Noķer ziemu aiz astes! Idejas Kurzemes dabas taku apmeklējumam
Lai kā vienmēr gaidām pavasari, šogad mums lielu prieku nesa arī ziema. Tās skaistumu varbūt nedaudz bijām piemirsuši vai nenovērtējuši. Vēl jau sniegs tik ātri mūs pavisam neatstās, arī sals pa laikam apciemos.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Ja visi Liepājas tuvējās apkaimes dabas objekti daudzreiz jau izstaigāti un gribas ko jaunu, Kurzemē netrūkst vienas dienas laikā apmeklējamu un izstaigājamu taku, kur vēl noķert ziemu aiz astes.
Kalnansu purvs
Dunikas purva laipu garo kilometru uzvarētājiem varētu šķist – nu, kas tad te ko iet?! Tiesa, nedaudz virs kilometra viegli pieveiks pat bērni, taču – vai tad skaistumam vienmēr jābūt milzīgās devās? Noejiet vēl kādu apli.
Šobrīd takā gājēju plūsmas virzienu regulē zīmes, lai nebūtu uz laipas jāsatiekas ar pretimnācējiem.
Kalnansu purva viducī atrodas Bezdibeņa acs. Jau pats ezera nosaukums rosina dažādas fantāzijas, un nostāsti vēsta, ka te esot redzētas raganas un nauda žāvējoties.
Kalnansu purvs ir tipisks augstā purva paraugs, tas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa, un pirms Otrā pasaules kara tajā nelielā apjomā tikusi iegūta kūdra.
Apkārtnes cilvēki vienmēr ir zinājuši, ka šim purva ezeram ir ļoti mīksts un ārstniecisks ūdens. Senas publikācijas vēstījušas, ka Bezdibenis varētu būt dziļākais ezers Latvijā, sasniedzot 93–117 metru dziļumu, tomēr Latvijas Dabas retumu krātuves dotā precīzā eholote rādīja, ka ezera dziļums ir tikai ap 10 metru ar vēl aptuveni uz pusi tikpat dziļu dūņu slāni.
Kā atrast?
Kabiles pagasts, Kuldīgas novads.
Koordinātas: 56.906075, 22.394998.
Izbraucot no Kabiles Tukuma virzienā, norāžu nav, uzreiz jānogriežas no asfalta pa labi. Pēc nepilniem 5 km labajā pusē būs “Latvijas Valsts mežu” uzliktās zīmes.
Žibgravas veselības taka
Arī šī taka nav gara, 1,5 km, bet stāvie kāpieni augšup un lejup pa 15 metru augstumu sasniedzošo gravu dos lielu skābekļa pieplūdumu un uzlabos veselību. Taču jāpiedomā par apaviem, lai nebūtu pret savu gribu jāripinās no nogāzēm.
Šeit gan ir padomāts par cilvēkiem, kuriem šāds izaicinājums nav pa spēkam, – var izvēlēties vienu takas posmu, kurš pieveicams arī ratiņkrēslā, turklāt ir arī vides pieejamības kritērijiem atbilstoša tualete un atpūtas vieta.
Taka vijas caur paugurainu meža reljefu gar Kauliņupītes gleznaino, līkumoto krastu. Gravā vērojamas netraucētas dabas norises, tā saista ar savu pirmatnību un daudzveidību.
Dabas takā skatāmi savdabīgi, veci koki, avots, dīķītis un vasarā būs sastopamas tādas aizsargājamas sugas kā spožā skudra, ķērpis ‘kastaņbrūnā artonija’ un sēne ‘kastaņbrūnā kātiņpiepe’.
Ik pa laikam izvietoti informācijas stendi ar saistošu informāciju par dabas takā sastopamajiem augiem un dzīvniekiem. Var pārbaudīt savu atjautību, lasot teikas un mīklas suitu dialektā. Atbildes uz jautājumiem sniegtas katrā nākamajā stendā.
Kā atrast?
Alsunga, jābrauc no centra Kuldīgas virzienā un jāseko norādēm.
Koordinātas: 56.98428, 21.57882.
Abavas rumba
Abavas rumba ir otrs platākais Latvijas ūdenskritums (30–35 m) un viens no populārākajiem dabas objektiem Latvijā. Lai arī patlaban apmeklētāju tur nav mazums, plašā teritorija ļauj distancēties no citiem cilvēkiem.
Takas ved vairākos virzienos, norāžu sistēma ir ideāla. Viens celiņš ved uz Rumbas lielo priedi, kuras apkārtmērs ir 2,82 metri.
Arī ziemā šeit ir liels ūdens caurplūdums. Ūdenskritums ir metru augsts. Nereti pārspīlēts rumbas augstums, norādot, ka tas ir 2 vai 2,5, vai pat 3 metri. Tas nav kļuvis manāmi zemāks laika gaitā – pat visvecākajos, vairāk nekā simts gadus senos, fotoattēlos tas izskatās apmēram tikpat augsts kā mūsdienās.
Pie Abavas labā krasta izveidojusies maza atteka, kas, apmetot nelielu loku, veido Čigānu salu jeb Sniķera kalvu. Salai var apiet pa taciņu, taču sniegā ļoti jāskatās, kur liek kāju, lai pēkšņi nepievienotos ziemas peldētāju kustībai.
Objektā ir simboliska ieejas maksa, tomēr kājāmgājēji var iekļūt. Lai kā gribētos atbalstīt jaukās vietas uzturēšanu, ziemā gan saimnieku uz vietas nav.
Kā atrast?
Abavas pagasts, Talsu novads. No Kuldīgas jādodas Rendas virzienā un tālāk uz Sabiles pusi. Lielceļa labajā pusē ir norāde.
Koordinātas: 57º04´14″, 22º31´36″.
Uzziņai
Uzvedības kodekss dabā
- Staigājam klusi, lai nebiedētu dzīvniekus un putnus.
- Ejam pa izveidotajām takām, neizbradājam dažādu sugu dzīvesvietas.
- Uguni kurinām tam speciāli paredzētās vietās.
- Līdzpaņemtajam ūdenim un ēdienam lietojam vairākkārt izmantojamus traukus.
- Ja nav tualetes, dabiskās vajadzības cenšamies kārtot tālāk no ūdens, vēlams tam izrakt bedrīti.
- Ko atnesi, to aiznes! Atkritumu urnas dabā neiederas.
Avots: Pasaules dabas fonds