Šī gada Pensiju nedēļas galvenā tēma ir salikto procentu nozīme pensiju un citu uzkrājumu veidošanā.

Šobrīd tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju izprot salikto procentu likumu, kurš ir pamatā gan finanšu tirgiem un investēšanai, gan arī Latvijas pensiju sistēmai, gan arī uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.

Zinot, kā laiks ietekmē naudu, mēs katrs varam pieņemt labākus lēmumus.

Turklāt šīs zināšanas ir gaužām praktiskas un nav nemaz tik sarežģītas.

Šobrīd finanšu pratības līmenis Latvijas sabiedrībā ir vidējs, tā vēsta Latvijas Bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Un tomēr ir viena lieta, ko cilvēki pietiekami nezina un neizmanto savā labā, lai nākotnē būtu turīgāki, – tās ir zināšanas, kā nauda un laiks strādā kopā.

Kāpēc Latvijas Bankai un citām privātajām, valsts un nevalstiskajām institūcijām ir būtiskas sabiedrības zināšanas? Tāpēc, ka mēs zinām – no tā būs atkarīga katra cilvēka finansiālā labklājība ilgā termiņā.

Vēlamies, lai Latvijas cilvēkiem ir pietiekami daudz naudas arī laikā, kad dzīvojam sabiedrībā, kas noveco.

Latvijas Bankas uzdevumā veiktā socioloģiskā aptauja vēsta, ka pēdējo trīs gadu laikā par 11% vairāk cilvēku ieguldījuši pensiju 3. līmenī un pieaudzis arī privāto investoru skaits citos ieguldījumu veidos.

Visaktīvāk iegulda un uzkrāj (pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, vērtspapīros u.c.) cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kas ir ļoti pozitīva ziņa.

Tomēr

mums katram noteikti ir kāds draugs, kaimiņš vai radinieks, kurš vēl nav izvēlējies atbilstošāko veidu, kā uzkrāt ilgtermiņā.

Viens no iemesliem ir nezināšana par salikto procentu likumu. 2022. gadā tikai 27% Latvijas iedzīvotāju varēja atbildēt uz vienkāršu salikto procentu jautājumu.

Ko cilvēkam dod šādas it kā “sausas” un teorētiskas zināšanas? Pirmkārt, tās dod izpratni par to, kā nauda vairojas finanšu tirgos, ja to iegulda, kā arī kāpēc ilgtermiņā tieši laiks ir lielākais palīgs cilvēka uzkrājumu izaugsmē.

To, ka nauda izmantota pareizi un uzkrājums pieaug, ir būtiski saprast jau no pirmās algas.

Ja divdesmitgadnieks ieguldīs mazāku, bet regulārāku summu līdz pensijas vecumam, viņš ticami sakrās vairāk nekā četrdesmitgadnieks, ieguldot lielāku summu.

Otrkārt – vai esam izvēlējušies savam vecumam atbilstošu pensiju plānu un spējam nopelnīt. Papildus automātiskajam ieguldījumam pensiju 2. līmenī sabiedrībā, kura noveco, ikvienam nepieciešams veikt kaut nelielus, bet regulārus papildu ieguldījumus.

Ja naudu turam zeķē vai parastā norēķinu kontā, kurā netiek pelnīti procenti, tad tā kļūst nevērtīgāka.

To nograuž inflācijas zobs.

Pēc gada, ieejot veikalā, par 100 eiro mēs varēsim nopirkt mazāk maizes un piena nekā pirms gada.

Ja naudu ilgtermiņā iegulda, tā finanšu tirgos var nopelnīt, piemēram, 5% ik gadu. Pēc gada 100 eiro ar 5% peļņu būs 105 eiro. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā ieguldīti būs jau 105 eiro un peļņa 5% būs jau 5,25 eiro utt.

Šādi nauda kā sniega bumba lēnām veļas pa kalnu un pelna jaunu naudu.

Pēc 30 gadiem šie 100 eiro būs pārvērtušies par 432 eiro.

Protams, finanšu tirgos neviens nevar garantēt drošu peļņu. Būs kāpumi, būs kritumi, tomēr līdz šim ilgā termiņā tendence bijusi pozitīva.

Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja