Būtiskākais nākamā gada Liepājas budžetā ir tas, ka pašvaldības ienākumi pieaugs, celsies arī pašvaldības darbinieku algas, papildināta palīdzība ģimenēm, uzskata pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. Taču viņš neslēpj – pilsētai ir vairākas vajadzības, kuru finansēšanas avots ir lielais nezināmais. Ar pašu budžeta līdzekļiem visam nepietiek.

Prognoze piesardzīga

Budžeta plāns, kādu 2020. gadam dome apstiprināja 19. decembrī, rāda mazākus kopējos ienākumus, nekā tie bijuši šogad. Taču Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece un pilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs uzsver – gada pirmo budžeta plānu veido, ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) ļoti piesardzīgās nodokļu ieņēmumu prognozes. Bez tam pagaidām ieņēmumos rēķina valsts mērķdotācijas pedagogu algām tikai gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, tā tas notiek ik gadu. Gaidāmi vairāki budžeta grozījumi gan februārī, kad būs zināms precīzs ieņēmumu atlikums uz gada sākumu, domē to sauc par “investīciju budžetu”, jo tā ir nauda, ko piešķirt lielākiem projektiem. Līdzīgi budžetu groza pavasarī, kad zināmas dažu kapitālsabiedrību dividendes, kuras pilsētai iespējams saņemt. Un vasaras otrajā pusē, kad valsts piešķir mērķdotācijas pedagogu algām gada pēdējiem četriem mēnešiem – tā ir ievērojama summa, šogad, piemēram, tie bija 4,8 miljoni eiro. Korekcijas budžetā jāveic arī tad, ja apstiprina jaunus ES struktūrfondu līdzfinansētus projektus un pilsēta ņem kredītus.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pagaidu prognoze 2020. gadam ir 38,75 miljoni eiro – tas ir par 2,36 miljoniem mazāk nekā 2019. gada precizētajā plānā. Prognozi “provizoriski” noteikusi FM, ņemot vērā gaidāmās darba algu un iekšzemes kopprodukta prognozes, un šajos ieņēmumos pašlaik nav ierēķināti nodokļi no skolotāju algām gada pēdējos mēnešos.

Ārkārtīgi piesardzīga ir FM prognoze par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem 2020. gadā – 3,485 miljoni eiro jeb par 28,41 procentiem mazāk nekā šogad. Pašvaldības Finanšu pārvaldes pieredze rāda, ka Liepājas īpašnieku maksātspēja un disciplinētība nodokļa maksāšanā ir daudz labāka, turklāt jau ilgstoši pašvaldība lieliski atgūst nodokļa parādus. Tāpēc R. Fricbergs un E. Kalveniece spriež, ka NĪN ieņēmumi, visticamāk, arī turpmāk būs labāki par plānotajiem.

J. Vilnītis un pilsētas finanšu vadītāji uzskata, ka Liepājas budžets 2020. gadā kopumā veidosies bagātāks par šī gada budžetu. Bez tam pašvaldībai kredītsaistību apmērs ir ļoti zems – tikai 5,86 procenti no šī gada budžeta izdevumiem. Nākamgad tas būs vēl zemāks. Tas nozīmē – ja vien valdība pilsētai dos iespēju aizņemties nozīmīgām iecerēm, tad pašvaldība to varēs.

Lielākas 1494 algas

Visiem pašvaldības darbiniekiem, izņemot ierindas deputātus, pieaugs algas. J. Vilnītis stāsta, ka šoreiz domāts par to, lai faktiski katram darbiniekam pie algas klāt būtu 10 procenti – algas nepieaugs vienīgi tajos gadījumos, kad jau sasniegti atļautie amata algas griesti. Šāds algas pieaugums būs arī pašam mēram un viņa vietniekiem. Vienīgie, kurus algas pieaugums neskars, būs ierindas deputāti. J. Vilnītis uzskata, ka ir ļoti liela starpība, vai cilvēks pašvaldības darbam veltī visu ikdienu, vai arī tikai divreiz mēnesī atnāk uz sēdēm.

Kopā 2020. gadā algu pieaugums sagaida 1494 pašvaldības darbiniekus – tostarp pašvaldības policistus, sociālos darbiniekus, bibliotekārus, muzeja darbiniekus, pārvaldēs strādājošos un citus, stāsta E. Kalveniece.

J. Vilnītis uzsver, ka beidzot novērsīs krīzes laika netaisnību pret bērnudārzu pedagogiem, kuriem nemaksāja algu par pilnu slodzi (tikai par 0,9), lai gan būtībā pedagogi strādāja tikpat daudz. Tagad noteikts, ka 36 stundas nedēļā viņiem jāpavada, darbojoties ar bērniem, bet 4 stundas jāatvēl nodarbību gatavošanai. Pilnas slodzes alga būs 750 eiro.

