Trešdiena, 8. aprīlis Dana, Dans, Danute, Edgars

Kad X hromosoma liek atdot stūri vīram. Ieteikumi auto vadīšanai tumsā

Kad X hromosoma liek atdot stūri vīram. Ieteikumi auto vadīšanai tumsā
Foto: Egons Zīverts
08.01.2020 07:00

"Kurzemes Vārds"

“Neko nevar redzēt,” teica šoferis un nospieda gāzes pedāli. Kad diennakts lielāko daļu ceļi grimst tumsā, kuru papildina migla, lietus vai slapjdraņķis, jociņš nemaz nav tik smieklīgs. Tumsā ir grūtāk izvērtēt attālumu līdz citiem satiksmes dalībniekiem un pamanīt visus svarīgos apstākļus. Kā varam sev palīdzēt pie stūres labāk redzēt, konsultē oftalmoloģe Nora Kronberga.

Neskrien kā traks!

Ārste uzskata, ka pats svarīgākais ir ievērot ceļu satiksmes noteikumos rakstīto: “Ja cilvēkam ir vajadzīgas brilles, liksim tādu dioptriju brilles, kādas ir nepieciešamas, un brauksim. Ir lēcas ar atstarojošām īpašībām, bet pēc savas pieredzes un lasītajiem pētījumiem varu teikt, ka tumšā laikā tās neko nedod. Tās palīdz, sēžot lekcijā, kad jāredz tāfele.” N. Kronberga pati ir autovadītāja, tāpēc atzīst, ka braukšanu tumsā atvieglo arī elementāra pieklājība un kultūra uz ceļa – laikus pārslēgties no tālajām gaismām uz tuvajām. “Ja sniega nav, jau no trijiem dienā viss ir pelēks. Tad nebrauksim ar tiem atļautajiem 90! Brauksim ar 60. Zināms, ka pa meža ceļiem sāks skriet meža zvēri. Arī pilsētā apgaismojums mēdz būt neliels. Tad brauc lēnāk, neskrien kā traks!” iesaka daktere.

Mašīnā ir paneļa apgaismojums, un tumšā laikā acīm visu laiku nākas pārslēgties no gaismas uz tumsu. Pierašana prasa vairākas sekundes. “Vajadzētu panelī samazināt apgaismojuma spilgtumu. Arī citus gaismas avotus vajag minimizēt, nevajag sev priekšā turēt spilgtu telefona ekrānu. Jo tīrāki un pareizāk noregulēti būs spoguļi, jo mazāk traucēs atspīdošā gaisma. Kad tumsā brauc pretī mašīna, neskaties uz tās lukturiem, pētīdams, lai tik mēs viens otram tiktu garām. Apžilbsi un neko neredzēsi. Skaties sāniski, garām, koncentrējies uz savu joslu,” norāda N. Kronberga.

Koncentrēšanās tunelī

Kāpēc mums tumsā ir grūtāk redzēt? Jāzina, ka redze iedalās centrālajā un perifērajā. Dienas gaismā cilvēka acs zīlītes diametrs ir trīs milimetri. Tumsā zīlīte izplešas līdz pat septiņiem milimetriem. “Cilvēks fizioloģiski ir tā iekārtots, ka dienā un labā apgaismojumā izmanto centrālo redzi ar savu mazo zīlīti. Krēslā un tumsā, paplašinoties zīlītei, acs var uztvert vairāk informācijas, ņemot palīgā perifēro redzi. Taču perifērā redze ir stipri vājāka, tāpēc arī tumsā un vājā apgaismojumā mēs redzam sliktāk,” skaidro oftalmoloģe.

Lai arī sievietes nebūt nav sliktākas autovadītājas, māte daba tomēr liek rēķināties ar konkrētām īpatnībām. “Sievietēm atšķirībā no vīriešiem ir X hromosoma, tāpēc viņas spēj detalizētāk un precīzāk atšķirt krāsas. Kad vīrietis saka – brūns, sievietes spēj noteikt, piena vai kafijas brūns. Taču mēs orientējamies telpā nedaudz sliktāk par vīriešiem, tāpēc sievietēm automašīnas novietošana sagādā vairāk problēmu. Sievietei izteiktāka ir perifērā redze, mēs redzam gandrīz 180 grādus atšķirībā no vīriešiem, kuriem spēcīgi izteikta centrālā – tiešā redze. Arī to visu nosaka sievietes X hromosoma. Kas notiek tumsā? Sievietei izteiktākā perifērā redze pazūd. Mēs tagad esam spiestas koncentrēties tunelī sev priekšā. Tāpēc, mīļās sievietes, kaut arī jūsu ego saka – es varu visu! –, atcerieties, ka tumsā vīrietis brauc labāk. Varbūt stūri iedod viņam. Ja nu jāstūrē pašai, brauc prātīgāk, jo būs jākoncentrējas,” padomu dod N. Kronberga.

 Tikai ne Lenona brillītes

Vairāku optikas salonu optometristi plašsaziņas līdzekļos izteikušies, ka desmit gadu periods, pēc kura jāmaina tiesības un jāiziet medicīniskā komisija, esot pārāk ilgs. Autovadītājiem vismaz reizi divos gados vajadzētu pārliecināties, vai nav redzes izmaiņu. Varbūt autovadītājiem redzes pārbaude būtu jānosaka biežāk? “Teikšu, ka nē. Domāju, ka cilvēki paši iet un pārbauda redzi, ja pie stūres jūt, ka kaut kas nav labi. To taču nevar nemanīt. Pensionāriem uz tik ilgu laiku nemaz nedod, cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma termiņš ir trīs gadi,” saka N. Kronberga.

Vai redze uz vecumu pati par sevi kļūst vājāka? To gan ārste atzīst. Liela ietekme te esot tehnoloģijām, ko lietojam diendienā, datoru ekrāniem. “Pēc 40 gadu vecuma mums mainās refrakcija, vajag brilles tālumam vai lasīšanai. Ja arī ikdienā cilvēks nestaigā ar tāluma brillēm, pie stūres tās ir jālieto. Man pašai brilles stāv mašīnā, un braukšu tikai ar tām, lai visu labi redzētu,” atklāj ārste.

Vai autovadīšanā ir nozīme briļļu formai un rāmim? “Teikšu tikai vienu – neņemiet braukšanai “Lenona brillītes”! Tās ir maziņas, rāmītis ir iekšā redzes laukā. Tās ir stila brilles, nevis braukšanai. Citu ierobežojumu nav,” uzskata oftalmoloģe. 

Fakts
Autovadītājiem skaidrā diennakts gaišajā laikā ir jāspēj saskatīt priekšā braucošās automašīnas numura zīme vismaz 40 metru attālumā, savukārt skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad ieslēgtas visas likumā noteiktās ārējās automašīnas apgaismes ierīces – 20 metru attālumā. Ja autovadītājs var izpildīt šīs prasības, viņa redze atzīstama par labu.

Avots: Ceļu satiksmes noteikumi

Padomi braukšanai tumsā

Ja automobilis nav aprīkots ar lukturu automātisko regulēšanas sistēmu, vedot uz aizmugures sēdekļa vairāku pasažierus vai bagāžniekā smagu kravu, noregulējiet starmešus zemāk.

Nospodriniet vējstiklu no abām pusēm, jo netīrumi, kas nemaz netraucē dienas laikā, tumsā var lauzt un izkropļot pretimbraucošo auto starmešu gaismu.

Īpaši ievērojiet pietiekamu distanci no priekšā braucošā transportlīdzekļa un nežilbiniet vadītāju ar tālajām gaismām.

Vismaz 150 metrus no pretimbraucošā auto pārslēdzieties uz tuvajām gaismām.

Mirkli pirms satikšanās ar pretimbraucošo auto pārceliet kāju no akseleratora uz bremzi – apdraudējuma gadījumā saīsināsies reakcijas laiks bremzēšanas uzsākšanai.

Ja pretimbraucošais transporta līdzeklis ir vienacis, automātiski uzskatiet to par labās puses lukturi un esiet gatavs nobraukt uz nomales.

Ņemiet vērā priekšā braucošā bremžu gaismas – iespējams, tas izvairās no šķēršļa.

Apdzīvotās vietās samaziniet ātrumu, lai laikus pamanītu gājējus un velosipēdistus.

Nezaudējiet modrību arī labi pazīstamos maršrutos, jo situācija uz ceļa var mainīties acumirklī.

Ja pretimbraucošo dēļ nav iespēju lietot tālās gaismas, ieteicams braukt ar tādu ātrumu, pie kura varat apturēt mašīnu tuvo gaismu redzamības zonā (50 m) – ne ātrāk par 70 km/h.

Ja esat pārguris un ļoti nāk miegs, apstājieties tuvākajā stāvvietā nosnausties.

Avoti: iAuto, Renault drošas braukšanas skola

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz