Funkcionālā pārtika ir pārtika, kam pievienotas dažādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas uzlabo veselību, veicina organisma fizioloģisko darbību un samazina saslimstības risku.

Apzīmējums “funkcionālā pārtika” radies Japānā 20. gadsimta 80. gados, kad valsts zinātnieki veica plašus pētījumus par atsevišķu pārtikas sastāvdaļu ietekmi uz organismu un saslimstību, tādējādi cenšoties mazināt valsts veselības sistēmas izmaksas.

Funkcionālā pārtika var būt absolūti dabīgs produkts, piemēram, skābpiena produkts ar pienskābes baktērijām, kam ir pierādīta labvēlīga probiotiskā iedarbība uz cilvēka gremošanas traktu. Tā var būt arī pilngraudu auzu pārslas, jo satur šķīstošās šķiedrvielas ar nosaukumu beta-glikāni, kam ir pierādīta īpašība samazināt holesterīna un glikozes uzsūkšanos gremošanas traktā, tādējādi mazinot sirds un asinsvadu slimību risku.

Funkcionālā pārtika ir gan ogas un augļi, gan dārzeņi un pilngraudu produkti, jo tie satur bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organisma darbību. Piemēram, kurkumu, granātābolu un brokoli var saukt par funkcionālo produktu, jo to sastāvā ir polifenoli, kam piemīt antioksidatīva iedarbība.

Funkcionālā pārtika var būt arī rūpnieciski ražota, piemēram, augu dzērieni, kuri ir bagātināti ar D vitamīnu, kalciju un B12 vitamīnu. Par funkcionāliem produktiem sauc arī produktus, kuros rūpnieciski samazināta vai pilnībā izņemta viela, kas identificējama kā kaitīga. Tāds piemērs ir jogurts bez laktozes.

Dažreiz produktiem – tieši otrādi – papildus pievieno vielu, kam ir pierādīta labvēlīga iedarbība uz organismu. Tāds, piemēram, ir musli ar linsēklām un klijām.

Klasisks funkcionālās pārtikas piemērs ir jogurts ar bifidobaktērijām, kas darbojas kā probiotiķis, veicinot labvēlīgās mikrofloras attīstību un uzlabojot gremošanas trakta veselības stāvokli.

“Es ieteiktu maksimāli censties iekļaut savā uzturā dabisku funkcionālo pārtiku – augļus, ogas, dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus un zaļumus, un protams, ja ir nepieciešamība, arī iegādāties veikalos šos specializētos produktus,” norāda O. Ļubina.

RECEPTES

Jogurta pudiņš ar kivi salsu

Vajadzēs 400 g “Lakto” ar bifidobaktērijām, 100 ml gaišo vīnogu sulas, 12 g agaragara, 2 gab. nogatavināta kivi, 6 lapas svaigas piparmētras, 2–3 ēdamkarotes kļavas sīrupa, mazliet laima sulas.

Katliņā lej vīnogu sulu un savāri ar agaragaru. Noņem no karstuma, pievieno jogurtu. Strauji samaisi un lej trauciņos. Kad pudiņa temperatūra būs sasniegusi 36 grādus, tas sāks cietēt, tāpēc nav nepieciešams ilgi atdzesēt ledusskapī. Pagatavo salsu, sagriežot kivi un piparmētru. Pievieno kļavu sīrupu un, ja nepieciešams, laima sulu un mizu. Jogurta pudiņu pasniedz ar kivi salsu. Kivi vietā var izmantot mango, ananasu vai pat ogas.

Lasis maisā

Būs nepieciešami 260 g laša filejas, puse apelsīna, 2 tējkarotes sviesta, 2 svaigas lauru lapas, 1 rozmarīna zars, 1 kāts pētersīļa un sāls pēc garšas.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Sagatavo divus gabalus apmēram biroja dokumenta izmēra cepampapīra un centrā liec pa trim šķēlēm apelsīna. Pa virsu klāj laša fileju, sāli, sviestu un garšaugus. Pēc tam aizloki cepampapīru ciet kā paciņu. Ja nepieciešams, aizspraud ar koka knaģi vai iesmiņu. Cep krāsnī 10–12 minūtes. Pasniedz ar “Gudrajiem graudiem” vai citiem graudaugiem, pa virsu liek zivs fileju ar pāris saujām svaigas rukolas, pārslaka ar garšaugu eļļu.