“Man nepatīk kategorijas “īsts” un “neīsts”, bet, nu, labi – īsts vīrietis virtuvi pārzina tāpat kā savu instrumentu kasti. Tu zini, jūti ko, kā un kad darīt, un vissvarīgākais – esi pārliecināts. Virtuvē bailēm nav vietas, ēst gatavošana ir bezbailīgo sporta veids,” sacīja Kristaps.

Tikpat svarīgs faktors, viņaprāt, ir mīlestība. “Pavārmāksla ir jāmīl tāpat kā sieviete,” viņš uzskata.

“Cilvēks, kurš visu mūžu strādā celtniecībā, var uztaisīt vakariņas labāk nekā kāds, kurš absolvējis pavārskolu, tad, ja mīl gatavot ēdienu,” uzsvēra liepājnieks.

Viņš pats pa virtuvi šeptējas jau kopš mazotnes. “Maziņš būdams, sāku virtuvē kaut ko palīdzēt mammai, uzprasījos uz darbiņiem un mācījos pats. Mans pirmais ēdiens bija piededzināta gaļa ar sīpoliem un krējumu. Un kartupeļiem, protams, bet tos nepiededzināju. Garšīgi nebija, bet apēdu un jutos gandarīts. Tad man bija varbūt 11 gadu,” viņš atcerējās.

K. Dreižis neslēpj, ka virtuvē allaž bijis mazliet dumpinieks. “Kaut ko noskatījos no mammas, kaut ko no receptēm, bet vienmēr gribēju taisīt mazliet savādāk. Ar to ir gājis visādi, bet šo īpatnību turu godā joprojām,” stāstīja virtuves entuziasts, kurš apmeklējis arī vairākus seminārus un kursus par ēst gatavošanu.

Kristaps uzskata, ka pagatavot maltīti vīrietim ir jāmāk. Tas ir kā likums, nerunājot par pelmeņu uzvārīšanu vai omletes uzcepšanu. Jāprot kaut ko pagatavot kaut vai pēc receptes un norādījumiem.

“Īsta vīrieša grāmatplauktā jāstāv kā minimums trim grāmatām – Bībelei, recepšu grāmatai un “Kamasutrai”,”

teica liepājnieks un padalījās ar mums ar dažām savām topa ēdienu receptēm – ekonomisku zupu, desertu un kārtīgu gaļas ēdienu.

RECEPTES

Cepts saldējums

Vajadzēs 1 l saldējuma, brokastu pārslas, 8 vistu olas un 2 l eļļas fritēšanai.

“Kad biju maziņš, māsa mani veda ēst ceptu saldējumu uz kafejnīcu “Pingvīns” Pasta ielā. Vienā nebaltā dienā šis gardums no kafejnīcas ēdienkartes pazuda, bet man nepazuda apetīte, tāpēc ar laiku iemācījos saldējumu uzcept pats,” stāstīja K. Dreižis. Pagatavošana ir viegla, bet nepieciešama pacietība, precizitāte un disciplīna.

Pārslas sasmalcina tā, lai vēl nav pilnīgi viendabīga masa. Gandrīz pulveris, bet vēl arī ir kādi lielāki pārslu gabaliņi. Citā bļodā sakuļ olas. Saldējumu saveļ mazu kulaku izmēra bumbiņās un izviļā vispirms pa sasmalcinātajām pārslām, tad pa sakultajām olām, līdz viss kļūst mitrs, tad atkal izviļā pārslās, līdz visa bumbiņa ir sausa. Kad tas paveikts, bumbiņa jāievieto saldētavā nogatavoties. “Var saldēt 5–6 stundas, bet pats vienmēr atstāju uz nākamo dienu. Sanāk vismaz 20 stundas,” ieteica K. Dreižis.

Traukā ielej tik daudz eļļas, lai tā pilnībā pārklātu saldējuma bumbiņu, un uzsilda. Lai pārbaudītu, vai eļļa gatava darbam, der iemest brokastu pārslas gabaliņu – ja uzreiz sāk sprakšķēt un cepties, var sākt darboties. Liek iekšā sasaldēto bumbiņu un gaida. “Var tikmēr padzert nedaudz gaišo alu,” piebilda liepājnieks. “Lai saprastu, kad gatavs, bumbiņa maigi jāpagriež. Gatavs būs tad, kad vienā punktā čuķ-čuķ pilēs ārā saldējums. Tas nozīmē, ka ārpusē viss sacepies un sarāvies, bet iekšpusē ledaini auksts,” viņš skaidroja.

Studentu soļanka

Būs nepieciešami kartupeļi, sīpoli, ķiploki, burkāni, tomātu pasta, mājas desa un marinēti gurķīši.

