Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Receptes: latviešu ēdieni ārzemju mērcē

Ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri uz turieni devušies peļņā vai tur jau dzimuši, cenšas saglabāt savas tradīcijas, tostarp gastronomiskās. Sociālajā tīklā Facebook mans atklājums ir domubiedru grupa “Latvian favourite foods” (“Latviešu mīļākie ēdieni” – angļu val.), kurā dalībnieki atklāj, kādus latviešu ēdienus iekļāvuši ikdienas ēdienkartē un kā ar ārvalstīs pieejamām izejvielām tiem piešķir pēc iespējas līdzīgas garšas sen ierastajām.

Receptes: latviešu ēdieni ārzemju mērcē
"Manam čalim nekad nav garšojuši kabači, līdz es to pagatavoju latviešu gaumē," pie bildes ar saceptām kabaču pankūkām pierakstījusi Anna Jansone, kas iesaka svaigu kabaci pirms cepšanas sagriezt šķēlītēs, apviļāt miltos, olā, parmezānā un rīvmaizē. "Un tagad var izēst visu bļodu!" viņa saka. Citi ieteic šādi pagatavot arī baklažānus. (Foto: no grupas dalībnieku kontiem feisbukā)
18.09.2021 06:00

Liene Kupiča

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Ēdienu, ko latvieši gatavo un kam piešķīruši titulu “Latviešu mīļākais ēdiens”, bet kam bieži ar tradicionālajiem ēdieniem nav nekādas saistības, ir daudz, tos ārzemēs dzīvojošie tautieši min manis veiktajā aptaujā domubiedru grupā.

Taču vairāki ēdieni atkārtojas. Tie ir: griķi ar maltās gaļas mērci, siļķe ar kartupeļiem un sāļo biezpienu, speķarauši, plātsmaizes, kotletes, štovēti kāposti, rasols, frikadeļu, biešu zupa un borščs, galerts, ķilavas, kāpostu tīteņi un kartupeļu un miltu pankūkas.

No saldajiem ēdieniem latvieši ārzemēs iecienījuši debesmannu, ķīseļus un gardumus no auzu pārslām. Taču sarežģītākais ir pierunāt tautiešus ārzemēs padalīties ar receptēm. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet viņiem ir teiciens:

“Omamma teica, ka mums nevajag receptes, jo esam latvieši!”

Jā, tas nu gan, daudzi latvieši mēdz gatavot pēc izjūtas un garšas, nav vajadzīgi ne mērtrauki, ne virtuves svari.

To apliecina Pārsla Lasis-Vīdere, kas nāk no Nīcas puses: “Par receptēm ir jāpadomā, jo visu esmu iemācījusies no mammas un omītes, pie kuras pavadīju vasaras Nīcā, un, receptes, protams, netika lietotas!”

Vairāki tautieši pie latviskajiem ēdieniem pieradinājuši savus draugus vai ģimenes locekļus, kas nav latvieši. Daudziem latviešu virtuves īpatnības, stiķi un garšas ir atklājums. Vēl tautieši ārzemēs saskaras ar to, ka atsevišķi produkti vietējos veikalos nav pieejami.

Apkopoju dažus interesantākos un pat pārsteidzošākos ēdienus, kas varbūt mums pašiem, šeit, uz vietas dzimtenē, dzīvojošajiem, piemirsušies, bet ir salīdzinoši vienkārši pagatavojami.

RECEPTES

Cepts pūpēdis

Latvieša gēni jebkur, arī ārzemēs dzīvojot, liek meklēt sēnes. Bez tām mūsu tautieši arī svešumā nespēj iztikt. Lija Dižgalve-Maika:

“Es Kanādā tik daudz esmu lasījusi apšu bekas un cūcenes! Vietējie domāja, ka es viņus noindēšu!

Pagatavoju gardu sēņu mērci ar krējumu, un tikai vīrs ēda, pārējie baidījās!” Līdzīgas izjūtas piedzīvojuši arī tautieši Norvēģijā, kuru līdzcilvēkiem liels pārsteigums bijis apšubekas.

Sēņu fanāti jau zina, ka pūpēžus, kamēr tie balti, svaigi, nav palikuši cieti un nesāk gatavoties “puf!” stadijai, var ēst. Bet daudziem tas ir pārsteigums arī Latvijā.

Iveta Koskina pastāsta par atradumu Kanādas mežos. Tās bija skaistas, baltas pūpēžu galviņas. Kā tās pagatavot? Vispirms pūpēdi notīra, nomazgā, var noņemt virsējo plēves kārtiņu. Tad ir divi varianti: pirmajā – sagriež ļoti smalkos gabaliņos, otrajā – šķēlītēs. Smalki sagrieztos pūpēžus cep eļļā kopā ar tradicionālām garšvielām, kā sāls un melnie maltie pipari, vai speciālām sēņu garšvielām, pievieno saldo krējumu, un sanāks mērce pie kartupeļiem vai pikanta uzkoda, ko ēst tāpat vai ar maizi. Otrajā variantā sanāks kaut kas līdzīgs sēņu karbonādei. Jācep eļļā kopā ar rozmarīnu.

Vairāki gatavotāji dalās pieredzē, ka garšīgi sanāks, ja ceps kokosriekstu eļļā un papildus visām garšvielām pievienos sīpolus. Līdzīgi kā sēņu mērcei. Sēņu ēdienu fani ārzemēs iesaka arī gaileņu mērcei izmantot ne vien saldo krējumu, bet beigu fāzē sēnēm pievienot miltus, izmaisīt un tad lēnām pievienot svaigu pienu. Maisīt, kamēr šķidrums iegūst tumīgu konsistenci.

