Šis gads nesis pamatīgas izmaiņas izglītības nozarē. Gan Liepājā, gan bijušajā rajonā skolas tika likvidētas un apvienotas. Gaviezes un Dunalkas pamatskolas slēdza, Liepājas 2. un 12. skolu apvienoja, Grobiņas novadā apvienoja sešas mācību iestādes, lai izveidotu vienu vidusskolu. Arī 8. Liepājas vidusskolai pievienoja Liepājas Vakara maiņu vidusskolu. Turklāt, Izglītības ministre līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs. Arī šis lēmums var mainīt vairāku skolu likteņus.

Grobiņas novadā no sešām vispārizglītojošām skolām izveidoja vienu – Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu, kura šogad uzsāka savu pirmo mācību gadu. Skolu uzticēts vadīt Lailai Urbānei. “Laila ir ļoti mērķtiecīga direktore. Viņa ir piesaistījusi lielisku komandu,” stāsta Grobiņas Izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu komisijas priekšsēdētāja Ginta Kampare. Domes pārstāve nenoliedz, ka apvienošanās process bijis grūts un ne bez starpgadījumiem. “Vislielākais mīnuss šajā posmā no janvāra, kad sākām strādāt pie apvienošnas, bija komunikācijas trūkums. Apzinos, ka vairāk vajadzēja runāt ar vecākiem, skaidrot situāciju. Esam no kļūdām mācījušies un šobrīd jau runājam ar vecākiem par pārmaiņām un citām norisēm,” atzīst G. Kampare. Izglītības nodaļas vadītāja stāsta, ka vērtējot kopsummā, apvienošanās bijusi veiksmīga. Viņa gan nenoliedz, ka nedaudz žēl zaudētā ģimnāzijas statusa, taču, ņemot vērā paredzamās novadu reformas, šis ir optimālākais skolas pastāvēšanas risinājums.

Līdzīgus likteņus skāra arī vairākas Liepājas skolas. Šis bija pirmais mācību gads Liedaga vidusskolai, kas izveidota, apvienojot 2. un 12. vidusskolas, kā arī Liepājas 8. vidusskola tika apvienota ar Vakara maiņas vidusskolu. “Divu mazākumtautību skolu apvienošanā esam ieguvuši vienu lielu, spēcīgu skolu ar profesionālu mācību spēku. Ja sākumā bija bažas, ka būsim spiesti veidot divu maiņu skolu dēļ lielā bērnu skaita, tad tagad redzam, ka profesionālas administrācijas darbības rezultātā, mācības kvalitatīvi spēj notikt vienā maiņā,” stāsta Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre – Lathere. Viņa arī uzsvēra, ka šī apvienošana devusi lielu labumu 10. vidusskolai, jo bijušās 12. skolas ēkā ir izvietojusies Čakstes sākumskola. Tas būtiski ir atrisinājis gadiem samilzušo ēkas problēmu. “Mums vairs nav jāīrē pašvaldībai nepiederoša ēka un, protams, mācībām 12. skolas māja ir daudz piemērotāka.” Kristīne Niedre – Lathere atzīst, ka 8. un Vakara maiņu vidusskolas administrācijai ir “jāiet cauri jaunam posmam”, jo skola šobrīd īsteno programmas, ar kurām līdz šim nav bijusi pieredze. “Bet pamazām, pakāpeniski viss sakārtojas. Ir iegūti ļoti spēcīgi pedagogi no likvidētās Vakara maiņu vidusskolas”.

Nākošie divi mācību gadi būs izaicinājums arī citām mācību iestādēm. Jūlija beigās ministre ieradās darba vizītē Liepājā, lai iepazīstinātu ar jauno skolu tīklu modeli. Ministres ierosinātais audzēkņu skaits skolās lielo pilsētu “grozā” ir lielāks nekā vairākas skolas spēj nodrošināt. Paredzēts, ka kritēriju pamatskolām piemēros no 2021. gada, bet vidusskolām no 2022. gada. Tāpēc izskan pamatotas bažas par četrām Liepājas skolām – 10. vidusskolu, 3. pamatskolu, 15. un 7. vidusskolām. Vistālāk no limita ir Jāņa Čakstes 10. vidusskola, kurā pēc rosinātajiem standartiem trūkst 83 skolēnu, uzreiz aiz 10. skolas seko 3. pamatskola, kurā līdz limitam trūkst 60 skolēnu. 15. vidusskolai trūkst 44 bērnu, bet 7. vidusskolai pietrūkst vien 36 audzēkņu.

Savādi, ka Liepājas pilsētas galva Jānis Vilnītis sapulcē 3. pamatskolā vecākiem apgalvoja, ka skolu problēmas esot žurnālistu izdomātas, taču uztvert ministrijas izvirzītos ierosinājumus kā ”satraukumam vēl nav pamata” ir bezatbildīgi. Jācer, ka nākošais gads nesīs kādu skaidrību un konkrētus risinājumus Liepājas skolu pastāvēšanā, kas ir atkarīgi ne tikai no ministrijas lēmumiem, bet arī no pašu liepājnieku paveiktā.