“Kad mācījos Vidzemes augstskolā un dzīvoju kojās, šis tapa aptuveni reizi divās nedēļās. Reizēm gadījās, ka viss stāvs varēja paēst, reizēm kāds no sava ledusskapja atnesa desiņu, kāds ko citu, kāds vēl ko citu, un pagatavoju visiem maltīti,” stāstīja 28 gadus vecais puisis.

“No mājām vienmēr bija līdzi sadots produktu maiss – kartupeļi, sīpoliņi, ķiplociņi, burkāni, visu atlikušo varēja dabūt tuvākajā veikaliņā, un tas izmaksāja pat zem pieciem eiro,” viņš piebilda.

Sarīvē burkānus un ķiplokus, bet kartupeļus, sīpolus, gurķīšus un desu sagriež “mazā pirkstiņa naga lieluma gabaliņos, lai nezaudēto to restorānu sajūtu”, teica liepājnieks.

Kartupeļi nepieciešami aptuveni trešdaļa grāpja, virsū ūdens aptuveni divas trešdaļas, klāt sāls, pipari, un vāra, līdz kamēr kartupeļi gandrīz gatavi. Tikmēr pannā liek sagriezto desu un apcep, līdz tā paliek viegli brūngana, tad pievieno sīpolus, burkānus, ķiplokus un visam pa virsu uzlej marinēto gurķu suliņu (no tās pašas burciņas). “Divi nelieli gāzieni pietiks. Pielejam tā, lai nav par daudz,” viņš skaidroja. Uzliek vāku un ļauj sautēties. Tad, kad tas noticis, pieliek klāt gurķus. “Ne sekundi agrāk, jo gurķi nedrīkst pilnībā pazaudēt savu kraukšķīgumu, tad zupa būs ļengana,” uzsvēra K. Dreižis. Tad visu samaisa kopā un, kad šķidrums sāk pazust, pievieno tomātu pastu. “Visu atkal samaisa. Pasta nedaudz mainīs krāsu, mirkli atļaujam pasautēties, uzmest burtiski vienu burbulīti un liekam visu, uzsveru – no pannas jāizkašā pilnīgi visu – un tad jāliek klāt kartupeļiem. Tad atkal visam pa virsu varam uzliet nedaudz gurķu suliņas un maisām, gaidām, maisām, gaidām un baudām,” viņš stāstīja.

Porcijai ieteicams pievienot karoti krējuma, var kādu olīvīti, citrona šķēli. “Svarīgi citronu likt bļodā, nevis grāpī, jo tad zupa ātrāk sabojāsies,” uzsvēra virtuves entuziasts.

Šašliks granātābolu marinādē

Jāsagādā 2 kg cūkgaļas, 2 lielāki sīpoli, 6 ķiploku daiviņas, 1 l granātābolu sulas un “Tuč-tuč (nejaukt ar čuķ-čuķ) sāls un pipari.

“Cūkgaļu no sirds iesaku iegādāties pie īstiem miesniekiem Pētertirgū. Man pašam patīk, ja varu redzēt, ka gaļa tiešām tiek nogriezta no cūkas,” viņš sacīja. “Granātābolu sulu savukārt vienmēr var dabūt veikalā “Maxima”. Neatceros sulas nosaukumu, bet tā vienmēr tur ir tādā glītā pudelē.

Vēlāk to var izmantot par vāzi, jo vīrišķība neizslēdz to, ka regulāri jādāvā dāmai ziedi,” skaidroja liepājnieks.

“Visu jaucam vienā bļodā, neko nešķirojam. Gaļu griežam normālos gabaliņos, lai nav pēcāk jādala, jārēķina, jādomā,” jaunskungs norādīja. “Sīpolus dalām ripiņās un mazās strēmelītēs, bet ķiplokus saspiežam ar kārtīgu nazi, lai nezaudētu sulu un garšu. Visam virsū sāls un pipari, tad klāt lejam visu pudeli granātābolu sulas, liekam bļodai virsū ko smagu un atstājam uz kādām sešām stundām apsuloties,” stāstīja K. Dreižis.

“Grilējot svarīgi gaļas gabaliņus likt cieši blakus. Ja būs caurumi, no visām pusēm tecēs ārā sula. Savukārt gatavs ir tad, kad pašam skaitās, ka ir gatavs,” viņš teica. “Garšo kā kārtīgi grilēta gaļa ar maigu granātābolu pieskaņu. Fenomenāls kontrasts,” ieteica entuziasts. “Gaļa pati par sevi ir vīrišķīga ar savu grilējumu, dūmojumu, bet, tā kā katram vīrietim tīkams sievietes maigums, – vidū, pašā šašlika sirdī, arī ir mazs sārtums, maigums,” skaidroja K. Dreižis.