Daļai bērnu un pusaudžu digitālo tehnoloģiju lietošana, precīzāk – viedierīces un sociālie tīkli, kļuvusi par problēmu, pat par atkarību, portālam liepajniekiem.lv apliecina “Pusaudžu resursu centrā”. Un tas var ietekmēt jaunā cilvēka dzīvi kopumā. Šobrīd speciālisti vēl mēģina tikt skaidrībā, ko atkarība no mobilajiem telefoniem un sociālajiem tīkliem varētu nozīmēt ilgtermiņā.

“Tas, ko mēs redzam, un ko novērojuši arī pētnieki ārvalstīs ir, – daudziem bērniem un pusaudžiem digitālās tehnoloģijas rada problēmu. Kāda veida, kā to saukt, – vai tā ir problemātiska lietošana, atkarība, vai atkarīga uzvedība, – tās jau ir nianses,” saka “Pusaudžu resursu centra” klīniskais vadītājs Nils Konstantinovs. Viņš arī norāda, ka

paaugstināts atkarību risks ir tiem, kuriem jau ir kāda veida problēmas, piemēram, depresija, trauksme, uzmanības deficīts, autisma spektra traucējumi utt. Tāpat augstāks risks ir bērniem un pusaudžiem, kuri jūtas atstumti, cieš no mobinga, nāk no sociāli nelabvēlīgas vides.

“Tāpēc ir vērts ieguldīt resursus, lai palīdzētu tā saucamajām riska grupām,” uzskata N.Konstantinovs, pozitīvi vērtējot ieceri ieviest valsts apmaksātu pakalpojumu bērniem ar procesu un viedierīču atkarīgas lietošanas risku, kā tas jau ir bērniem ar alkohola un narkotisko vielu atkarības risku.

Vieglākais veids, kā saprast, vai bērnam un pusaudzim mobilais telefons rada problēmas, ir paskatīties, kā viņam sokas citās dzīves sfērās, iesaka “Pusaudžu resursu centra” pārstāvis. “Vai viņš tiek galā ar tiem uzdevumiem, kas viņa vecumā ir paredzēti. Respektīvi, – kā viņam iet skolā, vai viņam ir draugi, vai viņš kaut ko dara, kā viņš uzvedas mājās, kāda vispār ir viņa fiziskā un psiholoģiskā veselība. Ja šajās sfērās viss labi funkcionē un problēmu nav, tad nav īsti pamata satraukumam par to, vai viņs spēlē spēles, vai “sēž” telefonā. Jā, tas var būt traucējoši un kaitinoši, bet neliecina neko sliktu par pašu pusaudzi,” pārliecināts N.Konstantinovs.

Savukārt, ja, piemēram, psiholoģiskā veselība mainās – bērns kļūst viegli aizkaitināms, ir agresīvs, depresīvs, tad ir vērts padomāt, vai pie vainas nav digitālās tehnoloģijas. Taču šeit jāuzmanās, – N.Konstantinovs norāda, ka

grūtības var nebūt tieši saistītas ar mobilo telefonu. “Ierīce var kalpot par veidu, kā mazināt kādas citas savas problēmas,”

viņš saka, un aicina iespējamos iemeslus meklēt arī kur citur. Jo varbūt “sēžot” telefonā bērns mēģina tikt galā ar stresu.

Vaicāts, vai bērni un pusaudži spēj atpazīt situāciju, kad būtu jāapstājas, lai nenonāktu digitālo tehnoloģiju varā, N.Konstantinovs atbild, kas tas ir ļoti atkarīgs no konkrētā bērna vai pusaudža un problemātikas. “Skaidrs ir tas, – jo mazāks bērns, jo ar to var būt sarežģītāk,” viņš saka, “taču lielākie, protams, to var. Tas ir mazliet novecojis priekšstats, ka atkarīgais noliedz savu problēmu. Īsti nav pamata domāt, ka cilvēks nespētu to atpazīt.”

Tam, ka viedierīču atkarību pielīdzina citām atkarībām, piemēram, no smēķēšanas, narkotikām, alkohola, “Pusaudžu resursu centra” klīniskais vadītājs īsti nepiekrīt, un paskaidro: “Salīdzināt ķīmisku, psihoaktīvo vielu izraisītus procesus, kas nepilngadīgā vecumā turklāt ir arī nelegāli, ar pārlieku telefona, soctīklu lietošanu nav gluži pamatoti. Turklāt mēs ar problemātisku lietošanu necīnāmies un neapkarojam, kā, piemēram, narkotiku atkarību, bet mēģinām veidot efektīvākus, jēgpilnākus lietošanas paradumus, kas ir būtiska atšķirība.”

