Ja roni izbiedē vai iedzen jūrā, pirms tas ir atguvis spēkus, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot. Ronēna māmiņa uzturas turpat tuvumā, un mazulis pie tās atgriezīsies tad, kad būs krastā pietiekami atpūties.

Ronis var pagulēt dažas stundas vai visu dienu, rekordists pavadīja krastā trīs dienas. To viņi paši regulē pēc savām vajadzībām.

Veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.

Ziņot par roņiem Dabas aizsardzības pārvaldei nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar Kurzemes speciālistiem pa tālruni 29461880.

Zvanu par roņiem ir kļuvis mazāk. Kad sākās pandēmija un vienīgā vieta, kurp varēja doties, bija daba, pludmales bija saraksta augšgalā.

Siltās ziemas dēļ arī roņu bija ārkārtīgi daudz, un satikšanās ar cilvēkiem bija neizbēgama. Togad dienā bija līdz pat 60 zvaniem, bet tagad vairs nav vairāk par 20. Ir sajūta, ka mazāk arī pašu roņu, tomēr gribas domāt, ka sabiedrības apziņa pieaug.

Individuāla aprunāšanās ar gandrīz tūkstoš cilvēkiem 2020. gadā ir devusi rezultātus. Patlaban vairāk zvana par roņiem, kuriem ir redzami ievainojumi.

Taču katram kādu gadu ir pirmā satikšanās ar roni. Cilvēkam liekas – ronītis ir tik maziņš, bezpalīdzīgs un sargājams!

Jāatceras, ka ronis ir savās mājās, lai cik tās no mūsu viedokļa izskatās aukstas un nemīlīgas.

Ronēni netiek izskaloti krastā, tie paši tur izrāpjas un ielīdīs atpakaļ. Cilvēkiem liekas, ka ronēns jocīgi elpo vai savādi guļ. Mēs arī miegā sevi pārāk nekontrolējam, tāpat ronis var gulēt uz sāniem, vēderiņa vai pat muguras, ja tā dzīvniekam patīk.

Noskaidrot, vai ronēns nav savainots, mums palīdz tehnoloģijas. Nav jākāpj tam gluži uz galvas, var pietuvināt un aplūkot viedtālruņa kamerā.

Cilvēki, kas pārliecinājušies, ka ronim viss ir kārtībā, var apvilkt smiltīs tam apkārt apli 5 – 10 metru rādiusā, tā parādot citiem, ka kāds pie dzīvnieciņa jau ir bijis.

Iet cieši klāt, lai nofotografētos, noteikti nevajag. Katrs, kas tuvojas, traucē mazuļa miegu un rada lielu stresu. Savu gribu nevajadzētu likt augstāk par dzīvnieka labsajūtu.

Būtiski savus četrkājainos draugus pludmalē vest tikai pavadā, jo suņi var apdraudēt roņu mazuļus. Roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt tie ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot gan suni, gan iekost cilvēkam.

Agnese Balandiņa, dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja