Gribu atsaukties uz teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres 1992. gada publikāciju par Liepājas teātri. Viņa raksta, ka “trupas kodola kontūras mainās”. Arī kādreizējais Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs Juris Bartkevičs reiz cerīgi rakstīja, ka Liepājas teātra “pamatvērtība ir trupa, kura ir ceļā uz atjaunotni”. Jā, taisnība abām izcilajām personībām.

27.marta Starptautiskās teātra dienas koncertā jaunais aktierkurss izskatījās varen cerīgi. Koncerta “Uzmanību, filmējam!” pirmajā daļā skanēja dziesmu popūrijs. Lai gan formāts atgādināja “popielu”, pēc izpūstās miglas uz skatuves skatam pavērās baudāma aina. Topošo aktieru vidū jau manāmas iezīmes potenciāliem šarmantiem siržu lauzējiem, liktenīgām sievietēm, veiksmīgiem parodistiem un traģiskiem cietējiem. Būtiska parādība man šķiet tā, ka jaunajiem acis mirdz spēles priekā.

Koncerta otrā daļa priecēja ar jau pārbaudītām vērtībām gan formas, gan satura ziņā. Skatītāju turpmākai iepriecināšanai droši var koncertu rīkot vēl kādu reizi, lai pēc iespējas vairāk ļaudīm ir iespēja atpūsties un gūt uzmundrinājumu.

Es gan nepiekrītu J. Bartkeviča pirms vairākiem gadiem rakstītajam, ka “šis ir prognozējams teātris”. Lai tas ir patstāvīgs savā mainībā un izaugsmē! Lai teātris allaž arī būtu teātris!

Agnese Matisone,
kultūras procesu vērotāja