Akcija notiek, šķiet, jau sesto gadu, un šādi tiek iegūti vērtīgi dati Latvijas ziemojošo putnu atlantam, proti, ziņojumi no dažādām Latvijas vietām mums palīdz noskaidrot, kur un kādi putni šeit sastopami ziemā. Līdz ar to varam gūt arī priekšstatu par to, kādi putni Latvijā novēroti dažādos gados.

Ļoti būtiski ir arī, ka tas cilvēkiem palīdz atpazīt dažādas putnu sugas un atklāt, ka tādas vispār pastāv. Reizēm iedzīvotāji tā arī saka – jā, šis putns nāk pie barotavas dārzā, bet es nemaz nezināju, kā to sauc.

Iepriekš šīs akcijas laikā cilvēki priecīgi ziņojuši, ka viņiem izdevies ieraudzīt mazāko Latvijas pūci apodziņu. Piemēram, uz barotavu nāk zīlītes un tad parādās apodziņš, kuru pievilinājušas zīlītes, kuras pūcīte ēd. Vai arī pamanīts zvirbuļu vanags.

Tas, kas ir arī interesenti un ko novēlu ieraudzīt ikvienam, ir, piemēram, zīdaste – putns, kas Latvijā novērojams tikai ziemā.

Zīdastei, kas atlido no ziemeļiem, Latvija ir siltā zeme. Šie putni pārvietojas bariņos un ar interesantu balstiņu svirina. Zīdastes mēdz apciemot barotavas, ja tajās atstāti kādi augļi, ogas, rozīnes.

Akcijas dalībniekiem jāizvēlas labi pārredzama putnu vērošanas vieta dārzā, ar ko saprotams arī mājas pagalms. Taču tas var būt arī tuvējais parks, kapsēta utt.

Atsaucība šai akcijai Latvijā diezgan liela, pērn tajā piedalījās ap 250 vietās, taču iepriekš to bijis pat vēl vairāk. Par novērojumiem jāziņo portālā Dabasdati.lv.

Katra konstatētā putna suga jāatzīmē tikai vienu reizi un jāpieraksta tās īpatņu lielākais skaits, kas vienlaikus šai sugai redzēts vienviet. Jāizvairās skaitīt (piemēram, barotavā) dažādos laikos redzētos vienas sugas putnus kopā, jo citādi vairākkārt tiek pieskaitīts viens un tas pats putns.

Akcijā netiek skaitīti tie putni, kas pārlido pāri vai palido garām novērošanas vietai, bet tur neapstājas.

Ja putna sugu nav iespējams uzreiz noteikt, tad tas ziņojams kā “Putns (nenoteikts)” un, ja iespējams, pievienojot fotoattēlu, balsi vai video.

Agnis Bušs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis