Saeimas pieņemtie grozījumi “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” attiecas uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri aizņēmušies līdz 2023. gada 31. oktobrim, hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro un hipotekārā kredīta līgumā nav noteikta fiksētā procentu likme.

Atbalsts paredzēts līdz šī gada beigām, pēc tam skatīsimies, kas notiks tālāk.

Vēlos uzsvērt, ka, lai saņemtu atbalstu, kredīta ņēmējam nekas nav jādara – nav jāraksta nekādi iesniegumi un nekur nav arī jāpiesakās. Kredītiestādes reizi ceturksnī pašas aprēķinās atbalsta apmēru, pēc tam šo informāciju iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam, kas naudu pārskaitīs uz kredītņēmēja norādīto kontu.

Atbalstu summējot aprēķinās arī tad, ja kredīts ņemts vairākās bankās. Tāpat valsts atbalstu saņems kredīti, kas nav eiro valūtā.

Atbalsta apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem ceturkšņa laikā,

bet ne vairāk kā divi procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Naudu izmaksās reizi ceturksnī. Tātad pirmo atbalsta maksājumu kredīta ņēmēji saņems līdz šī gada 30. aprīlim, otro – līdz 30. jūlijam, trešo – līdz 30. oktobrim, ceturto – līdz 2025. gada 31. janvārim.

Pagājušogad Budžeta komisijā saistībā ar kredītu izsniegšanu un maksājumiem iezīmējām vairākas lietas. Pirmā – par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzību, bet otrs būtiskais jautājums saistīts ar pārkreditēšanās atvieglošanu.

Šobrīd klientiem pāreja no vienas bankas uz otru ir gan finansiāli ietilpīgs pasākums, gan arī tas nav tik vienkāršs.

Budžeta komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja šo jautājumu, un noteikts, ka tas jāskata steidzamības kārtībā.

Līdz otrajam lasījumam dotas trīs nedēļas priekšlikumu iesniegšanai, lai izmaiņas būtu pārdomātas un nav pieņemtas steigā.

Hipotekārās pārkreditēšanās starp bankām ir vairāku likumprojektu pakotne, kurā ir grozījumi gan “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, “Kredītiestāžu likumā”, “Notariāta likumā”, gan “Apdrošināšanas līguma likumā”.

Šobrīd, lai pārkreditētos no vienas bankas uz citu, komisijas maksa ir no 400 līdz 600 eiro.

Pirmajā lasījumā atbalstītajās likuma izmaiņās šo maksu plānots atcelt. Tāpat paredzēts atcelt esošo valsts nodevu ķīlas reģistrācijai 0,1% apmērā no aizdevuma summas.

Saglabājas kancelejas nodeva, taču tā ir vien apmēram no 7,20 līdz 8 eiro. Samazināti arī notāra izdevumi – ja šobrīd tie ir 60–70 eiro, tad tos plānots noteikt 30–40 eiro.

Turpmāk paredzēts, ka jauns īpašuma novērtējums vairs nebūs obligāts. Arī jauna hipotekārā izsniegšanas maksa, kas tagad ir 1% no aizdevuma vērtības, turpmāk nedrīkstēs būt lielāka par 1%.

Grozījumi likumu pakotnē arī noteiks, ka daudz ko patērētājs varēs darīt attālināti.

Aiva Vīksna, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāre