Statistikai ir tikai augšupejoša tendence, ko lielā mērā veicina uzņēmumi. Uzņēmumi ļoti vēlas ieviest šo tehnoloģiju, līdz ar to darbinieki uz to tiek mudināti, ir kaut kādā ziņā prasība ieviest šos risinājumus.

Pati sadarbojos ar Rīgas Stradiņa universitāti, un šeit, tāpat kā vēl citās Latvijas augstskolās, mākslīgā intelekta programmas jau ir iekšēji integrētas.

Tādēļ visiem tuvāko gadu absolventiem būs mākslīgā intelekta pamatprasmes. Šie cilvēki mācēs apieties ar šo tehnoloģiju, tāpat kā ar kalkulatoru vai ekseli.

Augstskolu studenti ar mākslīgā intelekta palīdzību var celt savu personīgo efektivitāti un produktivitāti. Viņi spēs ātrāk apgūt iepriekš neapgūtas prasmes.

Ja neesam mārketinga speciālisti, tad ar mākslīgā intelekta palīdzību varam saprast, kā reklamēt produktu, ko radām, kā sevi pēc iespējas labāk parādīt vai prezentēt sociālajos tīklos, kā veidot mājaslapas utt.

Šīs mikroprasmītes mēs visi varam apgūt ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Izglītības jomā tam, protams, ir divas puses: pozitīvā un negatīvā. Pirmais, ka apgūstam prasmes. Otrais – pastāv krāpšanās iespējas.

Lai arī mākslīgais intelekts rada izaicinājumu izglītības iestādēm, lielās universitātes ies šo ceļu – izmantos mākslīgo intelektu, jo bez tā vienkārši nevarēs, bet reizē ir noteikts, ka to izmantos caurskatāmā un godīgā veidā.

Tas nozīmē, ka vienosies, ko drīkst, ko nedrīkst, un katrā kursā tiks norādīts, kādi mākslīgā intelekta rīki ir atbalstāmi un kādi tomēr nav. Un kuros mirkļos drīkstēs izmantot un kuros nedrīkstēs.

Mēs visa sabiedrība patlaban esam pie vienas starta līnijas.

Mākslīgā intelekta apgūšana daudziem būs pārbaudījums. Tagad ir tas mirklis, kad jālec nezināmajā iekšā un jālūko, ko šī tehnoloģija piedāvā.

Liela investīcija jāveic tieši jauniešos, lai viņi jēgpilni izmantotu šo tehnoloģiju, nevis lai tikai ģenerētu mājasdarbus vai darītu kaut ko tikpat muļķīgu. Tas var tiešām radīt zudušu paaudzi.

Lai no tā izvairītos, jāinformē par jēgpilnajiem veidiem, kā izmantot mākslīgo intelektu. Ja skolā kā mājasdarbu uzdos uzrakstīt referātu par Seno Romu, tad, protams, daļa jauniešu to vienkārši uzģenerēs, kā tas jau tiek darīts. Tādēļ ir jāmāca jēgpilni lietot šo tehnoloģiju.

Jāskaidro, ka šī tehnoloģija var kļūt par palīgu vai izaicinātāju, ja uzdot papildu jautājumus, norāda virzienus, kā būtu, ja papētītu to vai šo dziļāk vai sagatavotu jautājumus par izlasīto, vai pirms lasīšanas palīdzētu aptvert informāciju par Seno Romu.

Mākslīgo intelektu piedāvāt kā sarunu biedru vai kritiķi, ja tas norāda, ko uzlabot referātā.

Mākslīgais intelekts var kļūt par reālu palīgu, tieši attīstības rīku, nevis kvalitātes pazeminātāju.

Mākslīgā intelekta riski ir dažādi: krāpniecība, sliktas, nekvalitatīvas vai maldinošas informācijas radīšana. Visticamāk, cilvēki ar ļauniem nolūkiem neapstāsies.

Visa šī lāde ir vaļā, un mums ir jāsaprot, kā valdīt pār šo tehnoloģiju, lai tā nevaldītu pār mums. Nevis kļūt par patērētājiem, bet radīt risinājumus, lai kopumā viss kļūtu kvalitatīvāks.

Mums kā sabiedrībai priekšā ir izaugsmes posms, ir jārada saturs, ko pēcāk ievietot mākslīgajā intelektā, uz ko to savukārt apmāca.

Mākslīgais intelekts šobrīd ir kā mazs, gudrs bērns, kas mums jāuzaudzina.

Teoretizēt, domāt, kāds būs mākslīgais intelekts pēc 50 gadiem, ir tieši tāpat, kā alu cilvēkiem skaidrot, kā ir mūsdienās. Ir ļoti grūti nojaust, jo ir tik daudz konceptu, kas radīsies no jauna.

Mēs potenciāli varam atrisināt visas slimības, atklāt jaunas teorijas par Visumu, dzīvi, cilvēkiem, jo to var veikt ātrāk, jaudīgāk, apjomīgāk.

Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.