Svētdiena, 19. septembris Verners, Muntis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Būtiskākie jautājumi par Covid-19 vakcīnām

Mediķi norāda, ka šobrīd vakcinācija pret Covid-19 ir vienīgais zināmais solis pretī iespējai atgriezties ierastajā dzīves ritmā, pasargāt sevi un apkārtējos no smagas saslimšanas vai nāves.

Būtiskākie jautājumi par Covid-19 vakcīnām
Viens no populārākajiem jautājumiem: vai ir iespējams inficēties ar Covid-19 no vakcīnas? Nē, jo vakcīnas nesatur vīrusu vai tā formu, skaidro mediķi. (Foto: Ruslans Šuļga)
23.07.2021 09:34

Liene Andersone

"Kurzemes Vārds"

Katrs cilvēks, kurš vakcinējas, rūpējas par savu veselību un pasargā līdzcilvēkus, uzsver Slimību profilakses un kontroles centrs. Tomēr daudziem joprojām trūkst atbilžu uz jautājumiem un ir bažas par vakcīnas ietekmi uz organismu. Meklējām atbildes vismaz uz dažiem no tiem.

Covid-19 vakcīna nav vienīgā vakcīna pasaulē – ir taču vakcīnas arī pret citām slimībām. Kādi ir pierādījumi, ka no šīm vakcīnām ir jēga?

Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka un invazīvā pneimokoka infekcijas, poliomielīta.

Katru gadu vakcinācija palīdz 2,7 miljoniem cilvēku visā pasaulē nesaslimt ar masalām, vienam miljonam – nesaslimt ar garo klepu un diviem miljoniem bērnu – negūt stingumkrampjus.

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem daudzi cilvēki nomira no slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcināciju.

Cilvēki biežāk cieta arī no šo slimību izraisītajām komplikācijām, piemēram, no akluma, ko izraisa masalas. Savukārt bērni, kuru mātes grūtniecības laikā slimoja ar masaliņām, dzima ar dzirdes traucējumiem vai zudumu, kataraktu, bieži vien vēlāk saskārās ar grūtībām mācībās. Poliomielīts bija galvenais nāves, paralīzes un neatgriezeniskas invaliditātes cēlonis Eiropā un citos reģionos.

Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Ja liela daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, infekcijas slimības nevar viegli izplatīties. To dēvē par kolektīvo imunitāti.

Vakcinācija var novērst slimības vai ievērojami samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu. Pateicoties vakcinācijai, bakas tagad ir izskaustas visā pasaulē, poliomielīta pārnese ir beigusies pasaules lielākajā daļā, tostarp Eiropā.

Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē slimību, bet samazina iespēju ar to saslimt.

Kā un kāpēc vakcīnas tika tik ātri apstiprinātas?

Vakcīnas tika izstrādātas un apstiprinātas paātrinātā kārtībā. Tas bija iespējams tāpēc, ka eksperti visā pasaulē sadarbojās.

Tika veikti vairāki pētījumi par vakcīnu drošumu un efektivitāti. Šie pētījumi tika izvērtēti, tiklīdz bija zināmi to rezultāti. Tādējādi bija iespējams vakcīnas izstrādāt un apstiprināt ātrāk nekā parasti, neizlaižot būtiskus procesa soļus.

Vakcīnas apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra, kuras zinātniskajās komitejās piedalās arī Zāļu valsts aģentūras speciālisti no Latvijas.

Pasaulē šobrīd notiek darbs pie vairāk nekā 200 vakcīnām pret Covid-19, un dažu izvērtējums jau tuvojas noslēdzošajai fāzei.

Kādas vakcīnas pret Covid-19 Latvijā ir pieejamas, kā tās darbojas?

Līdz šim izmantošanai Eiropā, tai skaitā Latvijā, apstiprinātas četras Covid-19 vakcīnas. Lai iegūtu pilnīgu un noturīgu aizsardzību pret koronavīrusu, nepieciešamas divas “Pfizer-BioNTech” (“Comirnaty”), “Moderna” (“Spikevax”), “AstraZeneca” (“Vaxzevria”) izstrādātās vakcīnas devas vai viena “Janssen” vakcīnas deva.

Vakcīnu mērķis ir novērst saslimšanu ar koronavīrusu, tai skaitā pasargāt no simptomātiskas saslimšanas, smagas Covid-19 slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves.

Otrā uzņēmumu “Pfizer-BioNTech” un “Moderna” vakcīnas deva jāsaņem vismaz 3–4 nedēļas pēc pirmās devas. Savukārt “AstraZeneca” vakcīnai intervāls otrās devas saņemšanai ir 9–12 nedēļas, vakcinācijas rokasgrāmatā norādīts, ka šīs vakcīnas otrās devas saņemšanas vizīte plānojama tuvāk 12. nedēļai.

“Pfizer-BioNTech” un “Moderna” vakcīnām laba aizsardzība iestājas 15 dienas pēc otrās devas saņemšanas. “AstraZeneca” vakcīnai – jau 21. dienā pēc pirmās vakcīnas ar noteikumu, ka vismaz pēc 90 dienām tiek saņemta otrā vakcīnas deva, bet “Janssen” vakcīnai pietiekama aizsardzība iestājas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas.

Zāļu valsts aģentūra uzsver, ka aizsardzība var nebūt pilnīga līdz septiņām dienām pēc “Pfizer-BioNTech”, līdz 14 dienām pēc “Moderna” un līdz 15 dienām pēc “AstraZaneca” vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Kādas ir atšķirības starp Covid-19 vakcīnām?

Pirmā un būtiskākā atšķirība starp vakcīnām ir saistīta ar to uzglabāšanu. Jāņem vērā, ka “Pfizer-BioNTech” ir piemērota vakcinācijai no 12 gadu vecuma, pārējās – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar vakcīnu pētījumos iekļauto populāciju.

Trešā atšķirība – intervāls starp abām vakcīnas devām vai “Janssen” gadījumā, kad nepieciešama tikai viena deva.

Vai katrs var izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt?

Šobrīd Covid-19 vakcīnas pieejamas pietiekamā daudzumā, tāpēc var izvēlēties vietu, kur ir tāda vakcīna, kādu vēlaties saņemt. Jāņem vērā, ka vienā vakcinācijas kursā nav atļauts jaukt dažādu ražotāju vakcīnas!

Ja es saņemu Covid-19 vakcīnu, vai drīkstu vairs neievērot fizisko distancēšanos, nevalkāt masku, neievērot roku un elpceļu higiēnu?

Arī pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir jāturpina ievērot visi noteiktie drošības pasākumi. Covid-19 vakcīnas ir droša aizsardzība pret simptomātisku saslimšanu.

Vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu, taču viņš var turpināt pārnēsāt vīrusu un apdraudēt citus cilvēkus, kuri vēl nav vakcinēti.

Kādi noteikumi jāievēro pirms un pēc vakcinācijas?

Vakcinācijas dienā vēlams vilkt ērtu apģērbu, lai ārstam būtu viegli piekļūt pleca muskulim, kur vakcīnu injicē. Pirms vakcinācijas paredzēts veselības stāvokļa novērtējums, ko veic kompetents ārsts. Ārsts izvērtēs katra cilvēka veselības stāvokli (iztaujās par pašsajūtu, izmērīs asinsspiedienu u.c.).

Visām Latvijā atļautajām vakcīnām ir līdzvērtīgi augsta un pierādīta efektivitāte simptomu novēršanā. Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15 minūtes, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību, piemēram, anafilakses gadījumos.

Injekcijas vietu drīkst mazgāt, pēc vakcinācijas drīkst sportot, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus, ja ārsts nav noteicis citādāk.

Vai drīkst vakcinēties pašizolācijas laikā?

Nedrīkst. Vakcinācija atļauta pēc pašizolācijas beigām.

Kad drīkst vakcinēties pēc Covid-19 izslimošanas?

Drīkst vakcinēties, tiklīdz cilvēks atveseļojies un beidzies izolācijas laiks. Novērots, ka pēc dabiski pārslimotas koronavīrusa infekcijas aizsardzība saglabājas vismaz trīs mēnešus, tāpēc vakcināciju drīkst uz kādu laiku atlikt. Izvēle ir katra paša ziņā, vai vakcinēties uzreiz pēc izveseļošanās vai pēc trīs mēnešiem.

