liepajniekiem.lv
Daiļdārzniece Gunta Kronberga vien atgādina tam pieiet ar sapratni, padomāt par to, kā augs izvēlētajā traukā vai priekšmetā jūtas – vai nav par karstu, par slapju, par tumšu vai saulainu.
Neparastus risinājums Liepājā var ieraudzīt pie Rudzīšu ģimenes.
“Viss aizsākās pandēmijas laikā starp “100” liegumiem,” stāsta pedagogs Jānis Rudzītis, atceroties, kā viss aizsācies.
“Dvēseles mieru nemeklējām tālu, bet gan savā piemājas zemes pleķītī.
Atvēlētais laukums bija mazs, necils, vietām ar čūkslājiem aizaudzis un novārtā atstātiem ķieģeļu krāvumiem. Dzīvojam sešu dzīvokļu mājā, savu artavu talkošanā un pagalma labiekārtošanā devām arī mēs.
Līdzās savu laiku nokalpojušajiem malkas šķūnīšiem izbruģējām nelielas taciņas, nokrāsojām vecos dēļus, iesējām zāli, un viss pārējais ritēja savu gaitu. Vadmotīvs – dot otru dzīvi lietotiem izejmateriāliem.
Mūsu ģimenē prieks rodas procesā, nevis mantu daudzumā un zemes platībā. Nu tā tas turpinās jau ceturto sezonu.”

Par stādīšanu nestandarta traukos Jānis saka:
“To darām ar vasaras puķēm, viengadīgiem augiem un garšaugiem.
Piemēram, izturīgas, krāšņas un dekoratīvas ir samtenes, atraitnītes, petūnijas, pelēkās krustaines un kreses. Ja kannu iecerēts karināt, tad var stādīt krešveidīgos vai citus nokarenus augus. Ja izdodas atrast brangāku uz zemes liekamu trauku, tad var piestādīt ar vertikāli augošiem augiem, arī grīšļi izskatās stilīgi un aktuāli.”
Jānis gan piebilst: “Jāatceras, ka auga saknei ir jāelpo un mitrums nedrīkst pārāk uzkrāties, tad saknītes sapūs. Tādēļ tējkannā liekamu augu ievietojam mazā puķupodiņā, lai cirkulē gaiss un mitrums drenējas.”
Kā jau vairumam darbību dārzā jāpielieto izdoma un droši jāļaujas eksperimentētpriekam, mudina liepājnieks.
Bez kļūdiņām neiztikt, bet viņš mierina:
“Jā, ir pārbaudīti padomi un sentēvu zināšanas, bet dārzs ir platforma, kurā varam nedaudz padauzīties.”
Stāstot par iekopto zemes pleķīti, secina, ka šopavasar uzplaucis ļoti maz tulpju, lai gan rudenī sastādījuši milzum daudz sīpolu. “Uzreiz ir tēma, ko apspriest ar kundzēm tirgū,” pasmaida Jānis.

Viņš priecājas, ka sētā mīt dzīvība, saticība un sirsnība.
“Vienmēr vairākos traukos noliekam svaigu ūdeni – gan putniem, gan kaķiem. Bitēm varam līdzēt ar sarīvētu ābolu un nedaudz ūdens, lai tās nenoslīktu. Arī ielu kaķi ir bieži viesi mūsu sētā, jo vienmēr nolikts kāds kārums. Piemēram, vārnu pāris regulāri mērcē maizi dzeramā ūdens traukos.”
Vasaras pilnbriedā Rudzīši ļauj augiem augt uz visām pusēm, tik nezāles un mauriņš tiekos pieskatīts.
“Kad nespēsim vairs glābties, tad gan sāksim frizēt un atjaunot formu, piemēram, bukšiem, lavandām, citiem krūmājiem.”

Jānis smaidot teic, ka viņu mājās nesmādē ar rūsu jeb koroziju apsēstus darba instrumentus, tiem tiekot piešķirts muzeja statuss. Daži izlikti apskatei pie terases dēļiem. Arī nokaltušā ķirša stumbrs saulainā laikā dod pavēni, to nost nezāģē.
“Par labu esam saucam visu – nobružāto māju, nelīdzeno žogu, kas apskauj mūs, dažādu izmēru puķupodus, arī mucas, kas pārtapušas par sēdekļiem un vēl, un vēl.
Kāds to nosauks par “nabadzības filozofiju”, kāds teiks – “hipsteri”? Lai tā būtu, mēs priekā smaidām!”
Daiļdārzniece Gunta Kronberga, kam arī piemīt pētnieciskais gars attiecībā uz dārza darbiem, par cilvēku vēlmi ainavu papildināt ar radošām idejām saka: “Kāpēc ne? Lai jau top!” Un padalās ar dažiem ieteikumiem, lai pūles nestu augļus, tas ir, galarezultāts iepriecinātu acis un sirdi.

“Noteikti ir jāpadomā par drenāžu. Drenāžu veidoju, ne tikai izmantojot akmeņus, bet šim nolūkam labi noder arī kastaņi. Šopavasar no diviem podiem bēru ārā, nebija pat sapuvuši.”
Ar kādu augsni pildīt trauku? Atbilstoši katram augam. Tomēr G. Kronberga uzsver, ka lielos traukos bērt zemi un stādīt augus nevajadzētu. Puķēm 20 litru traukā var nepatikt, tās nespēs izmantot visu augsni. Beigu beigās augsne sabojāsies.
“Tur var stādīt, piemēram, kannas, tādus augus, kam ir lielas saknes,”
iesaka daiļdārzniece.

Vēl jāpadomā, lai izvēlētajā priekšmetā neapdegtu auga saknes, lai tas nesasilst pārāk saulītē. “It sevišķi melnā podā saule saknes dedzinās. Nepieciešama izolācija. Esmu domājusi dažādus variantus, pat stikla vati tinusi apkārt. Var visādi, lieciet lietā izdomu!”
Pēc tam, kad augs iestādīts, nedrīkst aizmirst to pabarot. “Bet ar mēslošanu ir tā – labāk ir mazāk, nekā par daudz,” atgādina G. Kronberga.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.