Trešdiena, 20. janvāris Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Labāk ziemai atnākt tagad

Labāk ziemai atnākt tagad
27.12.2019 18:49

"Kurzemes Vārds"

Pāri laukiem laižas strazdu bars, dārzā no zemes spraucas laukā sīpolpuķes, bet, ejot pēc eglītes, mežā var atrast pa gailenei. Tāds sajukums valda dabā, kad aizrit pēdējās dienas vissiltākajā gadā valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka šogad tikai janvārī un jūlijā gaisa temperatūra bijusi mazliet zem normas. Pārējie mēneši bija 0,3–4,5 grādus siltāki par 1981.–2010. gada vidējo temperatūru.

Ārstes Ievas Ramanes dārzā Aizputē uz Ziemassvētkiem uzziedējusi sniega roze. Salcietīgais augs parasti ir pirmais pavasara vēstnesis. “Pagājušo reizi tā uzziedēja februārī,” pastāsta Ieva. Ziedot arī atraitnītes, kolēģei saplaukušas narcises.

Dārzkopības speciālista Māra Narvila mājās Gramzdas pagastā uzziedējušas prīmulas, viņš arī pirmo reizi redzējis, ka decembrī vairākas dienas laukos uzturas strazdi. “Tik ilgstoši siltu laiku īsti par normālu nevar uzskatīt,” viņš saka. Pavasara puķes tāpēc esot pamodušās, bet augi, kuriem ilgāks miera periods, vēl nereaģē uz šīm izmaiņām. Beidzamajās desmitgadēs īsta ziema sākas vien janvārī, bet decembrī sniega sega un sals vai kailsals ir fragmentāri, norāda M. Narvils.

Ja puķes cietīs no sala, nākamā ziedēšana pavasarī vairs tik kupla nebūšot. Tomēr augiem esot rezerves, tie pilnībā bojā neaiziet, ja vien cilvēks pats pie tā nav vainīgs. “Ja pirmie pumpuri aiziet bojā, kokiem un krūmiem ir snaudpumpuri, no kuriem tie atjaunojas. Ražas varbūt nebūs, bet augi spēj sevi pasargāt,” saka dārzkopības speciālists. Zaļa zāle tik siltā laikā neesot nekas neparasts. Ja gaisa temperatūra turas virs plus diviem grādiem, turpinās tās augšana.

“Šogad ir īpaši silts decembris. Augiem nav labvēlīgi, ka aukstuma periods pavirzās uz pavasara pusi, kad mēs visi jau gaidām siltumu. Daļā Latvijas vairs neizveidojas pastāvīga sniega sega, un augi vairāk cieš no mitruma trūkuma, jo zemē neiesūcas kūstošais sniegs. Piekrītu, ka laiks mainās un pašlaik esam zemeslodes attīstības perioda siltajā posmā,” viņš stāsta. Ja silts laiks turpināsies janvārī, situācija varot kļūt bīstamāka, jo miera periods var beigties kauleņkokiem. “Labāk būtu, ja ziema atnāktu. Taču laika prognozes sola, ka gaisa temperatūra grozīsies ap nulli. Jo siltums turēsies ilgāk, jo ticamāk, ka dārza augi modīsies. Tad, uznākot 10–15 grādu salam, tie var apsalt,” skaidro speciālists.

M. Narvils vairākas dienas saimniecības tuvumā redzējis daudz strazdu: “Putnam galvenais ir atrast ko ēdamu. Lopu ganībās ir mēsli, acīmredzot tur var atrast kukainīšus.”

Ornitologs Oskars Keišs “Kurzemes Vārdam” norāda, ka svarīgi saprast, par kādiem strazdiem ir runa, meža vai mājas, jo putni esot atšķirīgi. Tomēr abu sugu strazdu ziemošana Latvijā esot ierasta un ziemotāju skaits augot. Melno meža strazdu ziemošana pat Strenčos, Ziemeļvidzemē, ir dokumentēta jau 1960. gadā – to novērojis un aprakstījis Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts, arī pazīstams ornitologs Dr. Kārlis Vilks savā grāmatā “Atmiņas par putniem”. “Pēdējās desmitgadēs, kopš sevi atceros ar 1980. gadu sākumu (esmu dzimis 1974.), melnie un pelēkie meža strazdi ir parasti ziemotāji Jelgavā. Tas nav nekas īpašs, arī Agra Celmiņa tīmekļa vietnē www.putni.lv  teikts, ka tie bieži ziemo Latvijas rietumdaļā, pelēkais strazds vēl biežāk,” skaidro speciālists.

 

Māra Narvila foto

Linda/ Foto/ prīmula

Prīmulas Gramzdas Ēdenes dārzā nezied masveidā, vien atsevišķi augi, stāsta Māris Narvils. Decembra nogalē Ventspilī esot uzziedējuši ceriņi, Latgales pusē mežos plaukstot vizbulītes.

 

Uzziņai

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā

+ 8,1 2019. gadā;

+ 7,8 2015. gadā;

+7,7 1989. gadā;

+7,6 2000., 2008. un 2018. gadā.

Avots: LVĢMC

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz