Veselības centra “Vivendi” sertificēta uztura speciāliste, ēšanas traucējumu kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT ĒT) speciāliste Dr. Laila Siliņa padalās ar informāciju par lamatām, kas nereti mēdz ietekmēt diētas gaitu.

“Domājot par to, kā uzturēt optimālu svaru, daļa cilvēku tiecas uz izmaiņām ilgtermiņā, pārdomāti mainot dzīvesveidu pa solīšiem un tādu to arī pastāvīgi uzturot. Taču, kā liecina pieredze, nereti līdz šim dzīvesveidam nonāk vien pēc neskaitāmiem ātro diētu izmēģinājumiem.

Sabiedrībā joprojām ir diezgan zema veselības pratība, izpratne par to, ko nozīmē sabalansēts uzturs un veselīgs dzīvesveids ilgtermiņā.

Diemžēl arvien ir cilvēki, kuri uzķeras uz dažādiem “ātrajiem risinājumiem”, nekritiski uztverot informāciju internetā un sociālajos medijos, piemēram, sekojot līdzi ieteikumiem no kāda, kam nav atbilstošas izglītības un izpratnes par uzturu.

Rezultātā bieži vien tiek pieļautas kļūdas, kas var būtiski ietekmēt veselību un pašsajūtu, turklāt svars nebūt nekritīsies vai ātri vien atgriezīsies ar uzviju.

Vislabāk dzīvesveida un uztura izmaiņas būtu sākt, vispirms vēršoties pie speciālista, lai izvērtētu veselības stāvokli, veiktu analīzes un kopīgi izstrādātu nepieciešamo rīcības plānu,” skaidro sertificēta uztura speciāliste L. Siliņa.

1. Pārāk mazas porcijas

Maldīgs ir priekšstats, ka jo mazāk ēdīsi, jo labāks būs diētas rezultāts. Tieši pretēji –

lai sasniegtu labu rezultātu ilgtermiņā, ir jāēd pietiekami un regulāri.

Izlaistas ēdienreizes un pārāk mazas porcijas agrāk vai vēlāk tiek kompensētas ar mazāk vērtīgu uzturu, piemēram, našķiem, turklāt organisms nonāk pastiprinātā uzkrājumu veidošanas režīmā, un riskējam iedzīvoties uzturvielu deficītā.

Nepieciešams ieturēt regulāras, sabalansēta uztura ēdienreizes, kas dod sāta sajūtu uz trīs četrām stundām.

Individuāli pielāgotas uztura rekomendācijas vēlams izveidot, konsultējoties ar sertificētu uztura speciālistu.

2. Bailes no taukiem

Uzsākot diētu, no uztura nereti tiek drastiski izslēgti tauki un ogļhidrāti, cenšoties pārtikt teju no salātiem vien.

Pārāk vienveidīgas mono diētas, proti, tādas, kad uzturā tiek lietots tikai konkrēts produkts, var novest pie vielmaiņas traucējumiem un straujas imunitātes pasliktināšanās.

Labai pašsajūtai, veselībai un vielmaiņai papildus augļiem un dārzeņiem nepieciešams uzņemt arī olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus un veselīgos taukus,

maltītēs iekļaujot gan pilngraudu produktus, gan liesu gaļu un labas kvalitātes taukvielas, piemēram, pirmā aukstā spieduma olīveļļu, riekstus un avokado.

Tāpat nevajadzētu atteikties no pākšaugiem, olām, zivīm un piena produktiem ar zemu tauku saturu, tostarp biezpiena un bezpiedevu jogurtiem ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu.

“Nepieciešamās uzturvielas ikdienā jāuzņem ar atbilstošu pārtiku, kā arī, konsultējoties ar savu veselības speciālistu, vismaz reizi gadā jānodod paplašinātas asins analīzes un nepieciešamības gadījumā jālieto papildu minerālvielas, vitamīnus.

Vielmaiņas darbībai ir svarīgs B1, B2, B6 vitamīnu daudzums organismā, jo tie palīdz pārvērst ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas enerģijā, vienlaikus uzlabojot arī vielmaiņas darbību.

