”Ja Lieldienās ir silts un laikapstākļi labi, svētku brokastis ar ģimeni un ciemos atbraukušiem draugiem ēdam laukā, piknikā,” stāstīja atpūtas kompleksa ”Vērbeļnieki” vadītāja Anita Vikmane.

Protams, tiek krāsotas olas – vai nu iepriekšējā vakarā, vai no rīta, un šajā procesā vienmēr iesaistās arī vecmāmiņa Blāzma.

Krāsošana notiek sīpolu mizās, un,

lai oliņas būtu ar skaistu, raibu rakstu, pie tām ar diegu vai dziju pietin dažādus dabas materiālus: sniegpulkstenītes, lapiņas, sūnas u.c.

Tad liek mizās vārīties. Lai iegūtu interesantu krāsu, vārītas arī kafijas biezumos, sarkanajā karkadē tējā, aroniju, melleņu sulā.

Neiztrūkstoša tradīcija ir olu kaujas un dabā (zālē, koku zaros, puķu podos u.c.) paslēptu gardumu meklēšana bērniem. Svētku galdā vēl parasti tiek likti latviski ēdieni un kopā ar bērniem izcepti kēksiņi.

Nākamajā dienā pēc Lieldienām vīrs Klāvs no svētkos neapēstajām olām un citām nepieciešamām sastāvdaļām vienmēr pagatavojot gardu rasolu.

RECEPTES

Saldā omlete

Vajadzēs: 2 glāzes skāba krējuma, sāli, 6 olas, 100 g miltu, 4 ēd.k. pūdercukura, sviestu, ievārījumu.

Baltumus un dzeltenumus sadala atsevišķi. Krējumā ieliek atdalītos olu dzeltenumus, iesijā miltus un sakuļ gaisīgā konsistencē. Olu baltumus sajauc ar cukuru un saputo stingrās putās – tad iecilā krējuma mīklā.

Uz pannas izkausētā sviestā cep mazas pankūciņas jeb omletītes. Gatavas liek uz šķīvja un pārsmērē ievārījumu. Tā citu virs citas saliek 4 izceptās pankūciņas, veidojot tornīšus.

Klasiskais olu kultenis

Bļodā iesit 4 olas, pieliek 4 ēdamkarotes saldā krējuma vai piena. Ar dakšu sakuļ. Pieber sāli, maltus piparus un rīvētu muskatriekstu.

Uz pannas izkausē sviestu, ielej kulteni un karsē uz lēnas uguns, maisījumu ar lāpstiņu bīdot no malām uz vidu, lai sarec.

Kultenis ar lasi

Mazsālītu lasi sagriež gabaliņos, sakapā sīpolu, ko sviestā apcep pannā. Pieliek lasi, pārlej sakultas olas ar sagrieztām dillēm. Cep gatavu.

Kultenis ar šķiņķi

Sakapā dažādus zaļumus, kūpinātu šķiņķi sagriež gabaliņos. Sakuļ olas un tajās iemaisa zaļumus, izcep, beigās pārber sagriezto šķiņķi.

Kultenis ar šampinjoniem

Šampinjonus plāni sagriež, sarkano sīpolu un 1 ķiploka daiviņu sakapā un sacep sviestā kopā ar sēnēm. Pārlej olas, samaisa, sacep. Beigās uzkaisa kapātus pētersīļus.

Uzkoda – olas un tomāti želejā

Vajadzēs: 4 cieti novārītas olas, 4 apmēram tāda paša izmēra tomātus, 420 ml vistas vai liellopa buljona, 6 želatīna plāksnītes, sāli, sakapātus zaļumus rotāšanai.

Noloba izvārītās olas, sagriež šķēlēs. Tāpat sagriež arī tomātus. Buljonā izšķīdina želatīnu. Traukā vispirms kārto olu šķēlītes, tām virsū liek sagrieztos tomātus, tad atkal olas utt.

Pārlej buljonu ar želatīnu, liek vēsumā sarecēt. Tad izgāž uz šķīvja, sagriež, pārber zaļumus.

Ķilavu maizītes

Rudzu maizei nogriež garozu, uzsmērē sviestu, uzliek salātlapu. Virsū liek šķēlēs sagrieztu cieti vārītu olu, ar sinepēm sajauktu majonēzi un ķilavas fileju. Pārkaisa sagrieztas dilles un lociņus.

Cukura vafeles

Var cept parastajā pannā, ja nav speciālās vafeļu pannas. Vajadzēs 4 olas, 100 g cukura, 100 g izkausēta sviesta, 100 g miltu, vaniļas cukuru.

