Ja dzīvojamās mājas teritorijā nav pieejama āra velo novietne vai koplietošanas telpa, daudzi izvēlas velosipēdu glabāt dzīvoklī. Taču, lai velosipēds nekļūtu par pastāvīgu šķērsli, svarīgi jau laikus pārdomāt tam piemērotāko vietu.

Praktiskākais risinājums ir izveidot nelielu “velo zonu” – vietu, kur glabāt ne tikai pašu velosipēdu, bet arī ķiveri, pumpi, atslēgas, lukturus un citus aksesuārus.

Tas palīdz uzturēt kārtību un izvairīties no situācijas, kad velo aprīkojums pamazām pārņem visu dzīvokli.

Sienas stiprinājumi palīdz ietaupīt vietu: vertikālie vai horizontālie stiprinājumi ļauj atbrīvot grīdas platību, kas īpaši svarīgi kompaktākos pilsētas dzīvokļos.

Turklāt mūsdienīgi stiprinājumi ļauj velosipēdu integrēt interjerā kā dizaina elementu.

Brīvi stāvoši velo statīvi būs piemēroti tiem, kuri nevēlas urbt sienās. Tie ir viegli pārvietojami, ātri uzstādāmi un ļauj nepieciešamības gadījumā vienkārši pārkārtot telpu.

Pavisam vienkārši – paklāji un pārvalki: velosipēda glabāšana telpās nozīmē arī smiltis, mitrumu un dubļus. Lai pasargātu grīdas segumu, ieteicams izmantot gumijas paklājus vai speciālus paliktņus zem riteņiem.

Savukārt velosipēdu pārvalki palīdz samazināt putekļu uzkrāšanos, pasargā grīdu no riepu nospiedumiem un sienas vai mēbeles – no pedāļu un rokturu skrāpējumiem.

Tas ir īpaši svarīgi dzīvokļos ar gaišām sienām, koka grīdām vai parketa segumu.

Balkons drīzāk piemērots īslaicīgai uzglabāšanai: pat stiklots balkons pilnībā nepasargā velosipēdu no mitruma un temperatūras svārstībām. Tas ilgtermiņā var ietekmēt metāla detaļas, riepas un bremžu sistēmu.

Savukārt atklātos balkonos velo papildus ietekmē lietus, sniegs, putekļi un tiešie saules stari.

Ilgstoša UV starojuma iedarbība var veicināt riepu, rokturu, sēdekļa pārklājuma un citu gumijas vai plastmasas detaļu novecošanos, padarot tās trauslākas un samazinot to kalpošanas laiku.

Jaunajos dzīvojamo māju projektos velosipēdu uzglabāšana arvien biežāk tiek paredzēta kā daļa no neatņemamas ikdienas infrastruktūras.

Daudzos jaunajos projektos pieejamas koplietošanas velo novietnes vai speciālas telpas ne tikai velosipēdiem, bet arī bērnu ratiem, skrejriteņiem un citam ikdienā nepieciešamajam inventāram.

Taču, tā kā šīs telpas izmanto daudzi iedzīvotāji, svarīgi ievērot koplietošanas principus, lai vide būtu ērta un droša visiem.

Nepārvērst koplietošanas telpu par noliktavu: velosipēdu ieteicams novietot tikai tam paredzētajās vietās, neaizšķērsojot pārvietošanās ceļus un piekļuvi citu iedzīvotāju mantām.

Koplietošanas telpās nevajadzētu ilgstoši velosipēdu uzglabāt nesezonas laikā, bet izvēlēties to glabāt noliktavā, jo tas ātri rada nekārtību un samazina pieejamo vietu citiem.

Drošība ir katra atbildība: arī slēgtās koplietošanas telpās velo ieteicams papildus pieslēgt ar kvalitatīvu U-veida vai ķēdes slēdzeni, nostiprinot gan rāmi, gan riteni.

Savukārt āra novietnēs īpaši svarīgi izvēlēties mitrum izturīgus slēdzenes mehānismus.

Jāņem vērā arī ugunsdrošības prasības: velosipēdus nevajadzētu novietot kāpņu telpās, gaiteņos vai pie avārijas izejām.

Šādās vietās atstāti priekšmeti var traucēt evakuāciju un neatbilst ugunsdrošības prasībām.

Svarīgi uzturēt koplietošanas telpas tīras: pēc braukšanas lietainā vai dubļainā laikā ieteicams notīrīt riepas un rāmi, lai koplietošanas telpās neienestu smiltis, ūdeni un dubļus.

Tas palīdz uzturēt tīrāku vidi visiem iedzīvotājiem un samazina telpu nolietošanos.

Kā pareizi apkopt velosipēdu ikdienā

Neatkarīgi no tā, vai velosipēds tiek glabāts dzīvoklī, koplietošanas telpā vai uz balkona, svarīga ir ne tikai piemērota uzglabāšanas vieta, bet arī regulāra ikdienas apkope.

Pat pavisam vienkārši ieradumi palīdz uzturēt tīrāku vidi, kur velosipēds uzglabājas un vienlaikus pagarina velosipēda kalpošanas laiku. Turklāt tas neprasa daudz – ikdienas apkope aizņem vien dažas minūtes.

Velosipēda ikdienas apkope ietver:

– ar mikrošķiedras lupatiņu notīrīt netīrumus un mitrumu, īpašu uzmanību pievēršot riepām, rāmim un ķēdei;

– pēc braukšanas lietū vai slapjā laikā nosusināt ķēdi un transmisijas daļas, lai samazinātu rūsas un detaļu nolietošanās risku, kā arī regulāri to ieeļļot;

– pārbaudīt, vai riepu protektoros nav iestrēguši akmentiņi, stikli vai citi gruži;

– regulāri pārbaudīt riepu spiedienu un nepieciešamības gadījumā piepumpēt tās atbilstoši ražotāja norādītajam spiediena līmenim, kas redzams uz riepas malas. Tāpat ieteicams sekot līdzi riepu nodilumam un savlaicīgi tās nomainīt, ja protektors ir nolietojies vai redzami bojājumi;

– regulāri pārbaudiet bremžu tehnisko stāvokli. Ja bremzēšanas laikā dzirdama čīkstoša skaņa, velosipēds apstājas lēnāk nekā ierasts vai bremzes vairs nedarbojas tik efektīvi kā iepriekš, ieteicams pārbaudīt bremžu kluču un disku stāvokli un nepieciešamības gadījumā veikt to apkopi vai nomaiņu.

Avots: “Merko mājas” pēcpārdošanas servisa vadītājs Valērijs Vlasjuks