Tāpat tās procesus labvēlīgi ietekmē kalcija patēriņš kopā ar D vitamīnu, dzelzs un magnija uzņemšana, arī C vitamīns – tas ne tikai pastiprina citu vitamīnu darbību, bet palīdz kontrolēt holesterīna līmeni un samazināt triglicerīdu daudzumu.

Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par omega-3 taukskābju uzņemšanu,” savukārt skaidro farmaceiti.

3. Cukura lamatas

Nereti diētas laikā kārtīgas maltītes tiek aizstātas ar vieglāku ēdienu – kādu jogurtu, musli vai smūtiju –, tomēr, šādi rīkojoties, ir risks iekrist cukura lamatās, jo šķietami mazā porcija var saturēt ievērojamu daudzumu kaloriju, turklāt nepaies ne mazs brīdis, kad izsalkums atgriezīsies.

Lai no tā izvairītos, vērīgi jālasa produktu etiķetes, jo cukurs var slēpties arī zem tādiem apzīmējumiem kā saharoze, fruktoze, glikoze, maltoze, melase, dekstroze, medus, hidrolizēta ciete, kukurūzas saldinātājs un agaves nektārs.

Vienlaikus uztura speciāliste piebilst, ka kūkas un citus saldumus nevajadzētu demonizēt:

ja vismaz 80% laika tiek ievērots sabalansēts un veselīgs uzturs, tad deserts svētkos neko ļaunu nenodarīs.

Būtiskākais būt piesardzīgam ikdienā, jo ar našķiem tiek uzņemts daudz liekas enerģijas un pievienotā cukura, kas izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, radot vēl lielāku kāri pēc saldumiem.

Vēlams izvēlēties vērtīgākas alternatīvas, piemēram, konfekšu vietā dodot priekšroku proteīna batoniņam, kas saturēs vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu un ilgāk nodrošinās sāta sajūtu.

4. Kaloriju bumba glāzē

Vai tas ir ēdiens šķīvī, vai dzēriens glāzē – kalorijas ir un paliek kalorijas, un tās visas ir jāņem vērā.

Gardās kafijas ar krēmīgām piena putām, dzirkstošās limonādes un pat svaigi spiestās sulas – šie dzērieni ir īstas cukura un kaloriju slēptuves,

un ar to palīdzību dienas laikā pavisam nemanāmi var uzņemt ievērojamu daudzumu kaloriju.

Lai gan uz alkoholisko dzērienu etiķetēm nav norādīts kilokaloriju daudzums, arī tie mums par labu nenāk, un princips ir vienkāršs – jo vairāk grādu un cukura, jo vairāk kaloriju.

Bieži vien gan alkoholiskajiem, gan bezalkoholiskajiem dzērieniem ir pievienoti dažādi sīrupi, saldinātie dzērieni un citas kalorijām bagātas sastāvdaļas, tāpēc pat vienā glāzē var slēpties pārsteidzoši daudz kaloriju.

Nepieciešamais dienas šķidruma daudzums, vidēji 30–35 mililitri uz kilogramu svara, vienkārši jāuzņem ar negāzētu dzeramo ūdeni.

5. Kampaņveida diētas

Dažkārt tievēšanas mēģinājumi svārstās galējībās starp drastiskām diētām un atslābumu, kad, pārtraucot ierobežojumus, kilogrami ne vien ātri atgriežas, bet organisms arvien vairāk tiecas uzkrāt rezerves, un katrā nākamajā diētas reizē kļūst arvien grūtāk panākt progresu.

“Īsi sakot – brīnumdiētas neeksistē.

Kampaņveida diētas ne vien nedos iecerēto rezultātu, bet arī izjauks izsalkuma un sāta līdzsvaru, liks ar uzviju atgūt zaudēto un var novest pie pārēšanās lēkmēm. Kas nav mazsvarīgi – nereti šādas diētas pavada slikta pašsajūta, nespēks, nevēlēšanās kustēties.

