Jaunieši arī biežāk nekā citi izjūt vilšanos vai satraukumu par savām naudas lietām, kas šķiet pašsaprotami, jo tikai tagad sākuši dzīvot patstāvīgi, kas nozīmē, ka pienācis laiks plānot savu budžetu.

To, ka ar plānošanu tiešām neiet labi, atzīst arī RTU Liepājas akadēmijas 4. kursa studente Elizabete Irbe.

Viņa pastāsta, ka pārsvarā naudu mācību gadam pelna un sakrāj, strādājot vasarā. Ar to gan mūždien esot par maz, tāpēc vienmēr tiecas saņemt kādu stipendiju.

“Studējot četrus gadus, man ne reizi nav bijusi ikmēneša stipendija, bet jebkāds finansiāls atbalsts studentiem palīdz ne tikai ar mācīšanās motivāciju, bet arī ikdienas tēriņiem.

Diemžēl pašlaik vēl nezinu, vai saņemšu kādu stipendiju, jo tas vēl nav izziņots,”

norāda Elizabete.

Viņa uzstāj, ka vispirms nauda jāatliek rēķiniem par dzīvesvietu. Tāpat nepieciešams kādu daļiņu atvēlēt izklaidei, jo tā ir nozīmīga studentu dzīves daļa, kas palīdz saliedēties ar kursa biedriem, iegūt jaunus draugus.

“Man personīgi ļoti palīdzēja tas, ka mums skolā bija tikšanās ar bankas pārstāvjiem, kas pastāstīja par to, kā veidot uzkrājumus, kā ieguldīt, ko atvēlēt pensiju fondiem. Tās lietas zināt ir tiešām noderīgi.”

E. Irbes padoms vienaudžiem ir atturēties no jau pagatavotu ēdienu iegādes un ēšanas kafejnīcās vai ātrās ēdināšanas vietās. Ik pa laikam sevi var palutināt, bet ikdienā izdevīgāk tomēr būs gatavot pašam.

“Šobrīd cenšos piekopt to, ka uztaisu ēst vairākām dienām – jau uzreiz salieku un sadalu pa porcijām. Tas ieekonomē ne tikai laiku, bet arī naudu.”

Tāpat noteikti vajadzētu izmantot iespējas, ko piedāvā studentu apliecība vai ISIC karte, ar ko parasti var saņemt dažādas atlaides sporta zālē, muzejos un citviet.

“Un tiešām pilnīgi visiem iesaku sākt ar to, ka tiek piefiksēti pilnīgi visi izdevumi. Tā var saprast, kur aiziet tava nauda. Un tālāk jau var izfiltrēt tās lietas, kuras tiešām vajag un kuras nevajag.

Ja, piemēram, maksā par kaut kādu izklaides abonementu, jāizvērtē, cik bieži to tiešām izmanto.”

Savukārt jauniete Zane Ceple, kas strādā, pastāsta, ka viņai ir sava budžeta plānošanas metode, kuru izmanto jau aptuveni trīs četrus gadus.

“Es gribētu teikt, ka, neskatoties uz algas lielumu, man šī metode palīdz dzīvot ērtāk, bet, protams, ir mēneši, kad tas, kas palicis kontā, neiepriecina, jo sanāk pārtērēties,” liepājniece neslēpj, ka arī ar visu plānošanu dažreiz sanāk paklupt un nopirkt ko neplānotu.

Pārsvarā gan jauniete savas finanses plāno, visu pierakstot un ieņēmumus sadalot konkrētās izdevumu sadaļās.

To, ko viņa izmanto, dēvējot par procentu metodi.

“Daru tā, ka 50% no algas iet obligātajiem izdevumiem, kas ir rēķini par dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem, telefona pieslēgumu, OCTA. Tajā kategorijā ir arī degviela, kurai atlieku 120 eiro. Šī summa gan nav fiksēta, un, ja beigās mēnesī degvielai iztērēju mazāk, tad ļoti priecājos,” smej Zane.

Pie obligātajām izmaksām viņa pieskaita arī dažādus abonementus, piemēram, par mūzikas lietotni. Savukārt 250 līdz 300 eiro mēnesī viņa iztērē pārtikā.

Kad nauda atlikta obligātajām lietām, 30% no algas paliek citiem izdevumiem jeb tam, ko viņa pati vēlas iegādāties sev, izklaidei, skaistuma procedūrām, hobijiem.

Zane pārliecināta, ka no algas nav labi tikai “izdzīvot” un vienmēr jācenšas atlikt vismaz mazumiņš kaut kam, kas pašu padarīs laimīgu. Plānošana tam palīdz.

Tāpat jauniete uzsver, ka kaut kāda daļa no ienākumiem jāatliek krājumos. Pati tam novirza aptuveni 20% no algas.

“Man, tā vienmēr noliekot tos 20 procentus, izdevās sakrāt jaunai mašīnai.

Šo naudu esmu izmantojusi arī ceļojumiem vai koncertiem. Iekrājumos to summu atlieku pilnīgi katru mēnesi, un nedrīkst būt atrunu, ka šoreiz to nedarīšu. Galu galā, tas pārvēršas par manu “drošības spilvenu”.”

Bankas ieteikumi:

• Seko līdzi saviem izdevumiem. Pārskati, kuri izdevumi ir nepieciešami un kurus varētu samazināt.
• Nosaki finanšu mērķus un sastādi plānu, kā tos varētu sasniegt.
• Veido uzkrājumus nepieciešamajiem mērķiem.
• Rūpīgi izvērtē aizņemšanos mazām lietām. Ja nevari tām uzkrāt, būs arī grūtības atmaksāt aizņēmumu.
• Izveido automātisku regulāru maksājumu krājkontā.
• Atceries, ka jebkurš uzkrāts cents ir labāks nekā neuzkrāts. Pat ar nelielām iemaksām ilgākā laikā var izveidot būtisku uzkrājumu.
• Pārskati savus uzkrājumus regulāri. Centies palielināt iemaksas brīdī, kad pieaug ienākumi.

Avots: “Swedbank”