis, noplēsis mizu, tad primārais ir piesegt koku stumbrus, iesaka Dārzkopības institūta Dobelē pētnieks Edgars Rubauskis.

Tas īpaši svarīgi jauniem kokiem. Veciem garausis neko neizdarīs, tādiem vairāk apstrādās zaru galus, kurus spēs aizsniegt. Savukārt tos pavasarī var piefrizēt, ja veido vainagus.

Veci koki apgrauzti necieš tik ļoti kā jaunie, tie jāsargā.

E. Rubauskis iesaka stumbru piesegšanai izmantot ne tikai egļu zarus, bet arī niedres. Piesegumi pasargā kokus vēl no saules ietekmes – stumbra sildīšanas, apdegumiem.

Dzirdēts, ka pavasarī atklājas ābelēm sabojātas saknes. Kas vainojams tādā postā?

“Pie saknēm vairāk ir peles zem sniega,” saka pētnieks. “Sniegs  jāpieblīvē, jāpiemin, lai nav irdens un zeme nedaudz sasalst. Tad pelēm grūtāk piekļūt kokam nekā zem irdenas sniega kārtas.”

Ir speciāli dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļi, ko uzpūš vai uzsmērē uz  kokiem; tos izmanto arī mežā jaunajos stādījumos. “Jāvērtē šo līdzekļu efektivitāte, jānoskaidro, kam kurš domāts,” piekodina Edgars Rubauskis.

“Ja gatavots uz eļļas bāzes, tad jāskatās, lai koku nenosmacē. Arī asinis ir preparāta bāze, bet šie līdzekļi bieži vien nenoturīgi, ik pa laikam jāpārliecinās, vai nav jāatjauno – jālieto atkārtoti.”