Kad savulaik palielināja pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem, arī bija karstas diskusijas. Kad no 62 gadu vecuma gan vīriešiem, gan sievietēm to pacēla līdz 65 gadiem, bija vairāki varianti.

Labklājības ministrija gribēja gadā audzēt pensionēšanās vecumu par 6 mēnešiem, bet parlamentā pēc ilgām un nopietnām diskusijām palika, ka ik gadu liek klāt 3 mēnešus, līdz 2025.gadā pensionēšanās vecums sasniegs paredzētos 65 gadus.

Šogad pensionēšanās vecums ir 64 gadi. Ir arī iespēja pensionēties priekšlaikus, ja persona var pierādīt 30 gadu darba stāžu, bet tad izmaksā tikai pusi no piešķirtās vecuma pensijas.

Nedomāju, ka par pensijas vecuma jaunu palielināšanu pašlaik vajadzētu diskutēt.

Pirmkārt, ne visiem veselība ir tāda, lai varētu strādāt ilgāk par 65 gadiem.

Tas nozīmē, ka jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pietiekami augstā līmenī.

Pašreiz daudzi seniori un pirmspensijas vecuma ļaudis man zvana un jautā, ko tas nozīmē, ka Latvijā uz daudziem izmeklējumiem ir tik garas rindas, ka pie speciālista var tikt tikai pēc pusgada.

Viņi atlicina savu naudu un pat aizņemas, lai varētu ātrāk pārbaudīt veselību. Tāda pati situācija ir ar bērniem, konkrēti, rehabilitāciju.

Veselības sistēmai ir jābūt sabiedrību ļoti atbalstošai, lai par pensionēšanās vecuma palielināšanu vispār tālāk runātu.

Mēdz arī sacīt, ka vecums nenāk viens, un tiešām tam līdzi nāk kaites, izmaiņas attiecībās utt. Līdz ar to uzskatu, ka fiziski un psiholoģiski strādāt vēl ilgāk nebūtu iespējams.

Eiropā un pasaulē paredzamais mūža ilgums palielinās, tas tiesa. Ja kādreiz sievietes pensionējās 55 gadu vecumā, tad kopš tiem laikiem arī mūža ilgums ir audzis par kādiem desmit gadiem.

Labi, ka mūsu cilvēki dzīvo ilgāk. Bet tas nav pamats, lai celtu pensionēšanās vecumu vēl virs 65 gadiem.

Demogrāfiem visvairāk vajadzētu domāt par citu jautājumu – ko darīt, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, lai būtu labi apmaksātas darba vietas, lai jaunās ģimenes redzētu nākotni, apzinātos, ka var radīt bērnus un spēs viņus izaudzināt.

Lai demogrāfi pieliek savu plecu šajā jautājumā. Jāpēta situācija Eiropā un Latvijā. Ja skatāmies uz Eiropas valstīm, kur pensionēšanās vecums bija lielāks, tur šo vecumu tagad pat samazina.

Šādos jautājumos atzīstama būtu pētījumos balstītu lēmumu pieņemšana, turklāt pozīcijas, no kurām vērtēt šo jautājumu, ir ļoti dažādas.

Aija Barča, Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja