Līdz ar ilgstošo, gurdinošo sausumu pļavas ir knapas, jā. Zālīte ir vismaz trīs reizes īsāka, īpaši sausajās pļavās. Tur izmaiņas ir pamanāmas visspilgtāk.

Nu jau skaidrs, ka šī gada Jāņi nebūs raibi ziedoši, bet pieticīgi. Visi augi pat nav spējuši uzziedēt un savu laiku palaiduši garām. Sausuma dēļ vietām ziediņu nav vispār vai arī ir kroplīgi. Būs grūti salasīt daudzveidīgu jāņuzāļu pušķi.

Palienēs, mitrākās vietās ir nedaudz labāka situācija – zied, piemēram, pļavas gandrenes, saulkrēsliņi, tauksaknes. Tomēr pļavās arvien ir, ko redzēt, – lai arī viss ir sīkāks, īsāks.

Ir jābūt vērīgākam, lai ieraudzītu un atpazītu, jo ne viss izskatās kā parasti.

Uz Jāņiem vienmēr bijušas lielziedu vīgriezes, sveķenes. Patlaban tās jau zied, bet, kā jau minēju, stipri knapi un ziedi ir tādi apbrūnējuši, sačervelējušies. Zied pēterenes, tāda tradicionāla jāņuzāle, tikai daudzviet sīkākas, īsākas. Ir saziedējušas margrietiņas, bet sausākās vietās arī pamaz.

Ir, protams, tīruma nezāles, ko tradicionāli lasa – rudzupuķes, magones. Sāk ziedēt baltās madaras. Siltākās vietās ir redzamas pirmās dzeltenās madaras. Zied raspodiņi, nārbuļi, vairāku sugu pulkstenītes, dedestiņas, vīķi un citi.

Sibīrijas skalbes, aizsargājamais augs, parasti uz Jāņiem jau ir bijis apziedējis, bet manā apkārtnē, kur ir atradnes, skatos, ka šogad nezied vispār. Acīmredzot augs taupa resursus. Dzīvoju Abavas ielejā, apkārt ir daudz pļavu, bet sanācis izbraukt plašāk pa Kurzemi, un, zālājus apsekojot, redzu, ka visur situācija ir līdzīga.

Zied sarkanie āboliņi, baltie āboliņi, sāk ziedēt arī zirgu āboliņi – to Jāņu pušķiem un vainagiem pietiks.

Viena no invazīvajām sugām – lupīnas – atšķirībā no citiem augiem gan šogad aug griezdamās. Tās acīmredzot jau pirms sausuma bija saņēmušās, ap 10. jūniju ziedēja pilnā sparā, un nu jau sāk noziedēt. Ar savu masu un sakņu sistēmu spēj zemē ieiet pietiekami dziļi, kur saglabājies mitrums. Vairāk cieš tie augi, kuriem sakņu sistēma ir augsnes virspusē.

Lupīnas noteikti uz Jāņiem būs kaut kur vēl ziedošas, tādēļ droši plūciet un rotājiet ziedu pušķus, vainagus.

No citām invazīvām sugām, piemēram, zeltslotiņas, ziedēs vēlāk, bet pašlaik ir labs brīdis tās paravēt – apstaigāt atmatas un ceļmalas, lai neļautu tām uzziedēt. Augu traumējot un regulāri raustot, nākamie dzinumi nāk arvien vārgāki, un tā ir iespēja no agresīvā auga atbrīvoties vai ierobežot tā izplatību.

Gluži kā lupīnas, arī zeltslotiņas, izplatoties pļavās, ceļmalās un nekoptās zemes teritorijās, nomāc Latvijas vietējos augus. Tādēļ būtiski ierobežot to izplatību, vislabāk – tiklīdz parādās, negaidot masveida savairošanos.

Atceramies, ka orhidejas un citus aizsargājamos augus nedrīkst plūkt! Ļausim tiem būt!

Agnese Priede, DAP dabas eksperte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.