Kas jāņem vērā, izvēloties bērniem mēbeles, kur tās pirkt, un kādas ir labas? To jautājām mēbeļu galdniekam, “Mārtiņa mēbeļu darbnīcas” īpašniekam, medzeniekam Mārtiņam Skubiņam.

“Mēbeles no masīvkoka katrā ziņā izturīgākas nekā no lamināta taisītās.

No praktiskā viedokļa labāki ir cietie koki – osis, ozols.

Droši vien tāpēc, ka lētākā, izplatītākā ir priede, taču tā mīksta. Ja bērns izdomā parubināt vai pakost, tad diezgan viegli sabojās. Mēbeles daudz gatavo arī no bērza un melnalkšņa,” Mārtiņš stāsta.

Lamināts zaudē masīvkokam. Nepraktisks tajā ziņā, ka, apliets ar šķidrumu, var uzburbt, malas – atlobīties, un tās ir asas.

Ja tomēr nopirkts galds ar asām malām, vai mājas kārtībā var tās kaut kādā veidā mīkstināt, padarīt bērnam drošākas? “Laminātam īsti neko nevar izdarīt,” saka galdnieks.

“Nedaudz apslīpēt, appulēt, lai maigāka. Taču, ja maliņa plāna (ražotāju mēbelēm tā parasti vien 0,4–0,8 milimetri), apslīpējot tiek bojāts aizsargslānis, un virsma vairs nav ne mitruma, ne ūdens izturīga.

Ja uz galda izlieto nesaslaucīs uzreiz – būs bojājums. Taču masīvkoka mēbele ir glābjama – to var apslīpēt, apfrēzēt, uzlikt jaunu apdari.”

Izvēloties maziem bērniem mēbeles, kam jāpievērš uzmanība no drošības viedokļa?

Meistars saka: vajadzētu skatīties, lai malas ir apaļas – frēzētas, nevis asas. Var noslīpēt 45 grādu leņķī, un tās nebūs kā asmens, bet vienalga asākas nekā apaļas; uz tādām gūt traumas vieglāk.

“Būtu vēlams mēbeles nostiprināt, lai bērnus neapdraud. Ja mazais kumodei izvelk visas atvilktnes reizē, tā noteikti kritīs viņam virsū,” Mārtiņš iesaka šādas mēbeles piestiprināt pie sienas.

“Tagad tirgotāji dod līdzi dažādas papildu daļas, lai to var izdarīt. Tas pats ar  skapjiem. Ja bērns izdomā rāpties iekšā pa plauktiem, viņš var mēbeli uzgāzt sev virsū.

Viss atkarīgs, cik tā plata; jo šaurāka, jo nestabilāka.”

Šodien nopērkamas arī dažādas fiksācijas iekārtas, lai mazulis nevarētu virināt durvis, izvilkt atvilktni.

Galdiem, skapīšiem ir uzliekami silikona un gumijas stūrīši. Kad bērns sāk staigāt, viņš krīt un gāžas. Tādam bīstams arī apstrādāts mēbeles stūris.

“Mazajiem gultas konstrukciju apfrēzēju ar apaļām malām, lai guļot neatsit galvu. Man ir trīs bērni, tā ka zinu, kā ar viņiem notiek, kādas ir situācijas un kā tiek gūtas traumas,” galdnieks iesaka izvērtēt materiālu gultiņu redelēm, jo, kad bērni paaugas, spēj tās salauzt.

Vajadzētu arī izvērtēt apdares materiālus – vai ir apstrādāti vai nav, rūpīgi noslīpēti vai ne.

“Mēbeles noteikti labāk apskatīt tuvumā. Tad var arī novērtēt apdares kvalitāti, pamanīt asas malas, skabargas,”

Mārtiņam ir kliente, kas pirkusi krēslus internetā. Tiem izpildījums bijis tāds, it kā materiāls atvests pa taisno no kokzāģētavas, saskrūvēts, nokrāsots, neapstrādāts, ar skabargām.

Sieviete, protams, izmantoja patērētāja tiesības un aizsūtīja preces atpakaļ, bet šādas klapatas paņem laiku.

“Solīdāku un stabilāku mēbeli var pasūtīt pie meistara, taču, ja budžets neļauj, tad jāmeklē veikalos. Bērnu mēbelēm izvēle ir diezgan liela. Galvenais ieteikums – mēbeļu kvalitāti novērtēt klātienē. Internetā labāk nesūtīt, ja nevar iepriekš apskatīties,” Mārtiņš Skubiņš vērš uzmanību uz to, ka ražotāju tagad daudz un dažādi, izstrādājumu kvalitāte katram atšķirīga.

Kādas krāsas piemērotākās bērnistabā? Galdnieks saka: “Man liekas, ka praktiskākā ir baltā. Daudzi no tās baidās, bet pats, strādājot ar baltu krāsotu koku, ar baltiem laminātiem, redzu, ka uz tā vismazāk var manīt putekļus. Tumšie toņi vairāk parādīs putekļus, noteikti – pirkstu nospiedumus, traipus. Gaišie no kopšanas viedokļa būs pateicīgāki.”