Lai zaudētu lieko svaru ilgtermiņā, ir nepieciešama dzīvesveida maiņa, kas ietver gan sabalansētu, pārskatītu ēdienkarti, gan noteiktu ēšanas režīmu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un stresa mazināšanu ikdienā,” saka uztura speciāliste L. Siliņa.

Uzziņai

Skābju sārmu jeb pH diētas plusi un riski

Šī pirms dažiem gadiem samērā populārā diēta balstās uz pieņēmumu, ka pārtika, ko mēs ēdam, ietekmē mūsu asins pH līdzsvaru.

Skābju sārmu diēta klasificē pārtikas produktus pēc tā, cik daudz skābes organismā tie rada, tos sagremojot.

Diētas piekritēji uzskata, ka skābi veidojošo pārtikas produktu aizstāšana ar sārmainu vidi veidojošu pārtiku var uzlabot veselību.

Tāpēc aicina izvairīties no organismu it kā “skābinošiem” pārtikas produktiem, piemēram – gaļas, piena produktiem, zivīm, olām, graudaugiem un alkohola.

Ir jāēd daudz sārmainu vidi veidojošu pārtikas produktu, piemēram, augļus, dārzeņus, riekstus un pākšaugus.

Tomēr, arī ne visi augļi, dārzeņi un rieksti ir “labi”, jo daži tomēr varot “skābināt” organismu. Ir jāierobežo neitrālu vidi veidojoši produkti, piemēram, ciete, cukurs un dabiskie tauki.

Tātad skābju sārmu diētas mērķis ir ideāla pH līdzsvara saglabāšana.

Lai organisms nekļūtu pārāk “skābs” (kas varētu izraisīt vielmaiņas vai respiratoro acidozi), no uztura ir jāizslēdz gaļa, cukurs un pārstrādāta pārtika.

Diētas pozitīvā ietekme lielā mērā ir saistīta ar augu izcelsmes produktiem (dārzeņiem un augļiem), kuru mūsdienu cilvēka ēdienkartē parasti ir daudz par maz.

Otrs, kas iedarbojas, ir aicinājums izslēgt no ēdienartes ultra pārstrādātus produktus, jo tos ēdam par daudz. 

Pozitīvais efekts rodas tāpēc, ka uzturā palielinās dārzeņu un augļu īpatsvars.

Ar asins pH “uzlabošanos” tam nav nekāda sakara.

Nopietnu pētījumu par skābju sārmu diētas efektivitāti un ietekmi uz mūsu veselību nav, bet veselu pārtikas grupu izslēgšana no ēdienkartes ir, maigi izsakoties, slikta ideja, jo būtiski palielina dažādu uzturvielu deficīta risku.

Arī pati pamatideja, ka, izslēdzot no uztura dažus pārtikas produktus, ir iespējams regulēt mūsu asins pH līmeni, ir visai dīvaina, jo:

• pH līmenis dažādās ķermeņa daļās ir būtiski atšķirīgs, piemēram, kuņģī pH ir robežās no 2 līdz 3,5, kas ir ļoti skāba vide, un šis skābums ir nepieciešams pārtikas sadalīšanai;
• cilvēka asinis vienmēr ir nedaudz sārmainas – ar pH robežās no 7,36 līdz 7,44, un, ja pH nokrītas zemāk, rezultāts var būt letāls, tomēr šādas asins pH līmeņa izmaiņas notiek tikai noteiktu slimību gadījumos, piemēram, ketoacidozes gadījumā, ko var izraisīt keto diēta, diabēts, bads vai pārmērīga alkohola lietošana;
• ir pētījumi, kas apstiprina, ka pārtika var ietekmēt urīna pH līmeni (ar ko organisms izvada tam nevajadzīgo), bet nav pētījumu, kas apstiprinātu, ka mēs ar pārtiku jel kādā veidā spētu ietekmēt asins pH līmeni.

Respektīvi, mūsu organisms pats ļoti labi spēj regulēt pH līmeni gan asinīs, gan arī citās mūsu ķermeņa daļās.

Avots: dietsabc.com