Šāda savstarpējā labuma gūšanas forma ir populāra jau ilgi, taču atsevišķos gadījumos laika gaitā mēdz rasties konflikta situācijas.

Aprūpe pret mantu

Tiesu administrācijā skaidro, ka uztura līgums ir līgums, kurā viena puse (uztura devējs) apņemas periodiski dot otrai pusei (uztura ņēmējam) noteikta apmēra uzturu – naudas līdzekļus un citas lietas, un pakalpojumus, piemēram, nodrošināt aprūpi vai medicīniska rakstura palīdzību u.tml., par to pretī saņemot kādu mantisku vērtību.

Uzturs ir kopšana, ēdināšana, apģērbs, taču var noteikt vēl konkrētas lietas, ko līdzēji saprot ar uzturu.

Vienlaikus ir jāsaprot, ka uztura līgums neparedz naudas nodrošinājumu, bet gan pakalpojumu sniegšanu.

Visplašāko informāciju par uztura līgumu, nosacījumiem un tā slēgšanu var iegūt pie zvērinātiem notāriem, norāda Tiesu administrācijā.

“Kurzemes Vārda” uzrunātajos notāru birojos apgalvo, ka uztura līgumu visbiežāk slēdz par pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret uztura ņēmēja īpašumā esošu nekustamo īpašumu – māju, dzīvokli, zemi u.c.

Ir arī gadījumi, kad vienošanās noslēgta par citu mantu. Respektīvi – uztura ņēmējs nodod uztura devējam īpašumu, pretī saņemot aprūpi.

Taču situācijas mēdz izveidoties dažādas. Šoruden ar “Kurzemes Vārdu” sazinājās kāda sieviete cienījamos gados, kurai noslēgts uzturlīgums.

Seniore iedevusi uztura devējiem dzīvokļa atslēgas, un viņi dzīvoklī teju iet un nāk, kad grib, bez viņas ziņas.

Savukārt Marija pirms 20 gadiem ar savu ģimeni apdzīvoja pusi mājas. Otrā pusē dzīvoja pensionāru pāris, kuriem nebija tuvinieku.

Tā kā ģimene palīdzēja vecīšiem ar transportu, ēdiena sagādi, mājas sakopšanu, aptieku un ārstu apmeklējumiem, viņi ierosināja noslēgt uzturlīgumu – seniori līdz sava mūža beigām varēs dzīvot savā mājoklī, bet pēc viņu abu nāves nekustamais īpašums pāries viņiem.

“Tagad mums ir visa māja,” skaidro Marija.

“Mums bija ļoti labas attiecības jau pirms tam, bet vienlaikus viņi gribēja būt droši, ka var dzīvot savās mājās līdz mūža galam.

Gadījumi jau ir visādi, kad uzticas, uztaisa parasto dāvinājuma līgumu un tad izmanto likuma robus, apvārdo tos vecīšus un viņus pašā vecuma galā gandrīz izliek uz ielas,” norāda Marija.

Pirms vērsties pie notāra…

Uztura līgumu iespējams noslēgt ar jebkuru izvēlētu personu, turklāt uzturu var pielīgt ne tikai uztura ņēmējs pats sev, bet arī vēl kādam citam cilvēkam, piemēram, savam laulātajam dzīvesbiedram.

Uztura līgumā līdzējiem sākotnēji abpusēji mutiski, kā arī uz papīra jāsaraksta un jāvienojas par aprūpes nosacījumiem – kādus pakalpojumus, cik bieži un kādā apjomā sniegs uztura devējs.

Līgumā ieteicams ļoti precīzi un detalizēti noteikt visus sniedzamos pakalpojumus, jo īpaši, ja līgums tiek slēgts starp svešām personām, kas nav radinieki.

Jo plašāk atrunāts ir uztura līgums, jo mazāk pārpratumu radīsies.

Līgumā vajadzētu pārrunāt arī uztura vērtības palielināšanas iespējas (ņemot vērā, ka uzturlīgums var būt ilglaicīgas saistības, bet gadu gaitā apstākļi un izmaksas var mainīties).

Uztura ņēmēja nāves gadījumā devējs kļūst par pilntiesīgu īpašuma saimnieku.

Savukārt, ja pirmais nomirst uztura devējs, tad šīs saistības var pārmantot devēja mantinieki, ja vien viņi piesakās mantojumam. Tādēļ būtiski pirms līguma slēgšanas pārrunāt arī to.

Ja tomēr uztura līgumu grib atcelt…

Apstrīdēt uztura līgumu var tikai tad, ja ir pierādāmi iemesli, ka uztura devējs nav pildījis līguma noteikumus, vai to var atcelt, abām pusēm labprātīgi vienojoties.

Gadījumā, ja uztura devējs nepilda uzņemtos pienākumus – pastāv strīds, piemēram, uzturs netiek nodrošināts vai tas ir nepietiekamā līmenī –, uztura ņēmējam ir tiesības celt prasību tiesā par līguma atcelšanu. 

Jāņem vērā, ka, noslēdzot uztura līgumu, uztura ņēmēja mantinieki ar uztura līgumu nodoto īpašumu nemantos.

Gadījumā, ja uztura ņēmēja dzīvē mainās situācija, ka,

piemēram, salabst ar savu tuvinieku, kam gribētu atstāt mantojumu, līgumu apstrīdēt šī iemesla dēļ vien nevarēs.

“Atsevišķos gadījumos strīda risināšanai var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Lai to saņemtu, personai jāatbilst noteiktam personu lokam – trūcīga, maznodrošināta, pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību, piemēram, cietusi vardarbībā, kurai ir tiesības saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību – un jāiesniedz Tiesu administrācijā iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam, aprakstot tajā strīda būtību un pievienojot dokumentu kopijas, kas apliecina tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un kas saistītas ar strīda raksturu, piemēram, uztura līguma kopiju u.c.,” papildus piemetina Tiesu administrācijas pārstāve Rūta Grikmane.