Cik ilgi vakcīna aizsargā pret saslimšanu?

Covid-19 infekcijas izraisītājs “SARS CoV-2” vīruss ir jauns, un pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar šo vīrusu.

Tāpat pašlaik nav pietiekamu zināšanu par to, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, un to, vai, ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai pret Covid-19 vajadzēs vakcinēties vēlreiz.

Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un vakcīnu iedarbību sniegs nepieciešamās zināšanas, uz kurām balstoties varēs pieņemt lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.

Kāds starplaiks jāievēro starp Covid-19 un citām potēm, kas paredzētas?

Pirms un arī pēc Covid-19 vakcīnas ievadīšanas jāievēro vismaz 14 dienu starplaiks, ja paredzēts potēties, piemēram, pret gripu, difteriju, ērču encefalītu.

Vai pēc vakcīnas, veicot antivielu testu, var pārliecināties par radušos imunitāti pret Covid-19?

Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti. Lai gan pasaulē ir pieejami dažādi testi antivielu noteikšanai jeb seroloģiskie testi, šos testus izmanto, lai noskaidrotu, vai cilvēks jau iepriekš bijis inficēts ar Covid-19.

Antivielu testi nav apstiprināti imūno atbildes reakciju noteikšanai pēc vakcinācijas, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav pierādīta.

Pirmkārt, testi nav standartizēti, atšķiras to jutīgums un specifiskums.

Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas,

tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.

Kādas blakusparādības ir pēc vakcīnas saņemšanas?

Līdzīgi kā pēc citu vakcīnu saņemšanas, arī pēc Covid-19 vakcīnas var rasties blakusparādības.

Vairums blakņu rodas tāpēc, ka vakcīnas stimulē cilvēka organisma imūnsistēmu. Tomēr šādu reakciju rašanās vai trūkums neliecina par to, cik stipra vakcinācijas rezultātā būs iegūtā aizsardzība.

Biežākās blakusparādības ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (dažkārt virs 38°C), drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes injekcijas vietā, muskuļu un locītavu sāpes, apsārtums, pietūkums injekcijas vietā un zilums adatas dūruma apvidū.

Šīs blakusparādības parasti ilgst 1–3 dienas un pēc tam izzūd. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

Cilvēkiem ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja divu vai trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir kāds no šiem simptomiem: elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pietūkums, pastāvīgas sāpes vēderā, stipras un ilgstošas galvassāpes, neskaidra redze, sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas.

Pacientiem jāvēršas pie ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par novērotajām blakusparādībām. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, tai skaitā vakcīnu, izraisītām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai.

Kā pieteikties vakcīnai pret Covid-19?

Vakcināciju veic vakcinācijas kabinetos visā Latvijā, masu vakcinācijas centros, kā arī to ģimenes ārstu praksēs, kuri piekrituši piedalīties vakcinācijas nodrošināšanā. Vakcīnai var pieteikties vietnē manavakcina.lv, pa tālruni 8989 vai pie ģimenes ārsta. Atsevišķās vietās vakcinācija notiek rindas kārtībā bez iepriekšēja pieraksta.

Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība – un potēšanas pase (ja tāda ir).

Pusaudžiem no 12 līdz 13 gadiem vakcinācijas laikā nepieciešama viena vecāka vai cita likumiskā pārstāvja klātbūtne. Vecākam līdzi jābūt pasei vai personas apliecībai, kā arī apliecinošam dokumentam par bērnu – ierakstam pasē vai dzimšanas apliecībai, vai arī notariāli apstiprinātai pilnvarai.

Pieņemt lēmumu par vakcinēšanos un pieteikties vakcīnai var pusaudži no 14 gadu vecuma. Dodoties uz vakcināciju, pusaudzim jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments – pase vai ID; ja jaunietim nav pases vai ID, tad uz vakcināciju jāierodas kopā ar likumisko pārstāvi.

Pēc SPKC un ZVA informatīvajiem materiāliem sagatavojusi Liene Andersone.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz