Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pie omes uz Leišmalītes laukiem. Receptes un stāsti par ēdieniem

Mājas kafejnīcu dienās daudzi cilvēki, kas ikdienā gatavo vien savai ģimenei, vēra durvis un uzņēma viesus. Arī “Kurzemes Vārds” devās ekspedīcijā uz Leišmalīti ievākt receptes un stāstus par ēdieniem.

Pie omes uz Leišmalītes laukiem. Receptes un stāsti par ēdieniem
Foto: Dainis Ģelzis
11.09.2021 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Kabaču pankūkas “Joda viltība”

Ar četru veidu pankūkām cienāja Embūtes Tūrisma informācijas centrs. “Kad mums ieteica piedalīties, pirmais, kas nāca prātā, bija Embūtes pankūciņas,” stāsta TIC vadītāja Dina Ziemele. Ēdienu nosaukumi “Induļa spēks”, “Ārijas maigums”, “Pērkona spēriens” un “Joda viltība” izraudzīti tāpēc, ka te ir Embūte un teika par Induli un Āriju. “Receptes nāca no tā, ko ikdienā paši ēdam, kas ģimenē ir iecienīts. Kabacis ir mans favorīts,” pastāsta Dina.

Sarīvē kabaci un uzber nedaudz sāls, lai atsulojas. Tikmēr sarīvē cieto sieru, sasmalcina sīpolu. Kabača masu notecina, pieliek dažas olas un nedaudz mannas, sarīvēto sieru un sasmalcinātos sīpolus, pieber melnos pipariņus, noteikti pieliek dilles. Cep pankūkas, ko pasniedz ar krējumu un svaigiem dārzeņiem pēc izvēles.

Foto: Linda Kilevica

Ķerriteņi

Bakūzes muižas īpašniecei Ivetai Mamei lielajā virtuvē talkā nākušas Irina Mame un Aušrute Krasucka. “Mēs visas trīs esam omes, tāpēc nolēmām, ka būs Lauku omes virtuve, jo pie omēm brauc ciemiņi un viss ir garšīgs,” saka muižas saimniece.

Ķerriteņi ir ēdiens, ko gatavoja tad, kad noņēma kartupeļus un šādu ēdienu varēja atļauties. Ķerriteņi tāpēc, ka bumbulis pēc formas atgādina riteni, skaidro Aušrute.

Kartupeļus smalki sarīvē ar elektrisko rīvi, kādas, šķiet, vairs ražo tikai Lietuvā. Liekā suliņa jāizspiež caur marli. Pieliek olu, sāli. Kartupeļu sulas traukā nosēdīsies stērķele. To ar verdošu ūdeni aplej, lai saklīsterējas, un pievieno masai. Miltus liek ļoti maz, burtiski ēdamkaroti. Samīca mīklu, uzvāra ūdeni, gatavo kartupeļu masas ripas un liek vārīties sālsūdenī. Kad visas klimpas uzpeldējušas, ir gatavas. Pasniedz ar ceptu cauraudzīti un krējumu, var uzbērt zaļumus.

Foto: Līga Mame

Ķiršu uzputenis

“Recepte nāk no manas mammas, viņa ļoti daudz gatavoja uzputeņus, un to daru arī es,” saka Irina Mame. “Un uzputeni puto māla bļodā ar koka karoti un ar roku! Ar mikseri nav tas, tad nebūs kā pie omes.”

Uzputeņus var gatavot no dažādām svaigām ogām vai sulas. Katliņā ielej ūdeni, ieber ķiršus. Kad sāk vārīties, pieber cukuru pēc garšas. Tad ber mannu, maisa un skatās biezumu pēc izjūtas. Ja būs par šķidru, tad neputosies, ja būs par biezu, sanāks biezputra. Katla saturu siltu lej māla bļodā un kuļ, kamēr kļūst gaisīgs. Siltā virtuvē prasa aptuveni pusstundu. Vēsā gaisā putojas ātrāk nekā telpā, pietiks ar minūtēm divdesmit. Kad gatavs, lej šķīvī pienu un liek uzputeni.

Foto: Linda Kilevica

Oglēs cepta siļķe

Savā maizes ceptuvē un konditorejā Vaiņodē Ineta Zveja aicināja uz mājas kafejnīcu “Zaķrauši”.

Galvenais ir smuka sālītā siļķe, kas, ielikta folijā, spīd un laistās. Izkurina krāsni un liek folijā satītu siļķi uz oglītēm, lai cepas. Cepšanas ilgums atkarīgs no tā, cik oglītes ir karstas. No katras puses cep apmēram 5–10 minūtes. Cepto siļķi ēd ar apaļiem jaunajiem kartupelīšiem, kas novārīti veseli. “Pie šī ēdiena piederas rūgušpiens, taču mūsdienās cilvēki laikam vairs nesaprot, ka tas ir garšīgs, vēlas biezpienu vai krējumu,” stāsta Ineta. “Tā kā man nav gotiņas, katru dienu nevar dabūt svaigu mājas rūgušpienu. Vislabākais veikalā nopērkamais ir Jaunpils rūgušpiens – tāds, kā senos laikos.”

Foto: Linda Kilevica

Skābeņu zupa

Pie “Māliņu” mazā dīķīša to kopīgi vārīja Bunkas kultūras nama vadītāja Maldas Andersone, viņas vīrs Miervaldis un meita Liene. Galvenais zinātājs tomēr esot Miervaldis, kurš zupas uz gāzes plīts sācis vārīt tad, kad tālbraucēja šofera darbā apnicis ēst sauso ēdienu.

Uzvāra katlā ūdeni, ieber sagrieztus kartupeļus. Kad tie uzvārās, ieber putraimus, skatoties daudzumu, lai neiznāk biezputra. Minūtes divdesmit pavāra, tad ber iekšā skābenes. “Māliņu” zupas īpašo garšu rada mājās kūpināta desa, kuru pievieno karstai zupai. Svarīgas arī garšvielas – melnie un smaržīgie pipari, lauru lapas, ķiploki. Beigās zupā liek sagrieztas vārītas olas.

Foto: Dainis Ģelzis

Gulašzupa

Artas virtuve Priekules pagasta “Bražos”, lielceļa malā, varētu darboties arī turpmāk, galvenokārt gatavojot ēdienus līdzņemšanai. “Gribam uzsākt mājražošanu,” saka Arta Putra. “Es gadu Liepājas tehnikumā mācījos par pavāri.”

Cūkgaļu sagriež kā gulašam, ne smalki un arī ne rupji, un apcep. Obligāti jāpieliek ķimenes, jo tās dod to īsto garšu. Tad liek klāt papriku, sīpolu, burkānu, visu to sacep. Pievieno tomātu pastu. Pa to laiku grāpī vārās kartupeļi un nedaudz rīsu. Visu sagāž kopā, var pielikt kečupu. Beigās jāpievieno sagriezti ķiploki.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz