Jānis Vilnītis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs

Šis mums visiem būs būtisks un nozīmīgs gads, kad jānovērtē, kur mēs esam šobrīd, un jāvienojas par kopējām nākotnes vērtībām. Protams, mēs no pašvaldības puses turpināsim uzlabot infrastruktūru, attīstīsim ekonomiku, atbalstīsim sportu, kultūru, izglītību, meklēsim risinājumus veselības uzlabošanas jomā un turpināsim veidot Liepāju par modernu un mūsdienīgu pilsētu, kam piemīt savs īpašais šarms. Taču 2020. gadā mums visiem kopā būs arī daži vēl būtiskāki, lai gan netveramāki un ne uzreiz sataustāmi uzdevumi.

2020. gads ir Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitās gadadienas gads. Pirms trīsdesmit gadiem – 1990. gada 4. maijā – tika pieņemta Latvijas Republikas neatkarības deklarācija, ar kuru tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika.

Šis nav tikai kalendārā atzīmēts svinamais datums, svētku brīvdiena, ko pavadīt ar tuviniekiem, baudot brīvo dienu. 4. maijs apliecina mūsu valsts spēku. Tas ir mūsu nācijas pastāvēšanai ārkārtīgi svarīgs datums – diena, kad visiem kopā būtu jāizjūt tā neredzamā stīga, kas vieno ikvienu latvieti un cilvēku, kas mīl mūsu pilsētu un valsti. Būtu jāizjūt, bet vai mēs izjūtam? Vai mēs 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas jūtamies vienoti? Vienoti savā ģimenē, ar kaimiņiem, kolēģiem, vienoti savā pilsētā, novadā un valstī kopumā? Tautas vienotību ir viegli sajust lielos notikumos – dodoties emocionālā lāpu gājienā 11. novembrī, dziedot valsts himnu pēc nozīmīgām sporta uzvarām, vienojoties kopīgā dziesmā Dziesmu svētkos Mežaparka estrādē. Bet svarīgākais jautājums ir – kā mums kā nācijai justies vienotiem arī ikdienā? Kā justies vienotiem brīžos, kad privātajā dzīvē neiet viegli, kad dzīves gaidas nav piepildījušās, valsts nepilda solījumus un pašvaldībai ir citas prioritātes, kas atšķiras no individuālajām vēlmēm? Un pat tad, ja dzīve strauji virzās uz augšu, viss norit veiksmīgi, pat tad ne vienmēr ir viegli izjust vienotību.

Ir svarīgi saprast, ka brīvība, ko baudām, nav nejauša dāvana, tā ir netverama un rūpīgi sargājama. Būtiski apzināties, ka vēlmi būt brīviem katrai paaudzei jāapliecina no jauna. Daudz vieglāk to izdarīt, sekojot LR Satversmē rakstītajam un ievērojot demokrātijas pamatprincipus. Jāatceras, ka vārds “demokrātija” cēlies no sengrieķu valodas vārda “demos” (tauta) un “kratos” (vara) jeb tautas vara. To aktualizējot, mēs 2020. gadā vairākkārt aicināsim iedzīvotājus iesaistīties pilsētas veidošanas procesos, lai kopīgi definētu Liepājas vērtības, nākotnes mērķus un uzdevumus. Svarīga būs ikviena iesaiste.

Tādēļ vēl jo vairāk mums katram individuāli ikdienā jādara labākais, ko varam izdarīt sev, savai ģimenei, darbavietai, pilsētai un valstij. Individuālā atbildība ir viens no spēcīgas nācijas un līdz ar to arī spēcīgas pilsētas stūrakmeņiem.

Kā savā grāmatā “Izaugt!” raksta ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas kundze Mišela Obama: “Spēku var gūt tad, ja tu ļauj sevi iepazīt un liec sevi sadzirdēt, ja tev ir unikāls stāsts, ko pastāstīt, ja tev ir savs, patstāvīgs viedoklis un balss. Un vēl labāk, ja tu vēlies iepazīt un sadzirdēt citus.”

To es arī jums visiem, mīļie liepājnieki, 2020. gadā novēlu: ne tikai cienīsim pagātni un tradīcijas, radīsim spēcīgas Liepājas vērtības, bet arī veidosim jēgpilnu ikdienu – stiprināsim sevi un līdz ar to mūsu pilsētu un valsti kopumā, liksim mūs sadzirdēt, iepazīsim citus, izturēsimies ar cieņu cits pret citu, turēsim godā mūsu valsti un pilsētu. Attīstīsim kopā mūsu Liepāju!

Aivars Priedols, Grobiņas novada domes priekšsēdētājs

Sagaidot jauno gadu, mums katram ir svarīgi izvērtēt aizvadītajā gadā paveikto. Grobiņas novadā ir izdarīts patiešām daudz, bet galvenais, ko gribu uzsvērt, ir projekti un darbi, kas orientēti uz to, lai cilvēki būtu veseli, priecīgi un laimīgi, kas ir tik svarīgi, lai ikvienam dzīve būtu pilnvērtīga. Tāpēc man ir liels, liels prieks par izveidoto pastaigu taku gar Ālandes upi, kur cilvēki var doties pastaigās, stiprināt savu veselību. Otrs tāds projekts, kas turpina attīstīties, ir “Martas kiosks”, kur ikviens var iegādāties veselīgu pārtiku, ko mājražotāji gatavojuši no vietējiem produktiem. Turklāt, pērkot no savējiem, mēs arī atbalstām savējos, kas ir veselīgas sabiedrības pazīme. Tāpat novadā īstenojam vēl citus ar veselību saistītus projektus. Tas nozīmē, ja kustēsimies, veselīgi ēdīsim un domāsim labas domas, dakteriem darba būs arvien mazāk. Un tad cilvēki patiešām būs veseli, priecīgi un laimīgi.

Es novēlu ikvienam un pats sev arī, lai tā patiešām būtu. Un vēl jaunajā gadā novēlu atcerēties un censties ievērot trīs pamatlietas. Pirmkārt – runāt. Vajag izrunāties, lai mēs zinātu, kas otram uz sirds un pašam arī, nevis domāt, ka viņš domā tā, kā es domāju. Tā rodas daudzas nesaprašanās, ko var atrisināt pavisam vienkārši – izrunājoties.

Otrkārt – sadzirdēt. Ja mēs esam gatavi sirsnīgi izrunāties, ir jābūt gataviem tikpat sirsnīgi uzklausīt, jo tikai tad patiešām uzzināsim, kā tas otrs cilvēks jūtas, uzzināsim, kā varbūt varam viņam palīdzēt.

Un trešais ir ģimene. Mūslaiku sabiedrībā procesi tik strauji attīstās un mainās, ka spēj tikai tikt tiem līdzi un neapmaldīties. Tāpēc es domāju, ka šajā laikā vissvarīgākais, kur turēties pie pamatiem, ir ģimene. To mēs visi zinām – ja mājās un ģimenē viss ir kārtībā, tad viss veicas daudz, daudz labāk.

Laimīgu mums visiem jauno gadu!