Vēl interesants ir baraviku gatavošanas veids – sagriež šķēlēs un cep kā gaļas gabaliņus. Cepot apber ar sāli, pa virsu uzliek pētersīļus. Ēd ar maizi.

Foto: no grupas dalībnieku kontiem feisbukā

Vārīti zirņi ar speķi un sīpoliem

“Nu nav jau Ziemassvētki, bet, kad ieraugi, ka te, Apvienotajā Karalistē, plauktā ir, kā nepagatavot,” par pelēkajiem zirņiem ar speķi saka Sabīne Embere. “Zirņi kā tādi vienmēr ir bijuši latviešu ēdienkartē. Tas jau ir tikai gaumes jautājums, kad mēs tos ēdam,” Sabīnes teikto komentē tajā pašā valstī dzīvojošā Ieva Sūna.

Par zirņu gatavošanas recepti interesējas arī citi. “Viss pavisam vienkārši. Vispirms jānopērk zirņi, tad iepriekšējā vakarā pirms vārīšanas jāiemērc ūdenī, labāk aukstā, un jāatstāj uz nakti. Izmērcētus liek katlā, zirņiem jābūt apsegtiem ar ūdeni (vismaz 3 cm virs tiem). Es palaikam pieleju pa druskai vēl. No garšvielām liek tikai sāli, piparus,” atklāj Sabīne.

Jārēķinās, ka zirņu vārīšana aizņems vismaz divas stundas. Tie jāvāra uz lēnas uguns. “Uz pannas atsevišķi apcepu sīpolus, cauraugušu gaļu, var būt arī bekons. Tad tos pievienoju zirņiem un visu samaisu. Klāt dzer kefīru,” stāstījumu noslēdz Sabīne.

Foto: no grupas dalībnieku kontiem feisbukā

Debesmanna jeb uzpūtenis

Austrāliete Eliša Snoeksa domubiedru grupā jautā, ar kādu viegli pagatavojamu latviešu ēdienu varētu pārsteigt savu priekšnieku latvieti. Viņu vairāk interesē kāds deserts. Vairāki dalībnieki, pat angliski runājošie, nosauc debesmannu, saldā nosaukumu minot latviešu valodā. Ārzemēs dzīvojošie ēdienu raksturo kā skābu un saldu vienlaikus, viegli pagatavojamu un pēc izskata pievilcīgu, ko var rotāt ar ogām un ziediem.

Ārzemju recepšu blogos jeb interneta dienasgrāmatās šo ēdienu sauc par “Latvian cranberry mousse” (latviešu dzērveņu putojums), ar piebildi, ka bez dzērvenēm var izmantot jebkādu skābu augļu vai ogu sulu, biezeni vai ievārījumu.

Šo saldo “rikti” gatavo šādi: trīs glāzes sulas samaisa kopā ar pusglāzi cukura (ja sula nav saldināta), karsē, bet neuzvāra, tad, maisot verdošo sulu, tajā lēnām ieber pusglāzi mannas. Virums kļūs tumīgs, tam ļauj “uzmest pirmo burbuli”. Tad katlu ar visu saturu liek atdzesēties. Kad debesmanna kļuvusi remdena, ņem mikseri un puto, līdz tā kļūst gaiša un gaisīga. Pasniedz ar pienu.

Frikadeļu zupa

Lai gan mājas apstākļos latvieši lielākoties gatavo soļanku, tautiešiem ārzemēs ar bērnību vai pavadīto laiku Latvijā visbiežāk saistās tieši frikadeļu zupa. Bērnībā daudzi šo zupu saukuši arī par krokodiļzupu. Šai zupai ir vairāki varianti un gatavošanas pieejas.

Vienā variantā frikadeļu zupu gatavo ar maltās gaļas bumbiņām, makaroniem un zaļumiem, citā – ar kartupeļiem, dārzeņiem un zaļumiem. Pastāv arī trešais gatavošanas veids, proti, miksē abus pirmos divus kopā vai arī makaronus aizstāj ar rīsiem.

Tāpat zupas pasniegšanai ir vairāki veidi. Var pievienot skābo krējumu, var bez tā. Citi pie šīs zupas pieliek kausēto sieru.

Pagatavot frikadeļu zupu – tas taču ir tik vienkārši! Tā pauž vairākas mūsu tautietes, taču katrai ir kāds savs noslēpums, lai zupa garšotu vēl labāk. Redzams, ka šo zupu izvēlas kā enerģijas avotu slimošanas laikā.

Austrālijā dzīvojošais Alekss Mellins ir vienīgais, kas turpina zupas vienkāršās pagatavošanas tēmu. “Tas ir vienkārši! Gaļas bumbiņas vāra vistas buljonā kopā ar dažiem šķēlītēs sagrieztiem burkāniem, kartupeļiem, seleriju un zirņiem. Pasniedz ar skābo krējumu un svaigiem zaļumiem. Neapšaubāmi, ka garšīgi!”

Taču visbiežāk lasāmā zupas recepte ir šāda: nomizotus dārzeņus liek vārīties katlā ar diviem litriem ūdens, pievieno garšvielas – sāli, smaržīgos piparus, lauru lapas. Tad gatavo gaļas bumbiņas – maltās gaļas masu taisa tādu pašu kā kotletēm (pievieno olu). Kad dārzeņi izvārījušies mīksti, katlā liek sataisītās gaļas bumbiņas. Zupa būs gatava, kad gaļas bumbiņas būs uzpeldējušas virspusē. Lej bļodiņās, pievieno zaļumus un krējumu pēc izvēles. Protams, zupu var gatavot arī no putnu gaļas.

Foto: no grupas dalībnieku kontiem feisbukā
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz