Ne visu var ietekmēt

“Jāsaprot, ka Covid-19 ir smaga akūta respiratorā sindroma koronavīruss (SARS-CoV-2). Šie burtiņi to arī nozīmē, ka galvenokārt vīruss bojā plaušas, kā rezultātā notiek izmaiņas plaušaudos,” slimības būtību izskaidro RSU docētājs K. Rācenis.

Viņš saskāries ar neizpratni no pacientiem, kāpēc šo slimību nevar vienkārši izārstēt, ja jau skaidrs, kā tā noris. “Diemžēl mums vēl nav zāļu, kas varētu izārstēt Covid-19. Iepriekš runāts par dažādiem medikamentiem, kas it kā pierādījuši savu efektivitāti cīņā ar Covid-19, bet lielākā daļa klīnisko pētījumu liecina, ka to efektivitāte nav augsta,” dakteris skaidro.

Viņš stāsta, ka lieli plaušu bojājumi neattīstās uzreiz, vajadzīgs laiks. Brīdī, kad vīruss ir iekļuvis organismā, pacientam vēl nav ne mazākās nojausmas, ka šis vīruss tur ir. Tas ir inkubācijas periods, un tikai pēc tam parādās pirmie simptomi.

Laika intervāli atšķiras, bet lielākoties mediķi runā par 4–6 dienām, kas paiet, līdz varam nojaust par vīrusa esamību organismā.

Kādam pirmie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu sāpes, citam – caureja, klepus, neliels elpas trūkums. Tikmēr vīruss jau ir iekļuvis organisma šūnās. “Tajā brīdī, kad pamanām simptomus, vīruss praktiski jau ir inficējis visas šūnas,” skaidro K. Rācenis.

Tāpat viņš skaidro, ka slimnīcās nonākušajiem pacientiem nereti netiek ārstēta pati Covid-19 slimība, bet gan tiek novērstas dažādas komplikācijas, ko slimība izraisījusi. Galvenā nepieciešamība pacientiem ir skābekļa pievade, citiem veidojas trombozes, kas jānovērš.

“Temperatūras un dažādu citu simptomu parādīšanās liecina, ka strādā imūnsistēma. SARS-CoV-2 gadījumā tā strādā paātrināti, tāpēc rodas iekaisums, bet tas var radīt trombozi.

Trombi var rasties jebkur – plaušās, sirdī, galvas smadzenēs. Nereti cilvēkiem pēc tam ir sirds mazspēja vai centrālās nervu sistēmas iekaisumi,” skaidro mediķis.

40 procentos gadījumu ir novērota arī nieru mazspēja, ko izraisījusi inficēšanās.

K. Rācenis izdala divus lielos faktorus, kas ietekmē slimības smagumu vai pat letālu iznākumu: tie ir ietekmējamie un neietekmējamie faktori. Pie ietekmējamiem faktoriem ir cilvēka aptaukošanās, D vitamīna trūkums un paša vīrusa deva.

Savukārt neietekmējamie faktori ir vecums virs 60 gadiem, hroniskās slimības, ģenētiskā predispozīcija (iedzimtās slimības) un cilvēka dzimums – vīrietis.

Tāpat mediķiem nav viegli izšķirties par lēmumu, vai pacientu nepieciešams hospitalizēt. Simptomi, kuru dēļ pacients tiek ievietots slimnīcā, ir dažādi, bet viens no svarīgākajiem ir skābekļa trūkums asinīs.

“Ja ir ļoti krasas izmaiņas asins analīzēs, tas norāda, ka nepieciešama papildu terapija un medikamenti jāievada intravenozi. Būtisks ir arī plaušu stāvoklis, tādēļ mēs pētām, kādas izmaiņas plaušās notikušas. Šie ir tie kritēriji, pēc kuriem skatāmies, kad lemjam par pacientu stacionēšanu,” skaidro K. Rācenis.

Temperatūra nav blakne

Profesore J. Kroiča savukārt uzsver, ka vakcīna dod iespēju nepiedzīvot smagu slimības gaitu un nenomirt no Covid-19.

Mediķi izsecinājuši, ka jaunie vīrusa paveidi, kas parādījušies arī Latvijā, diemžēl prasa ilgāku atveseļošanās laiku un ilgāku ārstēšanos slimnīcās.

“Ja iepriekš hospitalizācija bija nepieciešama vidēji trīs nedēļas, tad patlaban uzturēšanās stacionārā jau ir daudz ilgāka. Turklāt arvien vairāk slimo tieši jauni cilvēki,” skaidro J. Kroiča.

Vairāk Covid-19 pacientu slimnīcās, protams, nozīmē lielāku slodzi mediķiem un mazāk iespēju palīdzēt citiem.

Profesore savā praksē ir saskārusies ar cilvēkiem, kas uzskata, ka, inficējoties ar kovidu un to pārslimojot bez simptomiem, var turpināt ikdienas dzīvi, kā ierasts.