Olas, cukuru, vaniļas cukuru saputo gaišās putās. Pieliek izkausēto (remdenu) sviestu, iesijā miltus, kārtīgi samaisa. Cep zeltaini brūnas vafeles.

Nokrāsot bez ķīmijas

Veikalos nopērkamas dažādas košas krāsas Lieldienu olu krāsošanai, bet, ja tās gribas dabiskos toņos, vajadzēs nedaudz padarboties un iepriekš sagādāt nepieciešamos produktus.

Dabiskās krāsas daudz labāk izcelsies, ja tiks izmantotas olas ar baltu čaumalu.

Zilgani un violeti toņi. Mazos gabalos sagriež pusi no sarkanās kāpostgalvas un liek katlā, kurā ielej 1 litru ūdens. Vāra 35 minūtes, padzisušajā šķidrumā ieliek olas. Košākam rezultātam pievieno nedaudz etiķa – nepilnu ēdamkaroti. Vāra 10 minūtes.

Iepriekš novārītas olas var iemērkt kāpostu novārījumā un atstāt tajā uz nakti.

Zaļi toņi. Iepakojumu ar svaigiem spinātiem (ar visiem kātiem) liek katlā, pielej 500 ml ūdens un vāra uz mazas uguns 30 minūtes. Tad šķidrumā izvāra olas.

Dzelteni toņi. Varianti vairāki. 50–70 gramus kaltētu kumelīšu ziedu aplej ar puslitru ūdens un atstāj uz nakti. No rīta liek uz uguns un lēni vāra 20–30 minūtes.

Labi krāso kurkuma. 3–5 ēdamkarotes iejauc 500 ml ūdens un pavāra 10 minūtes.

Sarkanīgi rozā toņi. 300 g nomizotu, gabaliņos sagrieztu biešu vāra puslitrā ūdens 1 stundu. Izņem bietes, liek vārīties olas.

Ja krāsa nav pietiekami intensīva, izvārītās, atdzesētās olas liek atpakaļ biešu novārījumā un atstāj uz pāris stundām. Krāsošanai var izmantot arī pašu gatavotu aroniju sulu.

Brūni toņi. Tos tradicionāli iegūst, olas vārot sīpolu mizās. Var izmantot arī stipru melnās tējas novārījumu. Toņu dažādībai pielej melleņu sulu.

Savukārt kafijas biezumu novārījums, lēnām uzvārīts, dos gaišu brūnumu.

Ņem vērā!

Sagatavotajos dabīgajos novārījumos olas var likt kā jēlas, tā iepriekš izvārītas, taču visbiežāk izvārīto olu čaumalas krāsu negrib tik labi pieņemt kā svaigas.

Lai baltā čaumala labāk pieņemtu krāsu, pirms likšanas novārījumā katru olu norīvē ar etiķi. Turklāt ar galda etiķī samērcētu vati var notīrīt krāsas zīmogu, kas uz katras nopirktās oliņas.

Kad vāri olas, kopā ar šķidrumu pievieno sāli un etiķi. Sāls samazinās iespēju olu čaumalām saplīst. Etiķis palīdzēs čaumalām krāsu labāk uzsūkt, un rezultāts būs krietni košāks. Jo vairāk etiķa, jo košāka būs krāsa. Tomēr visu ar mēru – viena ēdamkarote etiķa uz apmēram 200 ml būs pietiekami. Var izmantot arī citrona vai laima sulu.

Svaigās olas liec padzisušā, nevis karstā novārījumā un uzkarsē lēnām, nevis uz straujas uguns. Vāra 10–12 minūtes un tad liek aukstā ūdenī atdzesēties.

Ja krāsa izskatās blāva, liec atpakaļ vēsā novārījumā un atstāj uz vairākām stundām.

Jāatceras, ka pēc krāsošanas nedrīkst slaucīt vēl nenožuvušās olas, jo tā var nobrukt iegūtā krāsa. Lai nožūst lēnām istabas temperatūrā.

Pirms galdā likšanas – lai būtu skaisti spīdīgas, katru iesmērē ar sviestu.

Pārbaudi, pirms liec vārīties!

Nebūs labi, ja svētku noskaņa tiks sabojāta ar vecu, vairs neēdamu olu, tāpēc pirms likšanas vārīt katru vajadzētu pārbaudīt.

Jo ola vecāka, jo apaļajā galā lielāka paliek gaisa kabatiņa. Vecumu, derīgumu var noteikt, to ieliekot ūdenī:

• svaiga ola nogrimst trauka dibenā,
• dažas dienas veca smailo galu mazliet pacels uz augšu,
• ja ola turas vertikāli ūdens vidusdaļā, tā jāapēd tuvākajā laikā,
• veca peldēs augšpusē.