Pašvaldības uzņēmumi nav pilsētas budžeta iestādes, tādēļ tiem par savu darbinieku algām jālemj pašiem. Izņēmums ir Liepājas teātris. Kultūras ministrs paziņojis, ka nozarē algas cels par 16 procentiem. Bet Liepājas teātris ir vienīgais profesionālais pašvaldības teātris. Vai tādēļ tam jāpaliek bez algu palielinājuma? SIA “Liepājas teātris” spējot no saviem resursiem pielikt algas par 6 procentiem, bet pārējo pieaugumu, 10 procentus, dos pilsēta no sava budžeta – stāsta pilsētas mērs.

Vairāk 2020. gadā atvēlēs sociālajiem pabalstiem – kopā 5 miljonus eiro (2019. gadā – 4,73 miljonus). Pēc J. Vilnīša domām, tas ir būtiski, jo “tomēr kaut kāda sadaļa ir draudzīgāka ģimenēm”. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka palielinās bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro un garantēto iztikas minimuma slieksni bērniem trūcīgās ģimenēs. Šādās ģimenēs šogad dzīvo vairāk nekā 70 bērnu. “Mazliet plānus izjauca tas, ka pašvaldībai bija daļēji jāpārņem 1.–4. klašu ēdināšana. Valsts no vienas pusdienu cenas segs 71 centu – teorētiski pusi. Bet ja iepirkumā pusdienu izmaksas būs virs 1,42 eiro, tad mums būs jāsedz vairāk nekā puse. Pašvaldībai gadā tie ir apmēram 340 tūkstoši eiro. Šo naudu varēja veltīt kaut kam citam, piemēram, varējām ēdināt visus bērnus no ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Tas būtu bijis liels atbalsts,” pasūkstās mērs.

Citiem darbiem

Lai arī šo sauc par uzturēšanas budžetu, tajā jau paredzēti līdzekļi visai daudziem lieliem jauniem darbiem. Nākamgad plānota Cukura ielas pārbūve (no Grīzupes ielas līdz Ģenerāļa Baloža ielai), Kārļa Zāles laukuma, Roņu ielas, Ezermalas ielas pārbūve līdz ar dzelzceļa tilta pārveidi par gājēju un velosipēdistu tiltu pār Tirdzniecības kanālu. “Īpašs prieks, ka plānots labiekārtot vienu no Liepājas simboliem – pludmali,” saka domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Viņš uzsver, ka turpināsies arī mikrorajonu pagalmu labiekārtošanas un kultūras pieminekļu saglabāšanas programma.

Vairāk nekā 2,5 miljoni eiro (tostarp 1,92 miljoni – valsts un Eiropas struktūrfondu finansējums) paredzēti 7., 8. un 15. vidusskolas vides uzlabošanai.

Ieplānota arī virkne kultūras norišu un izdevumi tām: 50 tūkstoši eiro Liepājas 395. dzimšanas dienai, 60,9 tūkstoši “Līvas ciema svētkiem”, programmā ir arī daudzi citi tradicionāli kultūras, izklaides un svētku pasākumi. J. Vilnītis stāsta, ka 2020. gadā atgriezīsies liepājnieku iecienītais 4. maija pilsētas un valsts vēstures iepazīšanas sarīkojums “Liepājas pēdas”. Tāpat ieplānots 395 tūkstošu eiro atbalsts lieliem sporta notikumiem, tostarp starptautiskām florbola, tenisa, volejbola un rallija sacensībām.

Lielie nezināmie

Vairākas nozīmīgas ieceres budžetā nav redzamas. Janvārī noslēgsies pieteikumu iesniegšana bērnudārza ēkas projektēšanas un būvniecības iepirkumam Liedaga ielā 6, kur pašvaldība ar ES fondu līdzfinansējumu vēlas uzbūvēt bērnudārzu 144 vietām (līguma izpildes laiks – 360 dienas), un bērnudārza ēkas un teritorijas atjaunošanas iepirkumam Koku ielā 10, kur plāno iekārtot vietas 220 bērniem (līguma izpildes laiks – 200 dienas).

J. Vilnītis stāsta, ka bērnudārza projektam Liedaga ielā 6 paredzētais finansējums kopā ir 2,5 miljoni eiro, tajā skaitā pašvaldības līdzfinansējums – apmēram 300 tūkstoši eiro. Būvprojektu minimālajā sastāvā jau izstrādājis birojs “MG arhitekti”. “Bet bažas, ka šim stāstam 2,5 miljoni ir par maz. No vienas puses, esmu cerīgs, bet no otras puses – bažīgs.”