“Tā ir aplamība. Cilvēks, kam ir pozitīvs Covid-19 testa rezultāts, ir slims, pat ja viņš to fiziski neizjūt. Šī slimība var būt asimptomātiska, vieglas formas, vidēji vieglas formas un smagas formas. Ja cilvēks, būdams inficējies, nemaina savus ikdienas ieradumus un satiek citus, viņš ir bīstams sabiedrībai, jo turpina inficēt apkārtējos cilvēkus, kuriem slimība var izvērsties daudz smagākā formā,” par inficēšanās riskiem atgādina J. Kroiča.

Mediķe vēlreiz uzsver, ka organisma reakcija uz potēm ir normāla parādība. “Tās nav nevēlamas blakus parādības, bet gan normāla organisma reakcija uz vakcīnu, līdzīgi kā uz jebkurām citām vakcīnām, ko esam saņēmuši savas dzīves laikā,” skaidro speciāliste.

J. Kroiča arī atzīst, ka ļoti retos gadījumos reakcija uz vakcīnu var būt smaga, taču Latvijā tādu gadījumu vēl pagaidām nav bijis. Ir runa par hipertensīvo krīzi, kas ir asinsspiediena izteikta paaugstināšanās, alerģisku reakciju, anafilaksi, trombembolijām.

Tāpēc mediķi pirms vakcinēšanas pacientam vaicā par alerģijām, jo ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties tieši dažādu alerģisku reakciju dēļ, kaut arī viņi labprāt poti pret Covid-19 saņemtu.

Kad jāsaņem nākamā pote?

K. Rācenis skaidro, ka slimības ierobežošanai ir būtiski izveidot pūļa imunitāti, kas ir 75–80% vakcinētu iedzīvotāju, lai arī tie cilvēki, kas nav vakcinēti, neslimotu ar Covid-19.

Neraugoties uz dažu citu valstu pieredzi, Latvijā mediķi neiesaka miksēt dažādu ražotāju vakcīnas. Rekomendācija ir revakcināciju veikt ar tā paša ražotāja vakcīnu, kas iepotēta pirmā.

Katrs ražotājs noteicis atšķirīgu otrās devas saņemšanas termiņu. Vakcīnas “Moderna” otrā pote jāveic aptuveni 4 nedēļu laikā, bet “AstraZeneca” vakcīnas otrreizējo devu vēlams saņemt nākamo 9–12 nedēļu laikā, “Pfizer” vakcīna jāatkārto pēc 3 nedēļām, bet “Johnson&Johnson” vakcīnai revakcinācija vispār nav paredzēta.

Ja cilvēks ir inficējies ar Covid-19 un pēc testēšanas saņēmis atzīmi “pozitīvs”, tad vakcinēties nevajag.

“Ja cilvēks ir ieradies uz poti un viņam ir slimības simptomi, viņu nemaz nevakcinēs, arī citu slimību, tai skaitā saaukstēšanās, gadījumos vakcinācija nav vēlama. Vispirms ir jāizārstējas,” skaidro K. Rācenis.

Ir gan bijis, ka cilvēkam konstatē Covid-19 pēc pirmās vakcīnas saņemšanas. “Tas nozīmē, ka cilvēks ir vakcinējies inkubācijas periodā, kad simptomi vēl nav jūtami, bet tādā gadījumā tas nerada kaitējumu cilvēka veselībai,” dakteri skaidro.

Viņi iesaka uz poti nesteigties arī tad, ja cilvēkam noteikts kontaktpersonas statuss.

K. Rācenis pie saviem pacientiem pārliecinājies, ka cilvēki, kuri ir saslimuši pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas, Covid-19 infekciju pārcieš daudz vieglāk un viņu slimības gaita nepāriet smagā formā. “Ja cilvēks nav potēts pret Covid-19, pat no asimptomātiskas formas pēc kāda laika slimība var pāriet vidēji smagā un pat smagā stadijā,” dakteris skaidro.

UZZIŅAI

Kas jāievēro pēc vakcīnas saņemšanas?

Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15 minūtes, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību (anafilakses gadījumos). Drīkst mazgāt injekcijas vietu, drīkst lietot alkoholu, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus. Nekādu ierobežojumu nav.

Kādas ir iespējamās organisma reakcijas uz poti?

Iespējamās reakcijas pēc vakcinācijas ir sāpes, pietūkums, apsārtums, nieze, siltuma sajūta injekcijas vietā. Tas viss pāriet pats no sevis. Var būt arī paaugstināta temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, miega traucējumi, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, vemšana.

Cik ilgi var izjust reakciju uz poti?

Sagaidāmā reakcija pēc vakcīnas otrās devas var būt izteiktāka nekā pēc pirmās devas. Parasti reakcija ilgst vidēji 1–2 dienas. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās. “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām parasti reakcija ir izteiktāka tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem organisma reakcija ir spēcīgāka nekā senioriem. 

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs