Receptes: Tas, kas liek raudāt, – “Allium cepa”
Ja man jautātu, kas vienmēr un visu gadu ir atrodams virtuvē, atbilde skanētu nepārprotami: sīpoli. Protams, ir ļaudis, kuri pat neskaras klāt ēdienam, ja tajā kaut daži gabaliņi sīpola, bet vairumam pret šo garšaugu nav iebildumu. Tas slavēts kopš seniem laikiem, jo varot palīdzēt pret septiņām un vairāk kaitēm.
Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Čaklākās namamātes jau sākušas diedzēt lociņus, un mazdārziņu saimnieki lūkojas pēc iecienītās šķirnes sēklas sīpoliņiem.
Ar to, ka dārza sīpols (latīniski Allium cepa) ir viens no plašāk audzētajiem garšaugiem Latvijā, nevienu pārsteigt nevar. To var dēvēt par gluži vai ideālu, jo izmantojama gan pazemes daļa, ko saucam par sīpolu (jeb stumbrs ar sulīgām zvīņlapām), gan arī virszemes daļa – loki.
Neviens cits garšaugs neliek liet tik daudz asaru kā sīpoli.
Kāpēc? Tāpēc, ka to sastāvā ir aldehīdi un glikozīdi! Jo sīpols asāks, jo tajā vairāk esot arī cukuru. Raksturīgo smaržu sīpolam piešķir ēteriskās eļļas, kurām piemīt ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība.
Augu var dēvēt par īstenu ķīmisko laboratoriju, jo tajā atrastas kā olbaltumvielas un ogļhidrāti, tā kalcijs, dzelzs, kālijs, nātrijs, magnijs, sērs, pektīnvielas, A, E, C un B grupas vitamīni.
Ja lociņus pie ēdiena liek svaigā veidā, tad pašu sīpolu izmanto ne tikai svaigu, bet arī ceptu, vārītu, gatavojot konservus, marinējot un skābējot. Sīpolus pievieno visdažādākajiem salātiem, gaļas un zivju ēdieniem, zupām.
Lietojot svaigu, ēdienam tiek piešķirta augstāka barības vērtība.
Zīmola “Saules sveces” meistare Indra Grūdupa stāstīja, ka sīpolus izmanto vienmēr, kad tiek gatavots kāds gaļas ēdiens, sacepumi, arī siltās mērces.
Sīpolus laukos joprojām audzē mamma, bet veikalā tiek pirkti sarkanie vai saldie sīpoli. “Tos parasti pievienoju dažādiem svaigiem salātiem, bet, iepriekš nedaudz iemarinēju ar etiķi, cukuru, sāli,” atklāj sveču gatavotāja. “Iemarinēti tie tomēr iegūst citu aromātu un labi garšo latviešu gaumē gatavotajos grieķu salātos.”
I. Grūdupa padalījās ar tiešām sātīgu un lētu salātu recepti, kurā vajag daudz sīpolu. Tos nomizo, diezgan smalki sagriež un uz pannas apcep zeltaini brūnus. Tad apcep sagrieztas vistu akniņas. Sīpolus un aknas liek bļodā, sajauc ar sagrieztiem marinētiem gurķiem, cieti novārītām olām un majonēzi. Var pievienot arī krējumu.
RECEPTES
Pildīti kartupeļi
Izvēlas vienāda izmēra apaļus kartupeļus un apvāra. Ar karoti izdobj vidu, nolīdzina pamatni, lai turas taisni. Piepilda ar garšvielās saceptu malto gaļu, kurā var iejaukt izvārītus putraimus.
Kartupeļus piepilda ar gaļas masu, liek cepešu pannā vai ugunsdrošā stikla veidnē. Katram uzliek sviesta piciņu, pannā ielej nedaudz ūdens, cep gaiši brūnus. Pasniedz ar mērci, salātiem.
Pildīti kāļi
Nelielus, plakanus kāļus novāra ne sevišķi mīkstus, nomizo, izdobj vidu un iepilda sagatavoto maltās gaļas masu. Kāļus liek sacepumu veidnē, apcep gaiši brūnus. Tad pielej karstu šķidrumu, uzliek vāku un sautē.
Kad kāļi gatavi, šķidrumu tumē ar izkarsētiem miltiem, beigās pieliek krējumu. Kāļi labi garšo ar maltu jēra gaļu.
Pildītas bietes
Nelielas, novārītas bietes nomizo, izdobj vidu, iepilda sagatavoto gaļas masu. Liek veidnē vai katlā, pārlej mērci un sautē, lai gaļa gatava. Tad mērcei pieliek krējumu, mārrutkus, pasniedz ar kartupeļiem.
Pildīti tomāti
Gataviem, stingriem tomātiem nogriež vāciņu, izņem sēklas, piepilda ar gaļas masu, uzliek katram sviesta piciņu un vāciņu, liek veidnē.
Izņemtos tomātu vidučus izspiež caur sietu, pārliek tomātiem, kas pannā. Cep cepeškrāsnī. Kad gaļa gatava, mērcei pieliek krējumu, pasniedz ar vārītiem kartupeļiem.
Pildīti gurķi
Vidēji lielus skābētus gurķus pārgriež gareniski, izņem sēklotnes, piepilda ar gaļas masu. Liek katliņā vai veidnē, pārlej ar buljonu vai ūdeni un sautē aizvākotā traukā.
Kad gaļa gatava, gatavo mērci: sviestā miltus apcep gaiši brūnus, atšķaida ar gurķu sautējamo šķidrumu, uzvāra, pievieno olu dzeltenumus, kas sajaukti ar sinepēm un skābu krējumu.
Gurķu puses kārto traukā, pārlej ar mērci, pasniedz ar kartupeļiem.
Siltie kāpostu salāti
Sagrieztus kāpostus liek katliņā kārtām ar notīrītām, sasmalcinātām selerijām (vai citiem dārzeņiem). Starp kārtām liek sviestu vai margarīnu, iekaisa nedaudz miltu. Pārlej karstu šķidrumu: ūdeni, buljonu, sakņu novārījumu.
Aizvākotā traukā uz lēnas uguns sautē gatavus, tad pievieno sarīvētus ābolus, sāli, cukuru. Pirms vārīšanās beigām salātos iemaisa skābo krējumu.
Siltie biešu salāti
Nomazgātas, nomizotas bietes sarīvē, liek katliņā un apcep sviestā. Tad pielej karstu šķidrumu: ūdeni vai buljonu. Lai sautēšanas laikā nezustu biešu sarkanā krāsa, pieliek citronskābi vai etiķi. Kā garšvielu pieber ķimenes.
Aizvākotā traukā sautē gatavas, tad tumē ar krējumā izmaisītiem miltiem.
Šie salāti labi garšo pie jēra, cūkas gaļas, medījuma ēdieniem.
Receptes no 1966. gada izdevuma “Kalendārs sievietēm”
INTERESANTI
- Pirmie audzēt sīpolus esot sākuši senie ēģiptieši.
- Senajā Grieķijā šo augu uzskatīja par Visuma uzbūves simbolu un lielisku dāvanu dieviem.
- Pirmo reizi dārza sīpolus zinātniski aprakstīja zviedru botāniķis Kārlis Linnejs1753. gadā. Viņš tiem deva latīnisko, zinātnisko nosaukumu Allium cepa.
- Latīņu valodā vārds cepa nozīmē sīpols.
- Dārza sīpoli ir visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints. Tie tiek saukti vienkārši par sīpoliem un plaši izmantoti pārtikā.
- Sīpoli ir divgadīgi augi, bet parasti tiek audzēti kā viengadīgi.
- Sīpolu loki izaug no 15 līdz 45 centimetriem augsti. Rudenī sīpols, kas aug zem zemes, kļūst sauss.
- Lokos C vitamīna ir trīsreiz vairāk nekā pašos sīpolos. Tajos arī vairāk kālija, kalcija, fosfora un dzelzs.
- Sīpoli regulē sirdsdarbību, uzlabo iekšējo orgānu darbību un sekrēciju, pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs, stiprina asinsvadu izturību, stimulē vielmaiņu pie šķidruma uzkrāšanās vai arī tā aiztures, derīgi pie aptaukošanās u.c.
- Ja rokas noberzē ar sāli un noskalo ar ūdeni, no tām viegli var noņemt sīpola smaržu.
Avots: redzet.eu