liepajniekiem.lv
Šīs ir dažas situācijas, ko portālam liepajniekiem.lv pastāstījuši iedzīvotāji, kuriem kādreiz nācies izmantot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Uzklausīs, ieteiks, nomierinās
Šis telefona numurs ir medicīnisko padomu tālrunis, kura mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskus padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 2011. gadā izveidoja Nacionālais veselības dienests, savukārt kopš 2018. gada tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārraudzībā.
Tālrunis darbojas darbdienās no pulksten 17 līdz pulksten 8 rītā, bet brīvdienās un svētkos – visu diennakti.
“Tātad uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001
iedzīvotāji var zvanīt, kad nav iespējas konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet nepieciešams mediķu padoms veselībai steidzamās un pēkšņās situācijās,
un nav skaidrs, kā rīkoties,” skaidro NMPD Komunikācijas nodaļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Bērziņa.
Mediķi uzklausīs pacienta sūdzības, izvērtēs tās un ieteiks, kā rīkoties, piemēram, kādus medikamentus lietot krīzes atrisināšanai, norādīs, kur vērsties pēc palīdzības.
Vidēji vienas dežūras laikā dienā konsultanti saņem līdz 300 zvaniem, savukārt brīvdienās – līdz 500 ienākošajiem zvaniem.
Mēnesī tie ir ap 9000 zvanu, kuros sniedz medicīniska rakstura konsultācijas par veselības problēmām, slimību saasinājumiem un tamlīdzīgiem jautājumiem.
Ģimenes ārstu konsultatīvajā tālrunī kopumā tiek nodarbināts 21 mediķis.
Padomus pa tālruni sniedz gan ģimenes ārsti, gan mediķi, kuri specializējušies neatliekamajā palīdzībā – tie ir gan neatliekamās medicīnas ārsti, gan ārsta palīgi ar vairāku gadu pieredzi NMPD brigādēs.
Vienā maiņā strādā četri vai pieci mediķi. Viņi sniedz gan padomus, gan nomierina, uzmundrina un iesaka labāko rīcību katra zvanītāja situācijā.
Māmiņa Santa dalās pieredzē, ka bijušas situācijas, kad satraukusies par sava pirmā bērna pirmo nopietno sezonālo saslimšanu.
“Vairākas dienas puikam bija mazā temperatūra. Izstāstu, ko daru, lai mazulim vieglāk. Un to, ka man nepatīk, kā viņam vēders kustas elpojot. Otrā galā speciāliste ļoti nomierināja – teica, ka visu esmu izdarījusi pareizi, bet tas, ka mazulim vēders elpojot dikti kustas, arī ir pilnīgi normāli.
Taču tajā satraukumā likās, ka viņam varētu būt grūti! Taču man bija izmisums – nakts vidus, mazais neguļ, jo slims,” atceras sieviete.
“Ātros saukt negribēju, jo šķita, ka varbūt nav tik traki. Un nebija arī!”
“Analizējot saņemto zvanu iemeslus, redzam vairākas izteiktas tendences. Gadu no gada nemainīgi trīs lielākās veselības problēmu grupas ir šādas: infekcijas, medikamentu lietošana un asinsrites sistēmas saslimšanas.
Piemēram, rīcība paaugstinātas temperatūras gadījumā, temperatūras pacēlumi bērniem, zarnu infekcijas, kas saistītas ar caureju un vemšanu,” uzskaita NMPD pārstāve.
Zāles un darba nespējas lapas neizraksta
Kas attiecas uz medikamentiem, visbiežāk zvanītāji interesējas par to lietošanu un blaknēm.
Vēlamies uzsvērt, ka ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālisti konsultē tikai par aptiekā nopērkamajiem bezrecepšu medikamentiem, viņi nekoriģē ģimenes ārsta nozīmēto terapiju, neizraksta recepšu medikamentus, jo tas ir ārstējošā ārsta pārziņā.
Ģimenes ārsts vislabāk pārzina sava pacienta slimības vēsturi, nepieciešamības gadījumā var atvērt darba nespējas lapu, izrakstīt medikamentus, kā arī nosūtīt uz konsultāciju pie speciālista vai lemt par nepieciešamību ārstēties slimnīcā.
Kas attiecas uz trešo biežāko zvanīšanas iemeslu – asinsrites sistēmas saslimšanām –, visbiežākais konsultāciju temats ir paaugstināts asinsspiediens.
Un, protams, zvanu tematiku ietekmē arī sezonālais faktors un meteoroloģiskie apstākļi,
piebilst L. Bērziņa.
Kas jāņem vērā, kas jāzina un kam jāsagatavojas, pirms zvana uz 66016001?
“Pirmkārt – neatliekam savas veselības problēmas! Ja gadījusies kāda veselības liksta, laikus meklējam palīdzību.
Piemēram, ja darba dienas rītā ir paaugstināta temperatūra, negaidām vakaru vai nākamo pirmdienu, vai to, ka tas viss pats no sevis pāries, bet zvanām uz savu ģimenes ārsta praksi un ārstam vai māsiņai vaicājam, ko darīt,” uzsver NMPD pārstāve.
“To, kad piemeklēs veselības problēmas, mēs nekad nevaram paredzēt.
Tieši tāpēc ikvienam jāparūpējas par mājas aptieciņu ar sev nepieciešamajiem medikamentiem.” Medikamenti noderēs, ja saslimšanas simptomi parādīsies vēlu vakarā vai naktī, kad blakus nav neviena, ko aizsūtīt uz aptieku, vai tuvākā aptieka ir slēgta.
“Pirms zvana uz konsultācijas tālruni, ir jāsaprot, ka šī tālruņa darbinieki nesniedz informāciju par darba nespējas lapām. Un nevar pa telefonu “zilās lapas” izrakstīt, nevar skaidrot jums veikto analīžu un izmeklējumu rezultātus, kā arī ārsta noteikto diagnozi.
Ar šiem jautājumiem mēs aicinām vērsies pie sava ārsta viņa darba laikā,” norāda L. Bērziņa.
Pārvirzīs pēc vajadzības
Ja ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķis sarunas laikā sapratīs, ka stāvoklis veselībai un dzīvībai ir kritisks, tad pacientu savienos vai viņam ieteiks sazināties ar NMPD.
“Zvans uz 113 tiks pārvirzīts arī tad, ja ģimenes ārstu tālruņa darbinieks no zvanītāja stāstītā nevarēs skaidri saprast, vai pastāv briesmas veselībai vai dzīvībai!” uzsver NMPD pārstāve.
Savukārt, ja zvanītājs sākotnēji ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, piemēram, lai saņemtu konsultāciju, ko darīt paaugstinātas temperatūras gadījumā, dispečers sarunu var tālāk pārvirzīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni.
“Protams, ja ir pārliecība, ka zvanītāja veselībai un dzīvībai nedraud briesmas,”
piebilst L. Bērziņa.
Vienlaikus viņa piekodina, ka zvanīt 66016001 nav vienīgā iespēja vērsties pēc palīdzības. Valstī darbojas arī dežūrārsti un steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kur var saņemt palīdzību.
Uzziņai
Konkrētas situācijas, kad zvanīt uz 66016001:
- saaukstēšanās, drudzis,
- vemšana, caureja,
- muguras sāpes,
- sāpes vēderā, ausīs, kaklā,
- brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi, sastiepumi,
- hroniskas slimības saasinājumi u.c.,
- arī tad, ja ir šaubas par to, zvanīt 113 vai ne.
Dežūrārstu un neatliekamās palīdzības punktu adreses un kontaktinformācija vietnē www.vmnvd.gov.lv, sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
