Kā zināms, mūsu naudas aprite tiek uzpasēta jau šobrīd, proti, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāziņo VID par klientiem, kuru kontu apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedzis 15 000 eiro, kā arī par skaidras naudas iemaksām virs 7000 eiro.

Tagad tiek virzīti grozījumi noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Tie paredz, ka “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma” subjektiem (kredītiestādēm, finanšu iestādēm u.c.) būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad klients veiks skaidras naudas iemaksu, kuras apmērs ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksu, kuras apmērs ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

Šāds ziņojums būs jāsniedz arī tad, ja fiziska persona nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Kāda lasītāja laikrakstam stāsta: “Krāju skaidru naudu, lai samaksātu par dēla studijām. Katru mēnesi no algas atlieku konkrētu summu un, kad sakrāti vajadzīgie 1300 eiro, šo naudu bankomātā iemaksāju savā kontā, pēc tam pārskaitu augstskolai.

Vai tas nozīmē, ka turpmāk man, iemaksājot savā kontā 1300 eiro, būs jāiesniedz sliekšņa deklarācija?”

VID, skaidrojot plānotās izmaiņas, vispirms norāda, ka grozījumi minētajos noteikumos vēl nav apstiprināti Ministru kabinetā.

Līdz jūlija sākumam tie bija pieejami publiskai apspriešanai.

“Iedzīvotājiem šī jaunā norma neradīs nekādus jaunus pienākumus.

Datu apmaiņa notiks starp Finanšu izlūkošanas dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu, savukārt datus Finanšu izlūkošanas dienestam par savu klientu veiktajām skaidras naudas izmaksām/iemaksām bankomātos vai filiālēs sniegs bankas un citas kredītiestādes.

Datu apmaiņa starp Finanšu izlūkošanas dienestu un VID par skaidras naudas apriti nekādā veidā neierobežos fizisko vai juridisko personu tiesības rīkoties ar tiem piederošajiem naudas līdzekļiem,” norāda VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

“Skaidras naudas aprites statistika liecina, ka normatīvā regulējumā pieteiktie skaidras naudas darījumu paziņošanas sliekšņi pārsniedz iedzīvotāju tipveida skaidras naudas izņemšanas/ieguldīšanas summas.

Vienlaikus VID apzinās, ka

būtiskai daļai skaidras naudas iemaksu un izmaksu būs izskaidrojams ar deklarētiem fizisko un juridisko personu ienākumiem vai arī būs citi legāli izskaidrojumi.

Līdz ar to no Finanšu izlūkošanas dienesta saņemto informāciju par fizisko un juridisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām kontos izmantosim, veicot rūpīgu nodokļu nenomaksas risku izvērtējumu, proti, vērtējot to kopsakarībā ar citu VID rīcībā esošo informāciju par šo nodokļu maksātāju (tai skaitā deklarētajiem ienākumiem, kontu apgrozījumu, nodokļu maksāšanas režīmu u.c.).”

VID atzīmē, ka, tikai konstatējot būtiskus iespējamos nodokļu nenomaksas riskus (piemēram, VID rīcībā nav informācijas par iedzīvotāja oficiāliem ienākumiem, kas varētu pamatot šo naudas līdzekļu izcelsmi, vai skaidras naudas aprite būtiski pārsniedz uzņēmuma kopējo darījumu vērtību), nodokļu maksātājam var lūgt skaidrojumu par kontos iemaksātās skaidrās naudas izcelsmes avotiem, kā arī labprātīgi deklarēt ienākumus, kuru rezultātā veidojušies šie skaidras naudas līdzekļi, kas līdz šim nav deklarēti.

Ja persona ienākumus labprātīgi nedeklarēs, tai var piemērot nodokļu kontroles pasākumus, kuru rezultātā var tikt aprēķināts papildus budžetā maksājamais nodoklis.

K. Augstkalne-Jaunbērziņa: “Piemēram, ja persona nevarēs pamatot kontos iemaksātās skaidras naudas izcelsmi vai arī, pārbaudot tās sniegto informāciju, netiks gūta pārliecība par naudas izcelsmes avotiem (tai skaitā, ka avots ir ar nodokli neapliekams ienākums),

persona tiks aicināta labprātīgi deklarēt ienākumu, kas bija šo naudas līdzekļu izcelsmes pamatā, un nomaksāt budžetā nodokli.

Ja tas netiks izdarīts, nodoklis var tikt aprēķināts kontroles pasākuma rezultātā.”

Uzziņai

> Finanšu izlūkošanas dienestam datus par savu klientu veiktajām skaidras naudas izmaksām/iemaksām bankomātos vai filiālēs sniegs bankas un citas kredītiestādes (NILLTPFN subjekti).

> Mērķis ir pilnveidot sliekšņu deklarāciju iesniegšanas regulējumu, tādējādi nodrošinot skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

> Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju pēc tās biedru (kredītiestāžu) aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu, sākot ar 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūs informāciju par aptuveni 28 000 fizisku personu, kas veikušas skaidras naudas iemaksas aptuveni 43 miljonu eiro apmērā, un par aptuveni 18 000 juridisku personu, kas kredītiestāžu kontos iemaksājušas aptuveni 83 miljonus eiro.

Savukārt, nosakot skaidras naudas izmaksas darījumu, sākot ar 1500 eiro, mēneša laikā sliekšņa deklarācijās tiktu ietverta informācija par 3769 fiziskām personām, kas veikušas izmaksas 23 miljonu eiro pmērā, un 540 juridiskām personām, kas veikušas skaidras naudas izmaksas aptuveni 60 miljonu eiro apmērā.

Avots: Noteikumu projekta anotācija

Kas ir NILLTPFN subjekti?

Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

> kredītiestādes;

> finanšu iestādes;

> ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu, komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

> zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

* nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

* klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

* visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

* juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

>  juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji:

* nekustamā īpašuma darījumu starpnieki,

* izložu un azartspēļu organizētāji,

* personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

> citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 eiro vai lielākā apmērā;

> parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

> personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka;

>  maksātnespējas procesa administratori.

Avots:  NILLTPFN likums