Pirmais, kas liecina, ka mūsu māju ieņēmis aszobis samta uzvalkā, ir grauzumi. Tos jūs manīsiet kā pārtikas produktu iepakojumos, tā uz koka mēbelēm, durvju stūriem, elektrības un interneta vadiem.

Otrā zīme, kas apstiprina grauzēju klātbūtni, ir izkārnījumi. Zinātāji teic, ka pelēm tie līdzinās melnām ķimenēm, savukārt žurkām – nelobītām saulespuķu sēklām.

Kad fakts konstatēts, jāpieņem lēmums, kādu cīņas veidu izvēlēties – pēc iespējas saudzīgāku vai “visi līdzekļi labi, lai tik dod rezultātu”.

Nostāsti, kā cilvēki cīnās ar grauzējiem, ir visdažādākie, lielākā daļa lepojas ar saviem kaķiem, citi ņem visu savās rokās, un agrāk vai vēlāk problēmu tomēr izdodas atrisināt.

“Kad ievācāmies mājā, mums arī bija peles. Toreiz interesējāmies veterinārās aptiekās, un mums ieteica nopirkt indi, bet ar mumificējošu efektu. Viņas tos graudus saēdas, uzreiz it kā nenomirst, bet sāk uzvesties kā saindētas un parāda savu uzvedību citām. Tās, to redzot, it kā laižas prom, bet tās, kas saindējās, izkalst līdz pēdējam.

Nezinu, vai mums bija tāds laimes gadījums, bet pazuda visas diezgan ātri,”

pieredzē dalās Zane.

“Man bija mazas pelītes ieviesušās, noprovēju gan indi, gan slazdus. Nekā! Nopirkām šinšillu, momentā vairs nevienas nebija, šinšilla nu jau trīs gadus kā debesīs, taču peles nav atgriezušās,” jaunu metodi atklāj Ieva.

Tomēr brīžos, kad paši galā netiekam vai arī grauzēju ir pārāk daudz, lai ar tiem cīnītos pašu spēkiem, lieliski noder iespēja vērsties pie profesionāļa. Te gan jārēķinās, ka maciņš tiks patukšots aptuveni 70 eiro apmērā par procedūru. Ko sagaidīt no žurku un peļu profesionālas apkarošanas?

“No mājām ārā nav jāmūk,” smejas Jānis no SIA “KPK”, kurš darbojas kā Rīgas, tā Kurzemes reģionā.

“Parasti pie mums vēršas cilvēki, kuri dzird, ka kaut kur graužas, bet paši klāt netiek.

Tad nu kāds no mūsu speciālistiem dodas uz norādīto vietu un tiek ar šo jautājumu galā, piemeklējot attiecīgo metodi, kas konkrētajā gadījumā varētu nostrādāt vislabāk. Ar pierunāšanu vien neizdosies, tāpēc visbiežāk teritorijā izliekam ēsmas paciņas. Nopietni izvērtējam arī to, vai mājās ir citi dzīvnieki, bērni. Ir gadījumi, kad liekam krātiņus, tomēr inde ir visefektīvākā metode.

Jāsaka gan, ka veikalā nopērkamā inde ir vismaz divas ar pusi reizes švakāka nekā profesionālā. Tāpat jāzina, kādu daudzumu un kur labāk izvietot. Ja cilvēks pats cenšas to darīt, gadās, kad grauzējs šo veikala indi apēd, nenomirst un viņam veidojas izturība pret konkrēto vielu, un tad jau uzveikt to ir vēl sarežģītāk,” padomu dod Jānis.

Veidi, ka cīnīties

Slazdi. Tos, šķiet, mēs visi esam manījuši bērnībā – siera šķēlīti uzspraužam un gaidām bravurīgo rīmu. Te gan jāpiebilst, ka jāievēro piesardzība, ja mājās ir mājdzīvnieki vai mazi bērni.

Ja peles slazds vēl ir diezgan saudzīgs, tad žurku slazds ir pietiekami spēcīgs, lai nopietni traumētu cilvēka pirkstu.

Žurku inde. Šī viela gan ir stāstiem apvīta, jo tā ir patiešām bīstama. Lielākoties to iesaka novietot vietās, kur manīti grauzēji – pie mājas sienām, starp malkas grēdām, alās, rakumos. Notiesājot žurku indi, grauzējs iet bojā piecu dienu laikā.

Lai inde nebūtu saistoša citiem mājdzīvniekiem, tai pievienotas rūgtvielas, tomēr tā jebkurā gadījumā ir ļoti bīstama, tādēļ drošības labad iesaka izmantot žurku indes konteinerus. Šādi konteineri pasargās mājdzīvniekus un savvaļas dzīvniekus no saindēšanās.

Indei ir vairāki paveidi, tā tiek dalīta granulās (zema noturība pret mitrumu, var sapelēt) vai vaska blokos (noturīgi pret mitrumu). 

Augstfrekvenču ierīces. Nelūgtos viesus atbaida, raidot grauzējiem nepatīkamus skaņas signālus.

Lamatas, kurās uzreiz noķert veselu pulciņu. Tām ir divas ieejas, pa kurām grauzēji tiek iekšā, bet netiek ārā.

Tas ir higiēnisks veids, kā notvert žurkas un peles, jo pēc saķeršanas tās iespējams atbrīvot nepieskaroties. Šādu veidu bieži izmantojot kūtīs vai citās lielākās ēkās.

Nežēlīgas metodes

Grauzēju līmslazdi. Principā tas ir grauzēju mušpapīrs – kartona plāksne, kas apstrādāta ar īpaši spēcīgu līmi, un grauzējs, tai uzkāpjot, pielīp.

Nepatīkamā daļa ir tā, ka grauzējam var aizlipt arī mute un tas mirst lēnā un mokpilnā nāvē nosmokot. Ja kaitēklis cenšas atbrīvoties, viņš ir spējīgs pats sev nograuzt asti vai pat kāju.

Ģipša vai cementa pulveris. Pulveri sajauc ar ēdienu un novieto pie grauzēju alām vai ejām. Kad pelēns maisījumu apēdīs, tas kuņģī sacietēs, un peļukam sekos mokoša nāve.

Dabiski grauzēju atbaidītāji

Augi: fritilārijas sīpoli; piparmētras; deviņvīru spēks; suņumēle; melnais plūškoks; sila virši; samtenes.

Citi līdzekļi: bebru dziedzeru gabaliņi; sagriezti ķiploki; Kajennas pipari; melnās tēja.

Avoti: dažādi