Bijušo rūpnīcas īpašumu, kurā saimniekoja firma “V.O.V.A.”, pašvaldība iegādājās šogad par 600 tūkstošiem eiro, lai Koku ielā 10 atjaunotu bērnudārzu. Šim mērķim nav līdzfinansējuma, pilsētai tam naudas trūkst. Atjaunošanas projektam, teritorijas sakārtošanai pašvaldība jau būs izdevusi ap 100 tūkstošiem eiro. Lēsts, ka bērnudārza atjaunošanai vajadzēs ap 1,5 miljoniem eiro, pilsēta lūgs aizņēmumu valstij. Pagaidām pašvaldībām atļauti kredīti tikai ES līdzfinansētiem projektiem. Liegts aizņemties no bankām – tikai no Valsts kases.

Cits lielais nezināmais ir koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atjaunošana. Tā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta iecere – daļa no lielāka projekta, kas saistīts ar Dienvidkurzemes mantojumu. Taču “Pūt, vējiņi!” pārbūvei pietrūkst 1,7–2 miljoni eiro. Citas Dienvidkurzemes mantojuma projekta sadaļas jau ievieš – par godu Svētās Trīsvienības katedrāles fasāžu restaurācijas finālam jūnijā iecerēts pateicības dievkalpojums; turpinās Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija Kungu ielā 24, tur būs interjera muzejs (bet arī šīs ēkas atjaunošanā ir negaidītas izmaksas).

Būvdarbu iepirkuma rezultāti estrādei “Pūt, vējiņi!” vēl nav pasludināti. J. Vilnītis neslēpj, “atsevišķi politiķi ir nobijušies no sabiedrības spiediena”, tas ir, no dažu cilvēku interneta vidē paustās nepatikas pret pārbūves projektu. J. Vilnītis tomēr uzskata, ka estrāde ir jārekonstruē. Citādi par atjaunošanu var aizmirst “vismaz uz desmit gadiem”, bet estrāde bīstama jau tagad, saka mērs. Dome meklēs atbalstu Kultūras ministrijā.

Uzziņai

Liepājas pašvaldības budžeta prognoze 2020. gadam (apstiprināta 2019. gada 19. decembrī), miljonos eiro

Kopējie ieņēmumi 109,35, tajā skaitā:

/ pamatbudžeta ieņēmumi 99,34*

/ līdzekļu atlikums uz gada sākumu 2,51**

/ kredītlīdzekļu piesaiste 7,48

*Pašlaik mazāk nekā 2019. gadā, jo nav vēl iekļautas valsts mērķdotācijas pedagogu algām 2020. gada pēdējiem četriem mēnešiem.

**Tajā skaitā gan noteiktiem projektiem paredzēts finansējums, gan arī 1,31 miljons eiro brīvo līdzekļu, kurus deputāti varēja sadalīt dažādiem mērķiem.

Pamatbudžeta lielākie ieņēmumu avoti, prognoze 2020. gadam, miljonos eiro

/ Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 38,75,

/ Dotācija no pašvaldību izlīdzināšanas fonda 17,5,

/ Budžeta iestāžu maksas pakalpojumi 8,12,

/ Nekustamā īpašuma nodoklis 3,49,

/ Nenodokļu ieņēmumi (nodevas, naudas sodi, ieņēmumi no īpašumu pārdošanas, dividendēm utt.) 0,83,

/ Azartspēļu nodoklis 0,4.

Kam naudu tērēs? Piemēri (miljonos eiro)

(Potenciālie bumbuļi potenciālajā eglē – pēc redaktora un maketētāja izvēles – cik vajag)

Pašvaldības darbinieku atlīdzībai un apdrošināšanai 37,46

Roņu ielas pārbūvei 1,76

Kārļa Zāles laukumam 2

Ezermalas ielai 1

Cukura ielai 1,60

Pludmales labiekārtošanai 1,47

Grants ielu asfaltēšanai 0,2

Peldu ielas 5 pārbūvei 4,32

Dienvidkurzemes mantojumam (Hoijeres viesnīca, “Pūt, vējiņi!”, Svētās Trīsvienības katedrāle) 4,03

Pilsētas svētku noformējumam 0,2

7., 8., 15. vidusskolas vides uzlabošanai 2,6

Sociālajiem pabalstiem 5

Potenciālā egles bilde – Egons, vienā no 20. decembra mapēm

Potenciālās citas ilustrācijas:

Pūt, vējiņi – Nora/foto2019/pūt-vējini/ – kāds no kadriem pēc izvēles:

Lai arī koncertestrāde “Pūt, vējiņi!” ir sliktā stāvoklī un tās atjaunošanai daļēji rasti līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, visam naudas nepietiek. Nav zināms, vai pašvaldība to spēs rekonstruēt.

Ilustrācija – Livland

Vai arī – Egonam esmu palūgusi nobildēt Kārļa Zāles laukumu un Ezermalas ielu ar dzelzceļa tiltu (nezinu, vai šīs bildes jau ir): potenciālais paraksts:

Nākamgad sāksies vērienīgi darbi vairākās ielās. Gaidāma arī Kārļa Zāles laukuma un Ezermalas ielas, dzelzceļa tilta pārbūve.