Manuprāt, līdz noteiktam vecumam bērniem telefonu vispār nevajadzētu dot. Bet, ja dod, tad tajā būtu jābūt tikai tādam saturam, kas atbilst bērna vecumam.

Ja tas ir pirmklasnieks, tad tālrunī jābūt tam, kas paredzēts pirmās klases bērnam. Viņam augot, saturu var pakāpeniski papildināt un paplašināt.

Svarīgi, lai tas, ko bērns patērē, būtu izglītojošs.

Tās var būt arī spēles, kas attīsta domāšanu, krustvārdu mīklas, šahs, dambrete. Viss, kas bērnu izglīto, nevis degradē.

Mūsdienās bērni daudz par ātru tiek klāt saturam, kas viņiem nemaz nav domāts. Manā praksē ir bijusi saruna, kur 3. klases skolēns pastāsta, ka klasesbiedrs telefonā paslepus rāda pornogrāfiju. Esot jāuzspiež tikai poga +18.

Nekontrolētajai sēdēšanai telefonā nāk līdzi arī citas problēmas – agresivitāte, nepacietība, rupjība.

Bērni lieto rupjus vārdus, bieži pat nesaprotot, ko tie nozīmē. Pazūd pieklājība, izpalīdzība, cieņa, atbalsts citam pret citu, iejūtība, centieni.

Un pats galvenais – pazūd mērķis, uz ko virzīties. Ļoti reti kāds man pasaka, par ko viņš gribētu kļūt, kad izaugs liels. Ir puiši, kuri teic, ka viņi negrib neko apgūt. Viņi sēdēšot mājās pie datora, čikās podziņas.

Kad manas nodarbības “Vadugunīs” beidzās, bērni pēdējās dienās burtiski mēģināja sastrebties kopābūšanu. Viņi pat pārmeta, sakot, ka gribu, lai “mēs tagad sēžam telefonos”. Bet tāda ir kārtība, arī “Vadugunīs” jaunā sezona atsāksies ar septembri.

Bērniem ļoti trūkst uzmanības un sajūtas, ka viņi ir vajadzīgi.

Manuprāt, tas ir ļoti būtiski – šī sajūta, ka esi vajadzīgs. Vecākiem, pedagogiem, kādam pieaugušajam. Jā, telefons it kā aizpilda laiku, bet neaizstāj attiecības.

Vecāki bieži neapzinās, ko dara. Bērnam tiek iedots instruments, ar kuru viņš pats sev var nodarīt pāri. Internetā ir ļoti daudz satura, kas bērniem nav piemērots, un bieži pietiek tikai nospiest pogu, lai tam tiktu klāt.

Protams, es nesaku, ka telefoni bērniem jāatņem pilnībā. Bet vecākiem ir jābūt gudriem.

Nevajag dot savu tālruni tikai tāpēc, lai bērns netraucētu.

Diemžēl bērni stāsta ko citu. Un zinu, ka šobrīd viņi lielu dienas daļu pavada ierīcēs. Ar dažiem audzēkņiem izveidojušās draudzīgas attiecības, un viņi sūta man bildes, kā sēž pie datora. Turklāt nakts laikā.

Ko bērnam piedāvāt vasarā, ja vecākiem nav naudas nometnēm? Ideāli būtu, ja būtu valsts atbalsts – vietas, kur bērni var darboties, kaut ko iemācīties, varbūt arī nopelnīt nelielu naudiņu.

Kādreiz gāja lasīt zemenes, palīdzēja vecmammai, darīja mazus darbiņus. Tas deva sajūtu, ka tu esi vajadzīgs. Tev ir pienākums, tu risini problēmas, tu dari.

Bērni vairs tik daudz arī nespēlējas ārā, kā agrāk. Ja viņš iziet laukā, bieži tur nav neviena, kas būtu interesantāks par telefonu. Un bērns atkal atgriežas ekrānā.

Pilsētas bērnam vasarā ideāls variants būtu ome un opis laukos.

Ja tie tiešām ir lauki, kur ir pienākumi, dzīvnieki, dārzs, darbiņi. Tad nebūtu tik daudz laika telefonam.

Bet, ja bērns ir viens mājās, risinājumu, patiesību sakot, ir atrast ļoti grūti. Vecāks var uzdot kādu uzdevumu, bet, ja blakus ir telefons, ļoti iespējams, bērns to neizdarīs, jo ierīces vilkme būs pārāk spēcīga.

Kā pedagogs zinu, ka bērnam ir jāiedod kaut kas tik interesants un saistošs, lai viņš spētu nolikt telefonu malā.

To es redzu nodarbībās. Atnāk bērns, kuram telefons ir visa dzīve. Viņš spēlē, spēlē, spēlē, bet pārējie tikmēr darbojas. Kādā brīdī viņš pats izrāda interesi un pievienojas, noliekot telefonu malā. Bērni īstenībā ļoti grib darboties.

Manuprāt, telefoni jau ir kļuvuši par sērgu. Un tos, kuriem jau no mazotnes iedota pilna pieeja telefonam un internetam, pāraudzināt jau ir ļoti grūti vai tas nav iespējams. Ja vienkārši ņems nost, reakcija būs pretēja.

Vairāk jākoncentrējas uz jaunākajiem bērniem, kuri vēl nav tik ļoti pieraduši pie ierīcēm.

Es redzu tikai vienu ceļu – pie tā jāstrādā visiem kopā: vecākiem, skolai, valstij. Bērniem vajag ne tikai aizliegumus, bet arī alternatīvas.

Etija Gorbante, pedagoģe, divu bērnu mamma

Uzziņai

– Datu patēriņš vasarā pieaug, jo bērniem ir vairāk brīvā laika un mazāk strukturētu ikdienas aktivitāšu.

– Viens no iemesliem – vecākiem vasarā jāstrādā, bet ne visām ģimenēm ir iespēja bērniem nodrošināt nometnes vai citas organizētas nodarbes.

– Bērniem ar bezlimita mobilā interneta pieslēgumu sezonālās izmaiņas ir mazāk izteiktas, jo viņi arī ikdienā patērē vairāk mobilo datu.

– Skolēni mēnesī vidēji patērē ap 45 GB mobilo datu.

Avots: “Tele2” apkopotie dati par mobilo datu patēriņu skolēnu tarifu plānos