Lai izvairītos no potenciālām grūtībām nākotnē attiecībā uz ierīču lietošanu, N.Konstantinovs iesaka jau laikus, līdz bērna 12 gadu vecumam, ieviest ļoti skaidrus un pietiekami striktus noteikumus,

cik stundas dienā drīkst pavadīt pie telefona vai datora, kurā diennakts laikā to drīkst darīt utt., un pie tā arī pieturēties. Pusaudžu vecumā kaut ko regulēt un ieviest radikālus mērus jau būtu diezgan sarežģīti vai pat neiespējami. “Te drīzāk būtu jāpievērš uzmanība tam, kāda ir viņa psihiskā, mentālā veselība, kā viņš vispār kopumā jūtas pa dzīvi,” teic N.Konstantinovs.

Tests! Cik tu esi atkarīgs no sava mobilā telefona?

Mērķauditorija: bērni, pusaudži, jaunieši

1. Kā jūties, ja gadījies aizmirst mobilo telefonu mājās?

• esmu mierīgs, varu bez tā iztikt
• kā bez rokām, bet ar situāciju samierinos
• esmu izmisumā, tāpēc dodos tam pakaļ

2. Kā parasti rīkojies, ja mobilais telefons ir izlādējies:

• izjūtu lielu trauksmi, tāpēc meklēju, kur un kā to uzlādēt
• nedaru neko, to uzlādēšu, kad būšu mājās

3. Kādam mērķim, galvenokārt, tu izmanto mobilo telefonu?

• izklaidei – spēlēm, sociālajiem tīkliem
• bezmērķīgai “sērfošanai”
• mājas darbu pildīšanai
• lai uzzinātu kaut ko jaunu/sevis pilnveidošanai
• ikdienas situācijām, piemēram, lai noskaidrotu, cikos atiet autobuss

4. Cik daudz laika vidēji dienā tev sanāk pavadīt telefonā?

• līdz 1 stundai
• līdz 2-3 stundām
• līdz 4-5 stundām
• līdz 6 un vairāk stundām

5. Vai uzskati, ka mobilo telefonu dienā lieto par daudz?

• jā
• nē

6.Vai lieto mobilo telefonu brīdī, kad vēlies sev uzlabot garastāvokli?

• jā
• nē

7.Vai esi saņēmis aizrādījumus no citiem par to, ka esi aizsēdējies telefonā?

• jā, regulāri
• jā, dažkārt
• reti
• nemaz

8.Vai ir nācies samelot vecākiem par to, cik laika esi pavadījis telefonā?

• jā
• nē

 9.Vai vecāki ir izvirzījuši striktus telefona lietošanas noteikumus?

• jā
• nē

10.Kā tu reaģē, ja tev palūdz nolikt malā digitālo ierīci?

• kļūstu nikns, dusmīgs
• esmu neapmierināts
• nekā, lūgumu izpildu bez grūtībām
• paklausu, bet pēc brīža jau atkal “sēžu” telefonā

11.Ja pazūd interneta savienojums, es:

• izjūtu lielu spriedzi, meklēju citas iespējas, kā savienot telefonu ar “ārpasauli”
• samierinos, gaidu, kad savienojums parādīsies

12.Vai spēj telefonā nepaskatīties uzreiz, ja pamani, ka atnācis ziņojums, vēstule vai kas tml.?

• Jā, tas nāk viegli
• jā, bet tas ir ļoti grūti
• nē, gribu uzreiz redzēt

13.Vai esi ievērojis, ka telefons varētu būt pie vainas tam, ka ir pasliktinājušās tavas sekmes skolā?

• jā
• nē

14.Cik daudz stundu atvēli miegam?

• līdz 4 stundām
• līdz 5-6 stundām
• līdz 7-8 stundām
• līdz 9 stundām un vairāk

15.Kur atstāj telefonu, dodoties gulēt?

• turpat pie gultas
• blakus istabā
• kur pagadās, tāpēc no rīta nākas meklēt

16. Vai mobilo telefonu ņem līdzi arī ejot uz tualeti vai vannas istabu?

• jā
• nē

17.Vai ārpusskolas tu apmeklē pulciņus, ir hobiji ar ko aizraujies?

• jā
• nē
• man bija hobiji, bet tad tos “aizstāja” telefons

18.Vai tev ir draugi reālajā dzīvē?

• jā, pārsvarā skolasbiedri
• jā, pārsvarā ārpusskolas
• nē, man ir tikai virtuālie draugi

19.Vai ir piedzīvoti brīži, kad, pārāk aktīvi lietojot viedierīci, izjūti fiziskas sāpes (piespiedu pozas un saspringuma dēļ parādījušās muguras sāpes, galvassāpes, sausums acīs?

• jā
• nē

Testa mērķis ir likt pašam godīgi atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem un secināt, vai ierīces neieņem pārāk lielu lomu ikdienā.