Šonedēļ Liepājas teātrī valda ar svētku sajūtu piepildīta darba spara gaisotne, jo 27.februārī gaidāma pirmizrāde angļu absurda dramaturģijas pārstāvja Haralda Pintera (1930 – 2008) lugai “Sargs” Jura Joneļa režijā. Uzmanību vēlos pievērst faktam, ka oriģinālais lugas nosaukums ir “The Caretaker”, kas personīgi man izjustāk, ne tik agresīvi, vēsta par autora uzskatiem. H. Pinters allaž atbalstījis ikviena indivīda tiekšanos pēc patiesības, spēju atšķirt patieso no aplamā, kā arī gribu atsacīties no ilūzijām, maldiem un sākt dzīvot ar pilnu krūti. Nevis runāt par dzīves mērķiem un sapņiem, bet tuvoties tiem. Būt par savu un citu sapņu sargātājiem vai pasargāt sevi no otra cilvēka, no sāpēm un pāri darījumiem? Kādiem mums būt?

Režisoram J.Jonelim šī ir pirmā darba pieredze Liepājas teātrī. Lai iepazītos ar teātri, izjustu katru vissmalkāko vibrāciju, kas rodama mūzu templī, režisors pat apmeties uz dzīvi teātrī. Pateicoties tam, ka Jurim ir iespēja dzīvot teātrī visu izrādes iestudēšanas laiku, viņš spējis labāk izprast lugas tēlus, radis jaunas interpretācijas, izskaidrojumus.

Kaut arī J.Jonelim līdz šim nav bijusi iespēja aci pret aci sastapt mūsu teātra daiļo un leģendām apvīto Balto dāmu, zināmu dāmas klātbūtni režisors ir sajutis. Uz jautājumu, vai viņš maz vēlētos satikt noslēpumaino būtni, J.Jonelis nekavējoties atbild, ka labprāt ar viņu aprunātos. Arī teātra naktssargs, savā pusnakts apgaitā, režisoram bijis par iedvesmas avotu kādai līdz šim neatklātai lugas tēla rakstura iezīmei. J.Jonelis visas kārtis gan neatklāj, uz provokatoriskiem jautājumiem atbildes sniegt izvairās. Lai gan arī izrādē ir paredzēta sievietes klātbūtne. Vai tā būs Baltā dāma?

Gribu atgādināt, ka jau tālā senatnē pierādījies, ka spiedīgos apstākļos sabiedrībā palielinās pieprasījums pēc izklaides. Es domāju, ka izrāde “Sargs” nav izklaide tradicionālā izpratnē. Tā ir izklaide prātam, tātad – domāšana. Smiekli ir labs pašaizsardzības vairogs, asaras skalo mūsu dvēseles…

Agnese Matisone,
kultūras procesu vērotāja