Būt vieglprātīgam nav pamata, jo, ja ej kārtīgā mežā, nevis piemājas birztaliņā, vienmēr rēķinies, ka saviem spēkiem jātiek arī mājās.

Kā ar orientēšanās spējām?

Ir viens klasisks un tiešām efektīvs padoms, kas bieži tiek pārkāpts: nevajag iet mežā dziļāk, nekā tu spēj orientēties. Jo īpaši viltīgi ir purvi, kuros aug viskārdinošākās dzērvenes.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, balstoties savā pieredzē, apkopojuši vairākus ieteikumus, kas atgādina, kas ir patiesi svarīgi gan ļaudīm, kuri uz mežu dodas reti, gan tiem, kuri uzskata, ka vienmēr orientējas ļoti labi.

Pirms dodies uz mežu,

informē savus piederīgos par to, kurā vietā plāno sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plāno atgriezties.

Ja iespējams, nedodies mežā viens, bet kopā vēl ar kādu kompanjonu.

Ģērbjoties sevi sargā ne tikai no ērcēm, bet domā arī par to, lai nepieciešamības gadījumā glābējiem tevi būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt. Tāpēc apģērbam un galvassegai jābūt spilgtās krāsās.

Paņem līdzi lapiņu, uz kuras uzraksti savu vārdu, dzīves vietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.

Pirms došanās mežā pilnībā uzlādē mobilā tālruņa bateriju un tālruni ieliec kabatā, kas cieši aiztaisāma, lai telefons neizkrīt.

Paēd. Nedodies sēņot vai ogot ar tukšu vēderu.

Pirms ej mežā, vērīgi palūkojieties visapkārt.

Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā.

Turklāt skaties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojies apkārt un iegaumē lietas, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kur atrodas pazudušais.

Neaizmirsti par savu veselību! Ņem līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kaut kas atgadīsies.

Gadījumā, ja regulāri jālieto medikamenti, pārliecinies, ka viss paņemts līdzi. Šīm lietām vislabāk noder jostas soma.

Paņem līdzi mazu kabatas lukturīti. Ja paliks tumšs, tas ļaus justies drošāk un arī glābējiem būs vieglāk atrast cilvēku, kas apmaldījies. Ļoti laba lieta – kaklā uzkarama svilpīte.

Ja māki rīkoties ar kompasu, ņem to līdzi. Tāpat paņem ūdens pudeli un šokolādi. Ja mežā sanāk uzkavēties ilgāk, būs ar ko remdēt slāpes un iegūt enerģiju.

Seko līdzi laikam, lai, aizrautīgi lasot sēnes, mežā neaizkavējies līdz tumsai, kad orientēties kļūst sarežģīti.

Kad saproti – es esmu apmaldījies –, pats svarīgākais ir nekrist panikā.

Panika un stress traucē objektīvi novērtēt radušos situāciju, tāpēc apsēdies, atpūties un centies noorientēties apvidū. Tikai tad sāc atpakaļceļu.

Nemēģini haotiski staigāt pa mežu, meklējot atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk.

Vēl jāatceras, ka cilvēkam, kas apmaldījies, grūti noturēt taisnu virzienu un viņš sāk iet pa apli. Lai atvairītu stresu, ieteicams skaļi ar sevi sarunāties vai dziedāt.

Meklējot ceļu, centies saklausīt, vai tuvumā nedzird šoseju, lielu ceļu, pa kuru brauc automašīnas. Varbūt dzirdama upes vai jūras šalkoņa. Ja maldoties pamani kādas mājas, nekautrējies pajautāt ceļu.

Apmaldoties purvā, joki pavisam mazi. Ja esi apmaldījies, rūpīgi pārbaudi ik vietu, kur plāno spert soli. Vislabāk to darīt ar gara koka palīdzību.

Ja tomēr iekrīti purvā vai akacī, saglabā mieru, nevis strauji un haotiski vicini kājas un rokas. Tā tikai vēl dziļāk iestigsi purvā. Mēģini atrast jebko, aiz kā var pieturēties, aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Visbeidzot – ja saproti, ka saviem spēkiem nespēsi izkļūt no meža, zvani glābējiem pa tālruni 112. Tad nosauc pēc iespējas konkrētākus orientierus: kurā vietā iegāji mežā, cik ilgi tur esi, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus šķērsoji vai pagāji tādiem garām.

Patiesībā glābējiem var palīdzēt jebkurš sīkums, ko ievēroji.

Būtiski ieteikumi

Mobilajā telefonā lejupielādē kādu GPS karšu lietotni un bezsaistes kartes, kas darbojas pat bez savienojuma un palīdz ietaupīt viedtālruņa akumulatora enerģiju.

”Latvijas Valsts mežu” izstrādātā lietotne LVM GEO ļauj sekot līdzi savai atrašanās vietai dažāda veida kartēs gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Ja nakti nāksies pavadīt mežā, tad sameklē vissausāko vietu un tādu, kas pasargās no nokrišņiem. Siltumu var saglabāt, izmantojot dabā pieejamos materiālus: egles zarus, sūnas, niedres u.c., ar tām sevi apsedzot.

Lai, meklējot mājupceļu, nesanāk mest lokus uz riņķi, tad dari tā – ne pārāk tālu sev taisni priekšā izvēlies konkrētu punktu un ej stingri tā virzienā. Aizejot līdz tam, izvēlies nākamo punktu.

Tā agri vai vēlu tiksi līdz tuvākajai meža stigai un to apzīmējošai plāksnītei. Tad, sazvanot glābējus, varēsi norādīt precīzu savu atrašanās vietu.

Avots: lsm.lv